Pētīs, kā izveidot tekstila atkritumu šķirošanas sistēmu

Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka no 2025. gada savienības dalībvalstīm jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. Aptaujā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji jaunu apģērbu iegādājas biežāk, nekā atbrīvojas no iepriekš iegādātā – 63% iedzīvotāju jaunu apģērbu iegādājas vairāk nekā trīs reizes gadā, bet tikpat bieži savus apģērba krājumus pārskata tikai 30%. Tas nozīmē, ka cilvēki gaida iespēju jēgpilni iztīrīt skapjus. Tāpēc vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Eco Baltia vide» un AS «Latvijas Zaļais punkts» sāk unikālu tekstila šķirošanas pilotprojektu, kura mērķis ir praksē izvērtēt iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un nodrošināt apģērba atkārtotu izmantošanu, nevis tā nonākšanu kopējos atkritumos. Projekta ietvaros Rīgā un vairākās Pierīgas pašvaldībās kopumā tiks izvietoti 20 speciāli konteineri apavu, apģērba un citu tekstila izstrādājumu šķirošanai.

Projekta laikā plānots veikt izpēti, cik, kāda veida un kādas kvalitātes tekstila izstrādājumus Latvijas iedzīvotāji nodod kā nevajadzīgus, kādas ir to tālākās pārstrādes un realizēšanas iespējas, kā arī to, cik daudz konteineru ir nepieciešams un kādas ir sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas. Datu vākšana notiks pusgadu, pēc tam tiks veikta to analīze un izpēte, lai piedāvātu reālos Latvijas iedzīvotāju paradumos un datos balstītus risinājumus visaptverošas tekstila šķirošanas sistēmas izveidei Latvijā.

«Latvijas Zaļā punkta» direktors Kaspars Zakulis: «Tekstila rūpniecības nozare visā pasaulē attīstās ļoti strauji, un arī Latvijā pieaug apģērba importa apjomi – 2017. gadā tās bija jau 27 000 tonnu, no kurām 42% bija lietotais apģērbs. Taču apģērba rūpniecības industrija atstāj nozīmīgas pēdas mūsu ekosistēmā, jo gan izejvielu audzēšanas procesā, gan arī pēc tam ražošanas procesā tiek patērēta virkne ķimikāliju. Pasaules prakse rāda, ka vidēji tikai 20% no mūsu nopirktā un lietotā apģērba pēc tam nonāk atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē, pārējais, visticamāk, nogulst poligonos vai tiek sadedzināts. Tieši tāpēc arī mums Latvijā jau tagad jāsāk mērķtiecīgi domāt, kā varam efektīvi nošķirot apģērbu no atkritumu plūsmas un kādas ir tā turpmākās izmantošanas iespējas.»

«Latvijas Zaļā punkta» veiktā aptauja liecina, ka iedzīvotāji apģērbu iegādājas biežāk, nekā veic sava skapja revīziju. 29% pilngadīgo Latvijas iedzīvotāju vecumā līdz 74 gadiem apģērbu iegādājas piecas un vairāk reižu gadā, bet tikai 9% tikpat bieži pārskata krājumus.

Visaktīvāk jaunu apģērbu iegādājas sievietes (39% pērk jaunu apģērbu piecas un vairāk reižu gadā), 18–29 gadus veci jaunieši (47%), kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem virs 1200 eiro uz ģimenes locekli (44%). Savukārt skapja revīziju veic tikai 12% sieviešu, 3% jauniešu un 5% augstākās ienākumu grupas pārstāvju. Vienlaikus aptaujā secināts, ka 89% iedzīvotāju labprāt nodotu apnikušo apģērbu atkārtotai izmantošanai, bet visbiežāk no tā attur informācijas trūkums par nodošanas iespējām (60%) un savākšanas punktu pieejamība (30%). Informācijas trūkums aktuālāks ir reģionu lielo pilsētu iedzīvotājiem, bet nodošanas punktu trūkumu akcentē mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

«Aptauja rāda, ka vēlme patērēt un pirkt jaunas lietas pārsniedz mūsu vēlmi atteikties no liekā. Taču agrāk vai vēlāk arī no uzkrātā apģērba cilvēki gribēs atbrīvoties, tāpēc mums jau laikus jādomā par iespējām to izdarīt videi draudzīgā veidā. Pēc mūsu aplēsēm, no visa, kas nonāk sadzīves atkritumu poligonā, tekstila izstrādājumi ir 3–5%. Taču apģērba apjoms, kas krājas skapjos nenoskārstai vajadzībai, varētu būt ievērojami lielāks. Esam gandarīti, ka kopā ar «Latvijas Zaļo punktu» esam sākuši darbu, lai tuvāko gadu laikā izveidotu visaptverošu infrastruktūru arī nolietotā apģērba šķirošanai un atkārtotai izmantošanai. Latvijā šādas sistēmas vēl nav, tāpēc izpētes periodā svarīgi uzzināt, kādus materiālus iedzīvotāji nodod, kādā stāvoklī ir drēbes un kāds ir to tālākais dzīves cikls,» daudz par šo tēmu ir domājis SIA «Eco Baltia vide» valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

 

Kur paliek drēbes tagad

Izplatītākā prakse ir pašam nederīgo apģērbu ziedot labdarībai (51%), atdot lietošanai tuviniekiem vai draugiem (43%) vai vienkārši izmest atkritumu konteinerā (35%). Tikai neliela daļa jeb 7% aptaujāto nevajadzīgos auduma izstrādājumus nogādā dzīvnieku patversmēs, bet 15% aptaujāto risina problēmu radoši un piešķir nolietotam apģērbam otro dzīvi, izmantojot to kā izejmateriālu jaunu lietu radīšanai.

