Pavasarīga un klimatam draudzīga maltīte

Ja pavasarī atsakāmies no gaļas un siltumnīcā audzētiem tomātiem un gurķiem – produktiem ar lielu ietekmi uz vidi –, kas paliek pāri? Nereti – pliki kartupeļi, bet vai tos vien ēdīsi? Nolēmām iedvesmot tevi mainīt ieradumus bez lielas kavēšanās un publicēt kādu klimatam draudzīgas maltītes recepti, tādēļ lūdzām veģetārās uztura skolas «Vegus» vadītāju Ditu Lasi tādu sagatavot. Kā vēlāk atzina Dita, uzdevums bijis sarežģīts, jo bija jāievēro trīs klimatam draudzīgas maltītes pamatprincipi, proti, produkti ir:

1) vietējas izcelsmes, 2) sezonāli, 
3) augu izcelsmes.

Svaigu dārzeņu salāti pikantā mērcē (4 porcijām)

500 g kāpostu, 120 g nevārītu mizotu biešu, 120 g burkānu, 60 g redīsu, 10 g linsēklu.

Mērcei: puse baltā sīpola (50 g), 20 g ābolu etiķa, 50 g rapšu vai linsēklu eļļas, 1 tējkarote maigu sinepju, 35 g lakšu, 35 g skābeņu, jebkuri citi pavasara zaļumi un dīgsti pēc vēlēšanās, pustējkarote maltu fenheļa sēklu, sāls pēc garšas.

Dārzeņus sarīvē uz rupjās rīves, pārkaisa ar sāli un ļauj atsuloties, lieko sulu notecina (tas vajadzīgs, lai kāposts un biete kļūtu mīkstāki un mazāk sīvi). Mērces sastāvdaļas samaļ blenderī viendabīgā masā. Iemaisa dārzeņos. Salātiem pārkaisa linsēklas. Fenhelis slāpē sīpolu asumu. Mēs rotājām ar redīsu dīgstiem.

Ar rozmarīnu cepti kartupeļi, pupiņas un sēnes lakšu mērcē (4 porcijām)

500 g kartupeļu, 240 g novārītu sviesta pupu, 150 g šampinjonu, 30 g rapšu eļļas, 25 g ķiploka, pustējkarote kaltēta rozmarīna pulvera.

Mērcei: 240 g novārītu sviesta pupu, 35 g lakšu, pustējkarote kaltētu ķiploku pulvera, sāls pēc garšas.

Kartupeļus nomizo, sagriež kubiņos kā zupai. Sēnes sagriež četrās daļās. Ķiploku daivas nomizo, pārgriež uz pusēm.

Pannā uzkarsē eļļu, ber tajā rozmarīnu, ķiplokus un kartupeļus, maisot cep 5 min. Tad pievieno sāli, pupas un sēnes, cep vēl 3 min. Tad noņem no uguns, bet atstāj zem vāka pasautēties savā karstumā vēl kādas 5 min. Tikmēr blenderī samaļ mērces sastāvdaļas. Pasniedz kopā ar ceptajiem dārzeņiem, pupiņām un sēnēm. Ķiploku pulveris ir kā dabīgs garšas pastiprinātājs jeb umami. Pupiņas un sēnes aizvieto ierasto gaļu.

Burkānu – auzu pārslu deserts (6 porcijām)

Krēmam: 360 g burkānu, 200 g žāvētu ābolu, 50 g skābenas sulas (mēs izmantojām pašgatavotu Kaukāza plūmīšu sulu), 10 g svaiga ingvera, sēkliņas no vienas vaniļas pāksts, 60 g kartupeļu cietes, 200–300 ml bērzu vai kļavu sulas (vai ūdens).

Pamatnei: 50 g diedzētu un izžāvētu auzu, 50 g ātri vārāmo pilngraudu auzu pārslu, 25 g cukurbiešu sīrupa vai melases, vai iesala ekstrakta, 100 g žāvētu ābolu, 1 tējkarote kanēļa, aptuveni 100 ml bērzu vai kļavu sulas.

Rotāšanai: 15 g saldētu dzērveņu.

Blenderī samaļ ābolus ar bērzu sulu viendabīgā pastā. Pievieno pārējās pamatnes sastāvdaļas, samaļ vēlreiz, līdz izveidojas drupana, veidojama masa. Iespiež to glāzēs.

Burkānus nomizo, sarīvē uz smalkās rīves. Sablenderē žāvētos ābolus ar plūmju sulu. Ingveru sarīvē, izspiež no tā sulu, pievieno āboliem. Pievieno vaniļu, sarīvētos burkānus.

Bērzu sulā iemaisa cieti, liek katliņā uz uguns un uzvāra, maisa, līdz sabiezē (aptuveni 2 min.).

Liek cietes biezeni pie burkānu masas, visu sablenderē, kamēr ciete vienmērīgi iemaisīta masā. Kārto virs pamatnes glāzēs, rotā ar dzērvenēm un kādu saldu dīgstu vai pavasara lapiņu.

Lai pierādītu, ka šāda maltīte ir klimatam draudzīgāka, veicu aprēķinus, izmantojot klimata kalkulatoru, kas pieejams, piemēram, vietnē www.foodweb.ut.ee. Lai aprēķinātu maltītes uzturvērtību, izmantoju speciālo kalkulatoru, kas pieejams vietnē www.supertracker.usda.gov.

Ditas sagatavotās trīs ēdienu maltītes porcijā vienam cilvēkam bija 660 kaloriju, bet šādu produktu audzēšana rada 0,5 kg ogļskābās gāzes un citu siltumīcas efekta gāzu izmešu. Lai saražotu produktus tradicionālai matlītei ar līdzīgu kaloriju daudzumu, piemēram, karbonādei ar kartupeļiem, tomātu–gurķu salātiem ar krējumu, upeņu krēmam ar vaniļas mērci, SEG emisiju ir trīsreiz vairāk! Emisijas, kas rodas pagatavošanas laikā, nerēķinājām, bet vārīšanas un cepšanas laiks «gaļīgajai» maltītei noteikti būs ilgāks. Veģetārās maltītes gatavošanai vairāk izmanto blenderi, kas patērē trīsreiz mazāk elektrības nekā plīts, tāpēc kopumā veģetārās maltītes gatavošana patērē mazāk enerģijas.

Trīs reizes mazāk klimatam kaitīgo emsiju ir milzīga atšķirība!

Ditas sagatavotajā maltītē ir vairāk veselīgo šķiedrvielu un mazāk piesātināto tauku, tāpēc tā ir arī veselīgāka izvēle! Pamēģini! Ja cilvēks, kas līdz šim gaļas un piena produktus ēda katru dienu, turpmāk ēstu tos tikai divreiz nedēļā kā Zviedrijas skolās, ar savām pusdienām nepieciešamo produktu saražošanai saistīto siltumnīcas efektu gāzu emisijas viņš samazinātu divas reizes.

Jana Simanovska; Ditas Lases receptes, www.vegus.lv
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 02/2015

 

 

Atbildēt