Putnu sala vai ziemeļu tilts?

Briest jelgavnieku sašutums: domes plānotais Ziemeļu tilts draud izpostīt Eiropas nozīmes putnu liegumu Jelgavas Pilssalā – četrus kilometrus garā zāļainā salā starp Lielupi un Driksu. Jelgava ir viena no retajām pilsētām Eiropā, kuras centrā ir tāds neskartas dabas brīnums – dienviddaļā pils, bet ziemeļu virzienā 70 ha mežonīgas palienes ar aizsargājamiem augiem, savvaļas zirgiem un putnu paradīzi.

Te ir Eiropas nozīmes «Natura 2000» lieguma teritorija. Pilssala ierakstīta arī «Bird Life International» Eiropas putniem nozīmīgo vietu sarakstā kā viena no valstī nozīmīgākajām pļavās ligzdojošo bridējputnu atradnēm. Gadu gaitā te manīts vairāk nekā 100 putnu sugu. Kā liecina ornitologu gadiem veiktā uzskaite, par ligzošanai izcilu Pilssalu novērtējušas ne vien pļavas iemītnieces griezes, bet arī Latvijā tik retā melnā puskuitala. Vairākkārt te pamanīts arī pasaules mērogā apdraudētais ķikuts, kura izdzīvošana pie mums vistiešākajā veidā atkarīga no plašu palieņu pļavu pieejamības.

No aprīļa vidus līdz jūlija vidum cilvēkiem salas putnu paradīzi traucēt aizliegts – ir ligzdošanas laiks. Tiesa, lieguma sezonālā uzraudzība, ko jāveic Valsts vides dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei, joprojām izrādījusies vāja. Koka nožogojums domāts zirgiem, taču neapzinīgu makšķernieku tas neaizkavē.

Pilssalas dabas vērtības daudz ļaunāk apdraud pašvaldības iecerētais Ziemeļu tilts. Zīmīgi, ka Jelgavas dome savas tiesības izvērsties «Natura 2000» liegumā kā īpašu izņēmumu jau 2008. gadā ar Saeimas palīdzību nostiprinājusi likumā. Kāpēc gadiem ilgi šī ideja ir tik dzīvelīga? Galvenais arguments: tilts atslogotu pilsētas centru no transporta un stimulētu biznesu Jelgavas ziemeļu daļā. Ja tur varētu «normāli iebraukt ar kravas automašīnām», tad uzņēmējiem rastos «interese radīt jaunas darbavietas». Apvedceļa un tilta būve izmaksāšot 71 miljonu eiro, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Jelgavas mērs Andris Rāviņš priecājas: milzu solis pilsētas attīstībā.

Tomēr pētījumi par tilta ietekmi uz Pilssalas vidi joprojām nav veikti. Tādēļ divtik interesanti, ka domes pārstāvji jau paspējuši paziņot: būve aizkavējusies nevis Pilssalas dabas lieguma, bet gan nansējuma trūkuma dēļ. Idejas bīdītāji mierina, ka tiltam būšot augsti balsti un prettrokšņa sienas un ka celtniecības jezga Pilssalas faunu netraucēšot. Tomēr dabas aizsardzības speciālisti ceļ trauksmi. Iespējams, neiztiks arī bez Eiropas Komisijas iejaukšanās. Reģionālā vides pārvalde pagaidām nav saņēmusi nevienu normatīvo dokumentu par Ziemeļu tiltu, taču jau tagad neo ciāli apšauba, vai kritiku izturēs paziņojumi, ka pilsētas satiksmes noslogojums ir tik nopietns, lai tāpēc uzplēstu Eiropas nozīmes dabas liegumu.

Latvijas Dabas fondā uzsver, ka nevienai dzīvai radībai no šā tilta uzbūvēšanas labāk nekļūs. Ja savvaļas zirgi pie tilta vēl spētu pierast, tad pļavu putni nepieradīs vis. Fonda eksperts Jānis Reihmanis atzīst, ka tiltam plānotā vieta – Pilssalas pļava plus zāliena masīvs otrpus Lielupei uz Kalnciema ceļa pusi – ir pati labākā arī pļavā ligzdojošiem putniem. Nav vertikālu šķēršļu, kas traucētu to uztvert kā vienotu lauku. Tilts visu sašķērētu divos atsevišķos gabalos. «Dabā divu pušu summa nav līdzvērtīga vienam veselam, biotopa fragmentācijai ir postošs efekts.»