«Pasaules prakse rāda, ka vidēji tikai 20% no apģērba pēc tam nonāk atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē, bet pārējais, visticamāk, nogulst poligonos vai tiek sadedzināts. Protams, apstākļos, kad ir iespējams iegādāties jebkuru saimniecībā nepieciešamo lietu, novalkāta apģērba pārtapšana citos priekšmetos ir daudz retāk sastopama parādība nekā pirms 20 vai 30 gadiem,» norāda K. Zakulis.

Jaunas lietas no nolietota vai citādi nederīga apģērba biežāk rada seniori vecumā pēc 60 gadiem (24%). Ar labdarību vairāk nodarbojas četrdesmitgadnieku paaudze (58% ziedo nevajadzīgo apģērbu), bet jaunieši vecumā līdz 30 gadiem nevajadzīgo apģērbu nereti pārdod (21% pretstatā 10% vidējam rādītājam).

Savā saimniecībā nolietoto apģērbu visaktīvāk izmanto lauku iedzīvotāji (77%), bet ziedošanas pieredze visvairāk raksturīga rīdziniekiem (62%). Savukārt citu lielo pilsētu iedzīvotāji biežāk dalās ar draugiem (49%) un biežāk nekā citi atdod novalkāto apģērbu dzīvnieku patversmēm (15%). Kas notiek ar novalkāto apģērbu un tekstilizstrādājumiem? Izrādās, visbiežāk nolietotais apģērbs rod pielietojumu ģimenes saimniecībā, pārtopot par drānām tīrīšanai (60%). Turklāt šo praktisko metodi krietni biežāk izmanto vīrieši (69%) nekā sievietes (52%).

 

27 tūkstoši tonnu drēbju katru gadu

Latvijā ik gadu ieved aptuveni 27 000 tonnu apģērba un tekstila izstrādājumu, no tā 42% jeb 11 300 tonnu ir lietotais apģērbs. Vienlaikus no Latvijas lietoto apģērbu arī izved – gadā aptuveni 5200 tonnu.

Aptauja liecina, ka iedzīvotāji kopumā ir ļoti atvērti idejai par lietotā apģērba nodošanu otrreizējai pārstrādei vai izmantošanai – 89% aptaujāto labprāt atdotu sev nevajadzīgo apģērbu. Taču pašaik gandrīz trešdaļa iedzīvotāju nederīgo apģērbu izmet sadzīves atkritumu konteinerā, pamatojot to ar specializētu savākšanas punktu grūto pieejamību.

 

Koši sarkani konteineri

Tekstila šķirošanas konteineri projekta laikā tiks izvietoti vairākos Rīgas mikrorajonos, kā arī vairākās Pierīgas pašvaldībās. Konteineru atrašanās vietas varēs noskaidrot «Latvijas Zaļā punkta» mājaslapā, interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē. Šī ir lieliska iespēja līdz nākamā gada februārim iztīrīt skapjus ar apziņu, ka vēl lietojamas drēbes tiks nogādātas tiem, kuriem tās nepieciešamas.

Tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros var likt nevajadzīgos apavus, apģērbu, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus. Konteineros nedrīkst izmest lupatas, kas izmantotas tīrīšanas darbos, bijušas saskarsmē ar ķīmiskajām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir slapjas. Tā kā konteineru saturs tiks pāršķirots ar rokām, nemetiet tur neizmazgātu apģērbu un citus atkritumus, lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgo apģērbu.

 

2 Replies to “Pētīs, kā izveidot tekstila atkritumu šķirošanas sistēmu

  1. Izveidot “Tekstila šķirošanas konteineri” ir diezgan laba ideja. Atkārtota apģērbu pārstrāde un labdarība palīdzēs ietaupīt un vienlaikus palīdzēt cilvēkiem, kuriem trūkst. Prieлы, ka Latvijā seko līdzi šādām lietām.

  2. Bet tā ir taisnība, cilvēki pērk lietas daudz biežāk nekā no tām. Lielākā daļa drēbju vienkārši guļ skapī un neizmanto, dažos gadījumos ļoti reti. Daži cilvēki to vienkārši izmet, nedomājot par to, ka apģērbs var noderēt citiem un izmantot citus cilvēkus atkārtoti, tiem cilvēkiem, kuriem šis apģērbs ir nepieciešams un viņiem nav naudas jaunām drēbēm. Tas ir labi, ka cilvēki ir izdomājuši tādu lietu kā šķirošanas konteinerus, kur cilvēki var mest nevajadzīgas lietas, lai šīs lietas tiktu atjaunotas un kalpotu citiem cilvēkiem. Tas ir diezgan laba ideja.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *