Pērnavas upē nojauc dambi

Pērnavas upe 2018. gada 5. oktobrī…
…un 2019. gada 21. oktobrī.
Sarkanā krāsā – Igaunijas upju posmi, kas pieejami migrējošām zivīm, zilā krāsā – potenciāli pieejamie, ja nojauks aizsprostus uz lašupēm.

Šoruden Igaunija tā īpaši aicināja ciemos kaimiņus latviešus – cilvēki ar prieku sēdās apgleznotajās šūpolēs Kronvalda parkā un pierada pie domas, ka Pērnava ir tepat aiz stūra. Bet lēti spa nav vienīgais galamērķis, lai dotos uz Pērnavu; tagad ir iemesls aizbraukt uz Sindi pilsētiņu, kur atjaunots pirms 200 gadiem aizdambētās upes plūdums.

To, ka Igaunijā ir pilsēta Pērnava, zina visi, bet to, ka vārdu tai devusi upe, droši vien tikai makšķernieki. Pērnavas upe ir otrā garākā Igaunijas upe – 144,5 kilometrus gara un ļoti nozīmīga lašveidīgo zivju un upes nēģu nārsta vieta. Bet 14 kilometru attālumā no upes ietekas jūrā, kur tā tek gar Sindi pilsētu, jau 1834. gadā tika uzbūvēts aizsprosts, un no 1904. līdz 1963. gadam te darbojās tekstilfabrikas hidroelektrostacija. 1975. gadā tika uzbūvēts 151 metru plats un 4,5 metrus augsts dambis, lai nodrošinātu ar ūdeni vietējo vilnas ražotni, kas mūsdienās vairs nedarbojas.

Sindi dambis bija lielākā zivju migrācijas barjera Pērnavā – tas aizturēja vismaz 90 procentu zivju. Lai atjaunotu vēsturiskos lašu migrācijas ceļus un vienlaikus dotu iespēju netraucēti peldēt pa upi vēl 34 sugu zivīm, pērn dambi nojauca. Igaunijas valsts no privātīpašnieka 2015. gadā nopirka aizsprosta teritoriju un 2018. gadā ķērās pie darbiem. Pagāja trīs gadi, līdz tika panākts kompromiss ar vietējo sabiedrību, kas pie sava ūdenskrituma bija tā pieradusi, ka nespēja pieņemt ideju, ka dambja vairs nebūs. Netrūka, protams, arī vietējo aktīvistu, kuri ideju atjaunot upes dabisko plūdumu kaismīgi atbalstīja.

«2018. gada oktobrī pie daļēji nojauktā aizsprosta pulcējās pāris simti norūpējušos cilvēku, kuriem solījām, ka pēc gada šeit būs pavisam cita ainava,» atceras Igaunijas Vides aģentūras projektu vadītāja Killi Tammura (Külli Tammur). «Tagad šeit ir aptuveni tāds skats, kā te varēja izskatīties pirms gadiem divsimt, kad pēc rudens lietiem trakojošā ūdens straumē zivis peldēja, kurp vien vēlas. Tā kā divas aizvadītās vasaras bija ļoti sausas, cilvēki uztraucās, ka pēc aizsprosta nojaukšanas upē vairs nebūs ūdens, bet fotogrāfijās var pārliecināties, ka Pērnavas upe ir tikpat dižena, kā vienmēr ir bijusi.»

Viņa arī pastāsta, ka daudz cilvēku atbrauc, lai vienkārši aplūkotu atjaunoto krāci, bet jaukā laikā nedēļas nogalēs pa upi brauc laivotāji smailītēs un kanoe laivās. Noteikti pieaugs makšķernieku skaits, kas savukārt dos vairāk darba vides inspektoriem. Jau tagad makšķernieki apliecina, ka upes augštecē zivju ir arvien vairāk. Būvnieki stāsta, ka jau aizvadītajā rudenī laši nārsta laikā pūlējušies tikt augšup pa straumi vietā, kur tika sākta dambja nojaukšana, bet pavasarī visa upe mudžējusi no migrējošajām vimbām.

Ja kādreiz Pērnavas upe zivīm brīvi pieejama bija tikai pēdējos 14 kilometrus lejtecē, tad tagad – vairāk nekā 100 kilometru garumā, kā arī visas pietekas. Ihtiologi uzskata, ka tagad upē varēs izšķilties un doties uz jūru tikpat daudz lašu mazuļu cik visās citās Igaunijas lašupēs kopā. Upes potenciāls esot aptuveni 45 000–58 000 lašu mazuļu gadā. Līdz šim no nārsta vietām atpakaļ uz jūru tika aptuveni 100 zivju. Projekts izmaksājis aptuveni 10 miljonus eiro. Panākumi iedvesmo, un Igaunijā ir iecere nojaukt vēl aptuveni desmit dambju, kas traucē zivju migrāciju.

Avots: https://www.ccb.se/documents/2-Estonia.pdf

Madis Musts

Atbildēt