Putns ar gredzenu

Pirmais putnu apgredzenošanas metodi sāka izmantot dāņu skolotājs Hans Kristiāns Korneliuss Mortensens (1856–1921). 1899.gada rudenī viņš iezīmēja 165 mājas strazdus. Gan par strazdiem, gan citiem gredzenotajiem putniem Mortensens saņēma desmitiem ziņojumu. Atradumu skaitam pieaugot, aizvien precīzāk varēja pateikt, kur ziemo un kādām zemēm caurceļo dažādi gājputni. Gredzenošanas panākumus putnu migrāciju pētniecībā uzskatāmi raksturo metodes strauja izplatība – jau 1901.gadā putnus sāka gredzenot Vācijā (ornitoloģiskā stacija «Vogelwarte Rossitten» Kuršu kāpās Austrumprūsijā), 1909.gadā Anglijā un ASV.

putnu gredzeni

Gredzenošanas pionieru skaitā minama arī Rīgas Dabas pētnieku biedrība, kuras biedri putnus gredzenot sāka 1909.gadā. No šiem tālajiem laikiem rakstos saglabājušās ziņas par Latvijas baltā stārķa atradumu Dienvidāfrikā un divu mājas strazdu atrašanu Ziemeļvācijā un Anglijā. Iesākto diemžēl pārtrauca Pirmais pasaules karš. Taču sistemātiska gredzenošana pie mums sākās 1925.gadā, kad Nikolajs fon Tranzē (Transehe) Latvijas Universitātes Sistemātiskās zooloģijas institūta paspārnē nodibināja Latvijas Ornitoloģijas centrāli. Tās galvenais uzdevums bija putnu gredzenošanas organizēšana Latvijā, un šajā jomā tika gūti atzīstami panākumi: no 1925. līdz 1941.gadam apgredzenoti 73 553 putni un iegūti 1802 ziņojumi par gredzenoto putnu atrašanu, izdoti divi LOC darbības pārskati, dibināti stabili sakari un informācijas apmaiņa ar citiem gredzenošanas centriem.

Pēc Otrā pasaules kara gredzenošanas darbs Latvijā atsākās jau 1946.gadā: sākumā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, pateicoties galvenokārt Egona Tauriņa pūlēm, vēlāk, no 1948.gada, Zinātņu akadēmijā, t.sk. no 1951.gada – ZA Bioloģijas institūtā. Gredzenus ar uzrakstu «ORNITHOL. CENTR. RIGA», protams, nomainīja gredzeni ar uzrakstu «MOSKWA». Taču, sākot ar 70.gadiem, īpaši neafišējot, pakāpeniski ieviesa gredzenus ar uzrakstu «LATVIA RIGA», kas pašlaik ir vienīgie Latvijā lietojamie. 1992.gadā Bioloģijas institūta sastāvā atjaunoja īpašu struktūrvienību – Latvijas Gredzenošanas centru, kas kārto visus ar gredzenošanu saistītos jautājumus mūsu valstī un ir pilntiesīgs loceklis Eiropas gredzenošanas centru savienībā «EURING».

Kopš 1925.gada Latvijā apgredzenoti aptuveni 1,2 miljoni putnu, iegūti aptuveni 29 tūkstoši gadījuma atradumu (ziņojumi par nomedītiem, nejauši atrastiem vai noķertiem putniem) un vairāk nekā 12 tūkstoši kontrolķērumu (pašu pētnieku atkārtoti noķerti putni pētījumu vietās). Visvairāk apgredzenotas lielās zīlītes (aptuveni 225 tūkstoši putnu), lielie ķīri (163 tūkstoši), desmitos tūkstošu gredzenoto skaits sniedzas arī vairākām pīļu sugām.

Latviešu ornitologu izgudrojums

Ne Latvijā gredzenoto putnu skaits, ne iegūto atradumu daudzums neraksturo mūsu ornitologu ieguldījumu visu to jautājumu izpētē, ko risina ar gredzenošanas palīdzību. Latvijas ornitologi ir devuši būtisku gredzenošanas metodes uzlabojumu, kas ļauj gredzenot tikko šķīlušos pīlēnus, lauču un citu ligzdbēgļu putnu mazuļus. Šie gredzeni veidoti pēc attiecīgo sugu pieaugušo īpatņu kāju formas un izmēriem un izklāti ar mīkstu plastilīna oderi. Šī odere notur gredzenu uz pīlēna kājas viņa pirmajās pāris dzīves nedēļās. Tā pārbaudīta, vienlaikus lietojot arī plēvju markas – miniatūras numurētas plāksnītes, ko iestiprina pīlēna peldplēvē. Konstatēts, ka LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā radītie plastilīna oderes gredzeni uz kājas turas labi – tos pazaudē tikai 1% mazuļu. Latvijas ornitologu radītie pīlēnu gredzeni PSRS laikos tika lietoti arī Matsalu rezervātā Igaunijā, Kandalakšas rezervātā (Baltā jūra, Krievija), arī Melnās jūras rezervātā (Ukraina) un nelielā apjomā arī Dānijā un Somijā. Tagad tos lieto daudzos pētnieciskos projektos Ziemeļamerikā (ASV, Kanādā). Šos gredzenus izdomāja pazīstamais putnu fotogrāfs Viesturs Klimpiņš, bet ideju uz Ameriku aizveda un pilnveidoja lietošanai dažādos klimatiskajos apstākļos ornitologs Pēteris Blūms.

Pateicoties jaunajai metodei, Latvijā veikti ievērojami pētījumi pīļu populācijas ekoloģijas jomā – uzkrāts aptuveni 6500 pīļu gadījuma atradumu un 7500 kontrolķērumu.

Kāpēc gredzeno putnus?

Zinātnieki, kas pēta putnu ekoloģiju, uzvedību un aizsardzību, var iegūt datus, putnus skaitot vai citādi novērojot, bet šādas metodes neļauj atpazīt atsevišķu putnu kā indivīdu. Tas ir nepieciešams, ja gribam noskaidrot, cik ilgi putni dzīvo, kādi ir to nāves cēloņi, kādi ir to pārvietošanās ceļi dzīves laikā. Šī informācija ir ļoti noderīga, risinot putnu aizsardzības problēmas.

Patlaban ir iegūtas ziņas galvenokārt par putnu migrācijas ceļiem un to ziemošanas vietām. Gredzenošanas metodi galvenokārt izmanto, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas notiek dažādās putnu populācijās, kāds ir jauno putnu izdzīvotības līmenis, kāds ir jauno un veco putnu sastāvs populācijā. Tā kā daļai putnu mūžs ir tikai daži gadi, nepieciešams apgredzenot lielu skaitu putnu katru gadu. Aptuveni 20% noķerto putnu apgredzeno ligzdās, pirms tie iegūst lidotspēju. Tas ir ļoti svarīgi, jo šajā gadījumā ir precīzi zināma putna izcelšanās un precīzs putna vecums. Kā dažāda veida ķeramierīces tiek lietoti putnu ķeramie tīkli, kas ir ļoti efektīvi, taču ar tiem drīkst strādāt tikai apmācīti un pieredzējuši gredzenotāji. Visu informāciju par gredzenotājiem, atrastiem un gredzenotiem putniem savāc un sistematizē Latvijas Gredzenošanas centrā, kas uztur kontaktus ar citiem nacionālajiem putnu gredzenošanas centriem.

Ko darīt, ja atrasts apgredzenots putns?

Bieži vien gadās, ka mūsu rokās nonāk beigts putns ar gredzenu. Dažreiz atrod pat putna skeletu ar gredzenu. Tādā gadījumā par to vajadzētu informēt Latvijas Gredzenošanas centru:

  • jānoraksta viss, kas ir uzrakstīts uz gredzena;
  • jānorāda atrašanas vieta (ja var, tad arī koordinātas);
  • datums, kad putns iegūts;
  • apstākļi, kādos gredzens iegūts (putns nošauts, atrasts beigts utt.);
  • atradēja adrese, lai varētu paziņot gredzenošanas datus.

Gredzenu, ja vēlas, var atstāt sev vai arī aizsūtīt uz Gredzenošanas centru. Bieži vien tādiem putniem kā gulbis vai stārķis gredzena numuru var nolasīt no attāluma. Arī šajā gadījumā precīzu gredzena uzrakstu sūtiet uz Gredzenošanas centru. Ja jūsu rokās nonāk dzīvs un lidotspējīgs putns, tad norakstiet no gredzena visu informāciju.

Uz gredzena nav uzrakstīta putna gredzenošanas vieta un datums, kā daudzi uzskata!

Vairākās valstīs, arī Latvijā, lieliem putniem lieto krāsainus plastmasas kakla gredzenus, piemēram, gulbjiem. Ja jums izdevies novērot tādu putnu, par to ziņojiet Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas nodaļai (K.Barona iela 4, Rīga, LV–1712; tālr. 7356041), kuras speciālisti šo metodi lieto, lai izzinātu gulbju pārvietošanās, migrācijas, ziemošanas un ligzdošanas vietas. Zvanot vai rakstot norādiet gredzena krāsu un kodu (parasti tas sastāv no četriem simboliem).

Visos citos gadījumos par gredzenotiem putniem ziņojiet Latvijas Gredzenošanas centram. Adrese: Miera iela 3, Salaspils, LV–2169. Tālr. 7945393. E–pasts: ring@latnet.lv

Dmitrijs Boiko

Publicēts 2004.gada decembrī.

Atbildēt