Tilta ideju Jelgavas Pilssalā noraida arī Latvijas Ornitoloģijas biedrība: būve putnu liegumu iznīcinās! Ornitoloģijas eksperts un Pilssalas pazinējs kopš bērnības Rolands Lebuss uzsver, ka jābūt nacionāli nozīmīgam pamatojumam, lai neatgriezeniski bojātu «Natura 2000» teritoriju. «Jelgavas Ziemeļu tilts pavisam noteikti nav tādas nozīmes objekts. Bet ja nu tomēr ir, tad Eiropas Savienības prasības nosaka: tādā gadījumā putniem zaudētā Pilssalas un Lielupes pretējā krasta teritorija jākompensē ar līdzvērtīgu. Tad lai domā, kur tādu ņems. Diez vai atradīs, jo visa Lielupes paliene ir sagrāvjota, aizdambēta, sapolderēta, un palienes pļavu vairs nav. Smejos: ja jau grib Pilssalu sabeigt, tad kompensējot varētu demontēt dambi Svētes palienē un palaist ūdeni līdz lidostai, pa ceļam novācot vienu fermu, likvidējot aramzemes, radot periodiski applūstošus zālājus, restaurējot pļavu biotopu… Uz priekšu! Bet tas nemūžam nenotiks, jo prasītu ļoti daudzus miljonus. Šaubos, vai kungi, kas grib attīstīt Pilssalas šķērsojumu, būtu gatavi investēt kompensācijas pasākumos.»

Paplašinot pasaules mēroga ostu pie Roterdamas, projekts «iebrauca» nelielā «Natura 2000» zālāja platībā, jo tautsaimnieciskais pamatojums bija tiešām globāls. Pretī lika atbilstošā vietā izveidotu milzīgu zāļainu platību putniem. Bet tādi gadījumi nav bieži. Polijā nopietnas maģistrāles projektu pāri «Nature 2000» kādas upes ielejā apturēja, kaut valdība būvniecību akceptēja. Eiropas tiesvedības rezultātā poļi samaksāja bargu soda naudu. Jelgavas tilta idejas bīdītājiem Eiropas Savienības priekšā būtu ļoti ilgi jāpamato, kāpēc «īpašās vajadzības» princips piemērojams pilsētai, kas patiesībā ir Rīgas guļamrajons. Kungi, šķiet, īsti neapzinās «Natura 2000» nopietnību. Latvijai vēl nav bijusi Eiropas tiesvedība vides lietās, kur soda naudas mērāmas simtos miljonu eiro.

Iespējams arī, ka vairāk par visu Ziemeļu tilta projekts tomēr vajadzīgs vien atsevišķu personu grupai, kas saņemtu labumu no tā realizācijas. Vietās, kur nākotnē paredzēti jaunā tilta pievedceļi, jau pirms dažiem gadiem Jelgavas varas elitei tuvu stāvoši cilvēki nopirka prāvus zemes gabalus, cerot uz kompensācijām. To uzsver arī Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa un paziņo, ka VAK noteikti iestāsies pret Jelgavas Ziemeļu tilta būvi: «Viens apvedceļš Jelgavai jau ir, uz pilsētas ziemeļu daļu tas jau tagad aizved pa Miera un Atmodas ielu. Vajag tikai sakārtot Dobeles šosejas savienojumu ar Elejas šoseju, neievedot tranzītceļu pilsētā.»

«Ja jelgavnieki stingri teiks «nē!», tiltu pār Pilssalu nebūvēs,» uzsver Jelgavas domes deputāts, vēsturnieks Andris Tomašūns. «Arī ornitologi Pilssalas liegumu būvniekiem tāpat vien neatdos,» apgalvo bijušais jelgavnieks Rolands Lebuss.

Ineta Meimane
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 03/2015

One Reply to “Putnu sala vai ziemeļu tilts?”

  1. Šis tilts ir ne tikai infrastruktūras objekts, bet iespēja pilsētai izrauties no Rīgas guļamrajona statusa. Protams, tas negarantē pārmaiņas, bet pilsētai ko sadala upe un ir tikai viens tilts, nav potenciāla uz ko vairāk.
    Var izskatīt arī iespēju izbūvēt tiltu netālu no dzelceļa tilta priekš vieglo automobīļu transporta un piespiedu kārtā novirzīt fūres uz apvedceļa.
    Nenoliedzami, Ziemeļu tilta gadījumā izveidot papildu putniem draudzīgu teritoriju uz lidostas pusi būtu pieņemama kompensācija. Atcerēsimies gan, ka Jelgava ir viena no lielākajām pilsētām, ko neplāno reformu ceļā apvienot, tādēļ tās attīstība ir valsts mēroga jautājums un dabas liegumus varam izveidot teritorijās, kur plānots likvidēt cilvēkus, atvainojos – skolas, slimnīcas un ielas.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *