Putu polistirola trauki var izraisīt vēzi

Jau pagājušā gadsimta 90. gados pasaules zinātnieki un mediķi savās konferencēs runāja par to, ka šā gadsimta lielākā problēma būs sintētiskie materiāli un to ietekme uz hormonālo sistēmu. Latvijā, protams, par to neviens nerunāja, mums bija citas problēmas. Gadsimtu mijā «Vides Vēstīs» par to ierunājās Latvijas Universitātes profesors Māris Kļaviņš, 2007. gadā – andrologs Juris Ērenpreiss, bet reti kurš viņos klausījās.

Jau vairāk nekā gadu mēģinu izvairīties no plastmasas lietošanas virtuvē: plastmasas tējkannu nomainīju pret metāla; blenderi ar plastmasas krūzi pret tādu, kam stikla krūze; nenopirku ka jas automātu, jo netīk, ka tam daudzas detaļas no plastmasas, bet tā vietā iegādājos metāla mokas kanniņu; te ona pannā dedzinu tikai čekus turības vairošanai; ēdienu cepu čuguna pannā; visus pārtikas produktus lieku stikla burkās. Bet plastmasa tik un tā spraucas mājā pa visām šķirbām: piena produkti safasēti PET pudelēs, polistirola vai polipropilēna trauciņos vai ar plastmasu oderētās papīra pakās. Fasētā gaļa, jau gatavie suši, sagrieztās desas, sieri, zivis – viss salikts putu polistirola jeb putuplasta šālītēs un ietīts plēvē. Lielveikala salāti – plastmasas kastītē, bet karstie ēdieni – putuplasta kastē. Karstie dzērieni preses veikaliņos un benzīntankos – vai nu ar plastmasu oderētos traukos, vai polistirola krūzēs.

Pa kuru laiku putu polistirols kļuva par vienu no visplašāk lietotajiem iepakošanas materiāliem? Bet galvenais – kāpēc? Droši vien tāpēc, ka lēts. Kāpēc lēts? Man aizdomas, tas tāpēc, ka vismaz ASV un Kanādā jau vairākus gadus tiek publicēti satraucoši raksti par to, ka zinātnieki pēc 20 gadu ilgiem pētījumiem pateikuši: jā, ir skaidrs, ka stirols ir kancerogēns un, ja šādā siltumnoturīgā trauciņā liek karstu ēdienu vai lej karstu dzērienu, izdalās ksenoestrogēni, kas maitā hormonālo sistēmu, noskaidrots, ka tas arī veicina leikēmiju un limfomu. Vēl no polistirola traukiem ēdienā var izdalīties bisfenols A un ftalāti. Grūtniecēm šis iepakojuma veids būtu jāignorē. Jautājums tikai, cik no jaunajām māmiņām zina par potenciālo bīstamību?

Polistirols ir videi ļoti nevēlams plastmasas veids, tāpēc daudzās pilsētās ASV ir aizliegts to izmantot pārtikas iepakojumam, piemēram, Berkeleja Kalifornijā polistirolu aizliegusi izmantot savā teritorijā jau kopš 1987. gada. ASV ātrās ēdināšanas uzņēmumu ķēde «Starbuck» pārstāja lietot šādus traukus, arī datoru ražotājs «Dell» paziņoja, ka turpmāk vairs nelietos polistirola iepakojumu – jauna datora pircēji droši vien jau pamanījuši, ka iepakojums ir no čaganas papīra masas. Toties Latvijā vairs teju neko no platmasas iepakojuma nevar likt pie šķirotiem atkritumiem, jo visi piena produkti un vienreiz lietojamie trauki gatavoti no polistirola PS vai polipropilēna PP. Bet atkritumu pārstrādātāji var izmantot tikai PET un PE jeb polietilēnu.

Kāpēc polistirols ir kaitīgs?

Polistirolu iegūst, polimerizējot stirolu – aromātisko spirtu, kas ir kancerogēns dzīvniekiem un, iespējams, arī cilvēkiem. To iegūst no naftas ķīmiskās sintēzes ceļā, kas prasa ļoti daudz enerģijas. Putu iegūšanai izmanto gāzes, kas piedalās gan ozona slāņa noārdīšanā, gan siltumnīcas efekta izraisīšanā. Polistirola atliekas ir viens no galvenajiem plastmasas atkritumu veidiem okeānos, kas nopietni apdraud savvaļas dzīvniekus. Kad polistirols nonāk atkritumu izgāztuvē (Latvijā to nepārstrādā), tas nesadalās pat vairākus simtus gadu. Arī tad, ja to pārstrādā, ir nepieciešams ieguldīt daudz papildu resursu, lai iegūtu lietderīgu materiālu.

Lai gan stirols no pārtikas iepakojuma – kaut nedaudz, bet tomēr – var nokļūt arī pārtikā, pārtikas drošības eksperti uzskata, ka tas nepārsniedz drošības prasības un cilvēkam nekaitē: iespējamā stirola pāreja no iepakojuma uz pārtikas produktu nepārsniedz tā koncentrācijas produktos, kur tas parādās dabiskā ceļā. Taču stirols var izdalīties pastiprināti, ja iepakojums nonāk saskarē ar karstumu. Ņemot vērā polistirola visnotaļ kaitīgo ietekmi uz vidi, tā iepakojuma potenciālais kaitīgums cilvēkiem tiek uzskatīts par mazāk nozīmīgu. Tāpēc – vides labā atsakieties no polistirola iepakojuma, ko atpazīsi pēc cipara 6 vai saīsinājuma PS marķējuma zīmē, un savas veselības labā izvairieties no polistirola vienreiz lietojamo trauku lietošanas.

Kā pasargāt sevi no potenciālā piesārņojuma, kas izdalās no vienreiz lietojamiem traukiem

  • Neēdiet karstus ēdienus un nedzeriet karstus dzērienus no vienreiz lietojamiem traukiem!
  • Ja ņemat līdzi uz darbu ēdienu – lieciet to stikla burkā, ne plastmasas kārbiņā.
  • Laba alternatīva PET ūdens pudelei ir metāla pudele, bet var izlīdzēties ar stikla pudeli mīkstā, pufīgā apvalkā, ko var pagatavot pats.
  • Labāk iegādājieties metāla termokrūzi un piknikā līdzi ņemiet emaljētu bļodiņu vai tādu, kas gatavota no palmu lapām, kā arī metāla karoti.
  • Vienreiz lietojamo papīra trauku sastāvā 20–40% ir sintētiskas vielas: gan plastmasas pārklājums, gan apdrukas krāsa, gan pildvielas. Tā nav droša izvēle.
  • Nopirktos produktus mājās izņemiet no plastmasas iepakojuma vai iztiniet no plēves un pārvietojiet stikla vai emaljētos traukos.
  • Nekad neko nesildiet mikroviļņu krāsnī, ieliktu vienreiz lietojamā traukā vai aptītu ar plēvi!
  • Nomainiet plastmasas elektrisko tējkannu!

Izlasiet interviju ar andrologu Juri Ērenpreisu «Vides Vēstu» 2007. gada 1. numurā (pieejams www.videsvestis.lv arhīvā).

Anitra Tooma, Jana Simanovska;
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 01/2015

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *