Pašvaldības pielāgojas klimata pārmaiņām

Smiltene un Vidusezers no putna lidojuma.

Klimata pārmaiņu izraisītās problēmas šobrīd apspriež teju visās nozarēs, it īpaši tajās, kur videi un dabas resursiem ir ļoti liela nozīme, piemēram, lauksaimniecībā, tūrismā un enerģētikā. Neskatoties uz to, ka arī līdz šim esam piedzīvojuši gan siltākas, gan vēsākas ziemas, slapjākas un sausākas vasaras, ilgtermiņa prognozes liecina par atmosfēras un okeānu ūdeņu vidējās temperatūras strauju celšanos. Zinātnieku veiktie pētījumi un uzkrātā informācija liecina, ka šo pārmaiņu pamatā ir paaugstināts siltumnīcefekta gāzu (SEG) līmenis atmosfērā, un viens no SEG emisiju avotiem ir fosilo resursu dedzināšana. Tāpēc gan globālajā, gan nacionālajā politikā ir ļoti svarīgi iestrādāt instrumentus SEG emisiju samazināšanai. Klimata pārmaiņas ik dienu ietekmē miljoniem cilvēku visā pasaulē, cieš veselība, apdzīvoto vietu infrastruktūra, drošība. Nenoliedzami, ka pielāgošanās klimata pārmaiņu radītajiem riskiem ir tikpat būtiska, cik klimata pārmaiņu mazināšana, un pašvaldībām attīstības plānošanas procesā ir jādomā ne tikai par izaugsmi, bet arī par izturētspējas paaugstināšanu.

Vispirms jēdzienu «izturētspēja» sāka lietot materiālzinātnē, raksturojot materiāla spēju saglabāt savas īpašības un funkcijas ārēja sprieguma ietekmē. Šobrīd klimata pārmaiņu kontekstā izturētspēja tiek skaidrota kā «sistēmas vai tās daļu spēja savlaicīgi un efektīvi paredzēt, absorbēt, pielāgoties vai atgūties no bīstamiem klimata notikumiem, tostarp saglabājot, atjaunojot vai uzlabojot pamatstruktūras un pamatfunkcijas» (IPCC, 2012[1]).

Aizvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot pilsētās. Palielinoties iedzīvotāju blīvumam, palielinās arī riski, jo lokālām dabas stihijām pakļauti daudz vairāk cilvēku. Tāpēc, plānojot pilsētu un pašvaldību teritorijas, jau laikus ir jāizvērtē, kuri ir bīstamākie riski un kā tiem pielāgot infrastruktūru.

Lai mudinātu pašvaldības rīkoties, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam. Plāns ir izstrādāts, balstoties uz līdzšinējo klimata pārmaiņu analīzi un risku novērtējumu sešās jomās – būvniecībā un infrastruktūras plānošanā, civilajā aizsardzībā un katastrofu pārvaldīšanā, veselībā un labklājībā, bioloģiskajā daudzveidībā un ekosistēmu pakalpojumos, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tūrismā un ainavu plānošanā.

Projekts «Life Adaptate»

Lai veicinātu pilsētu izturētspēju, 2017. gadā Latvijā, Spānijā un Portugālē tika uzsākts projekts «Life Adaptate», kurā iesaistījušies gan eksperti ar pieredzi klimata pārmaiņu jautājumos – «INFO Región de Murcia», «Ekodoma», «EuroVertice», «IrRADIARE», «CARM» –, gan pašvaldības – Alfandega da Fe un Mertola Portugālē, Agilasa, Kartāgena un Lorka Spānijā un Smiltene Latvijā. Četrus gadus sadarbojoties, tiek meklēti risinājumi, kā pašvaldībām veiksmīgāk pielāgoties klimata pārmaiņām.

Visas projektā iesaistītās pašvaldības ir parakstījušas Globālo pilsētu mēru paktu klimata un enerģētikas jomā, kas uzliek par pienākumu samazināt SEG emisijas par 40% līdz 2030. gadam, kā arī to, ka Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā ir jāiekļauj pielāgošanās pasākumi klimata pārmaiņām.

Visas pašvaldības jau ir veikušas risku un ievainojamības novērtējumu savai teritorijai, un uz tā pamata tiek plānoti pasākumi, kurus iekļaut plānā. Ņemot vērā to, ka pielāgošanās pasākumi parasti sniedz vairākus labumus, ne tikai veicina pašvaldības izturētspēju, pasākumu atlasē ir jāiesaista visi, kurus tie skars. Piemēram, ceļu rekonstrukcija plūdu riska zonā uzlabo cilvēku dzīvi ikdienā, ne tikai tad, kad zem ūdens jau pazuduši krasti. Tā, iesaistot plašāku cilvēku loku, ir iespējams atsijāt tos pasākums, kuri pašvaldībai sniegs vislielāko labumu ilgtermiņā. Pašlaik katra projektā iesaistītā pašvaldība ir uzsākusi sava pilotprojekta īstenošanu, lai mazinātu vienu no pašvaldībai aktuāliem klimata riskiem. Ar reālajiem darbiem jātiek galā līdz 2020. gadam.

Agilasa (Spānija) ir pilsēta Mursijas reģionā Vidusjūras piekrastē un katru gadu cieš no tā, ka vidējā gaisa temperatūra paaugstinās, līst aizvien retāk un notiek pārtuksnešošanās. Bet ledāji kūst, un jūras līmenis paaugstinās. Lai pilsētā būtu pavēnis, tiek veidots papildu noēnojums gājēju un velosipēdistu celiņiem. Vietās, kur tas iespējams, stādīs kokus, bet tur, kur kokus stādīt nevar, būvēs konstrukcijas vīteņaugiem. Apūdeņošanai izmantos pilsētas centralizētajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās attīrītos notekūdeņus.

Lorka (Spānija) atrodas pavisam netālu no Agilasas. Arī šeit pilsētas iedzīvotāji un viesi saskaras ar gariem karstuma periodiem vasarās, kad dienas vidū atrašanās uz ielas nav komfortabla. Pilotprojekta mērķis ir samazināt karstuma viļņu efektu vasaras mēnešos aktīvākajos pilsētas rajonos. Šajās ielās tiks būvēta auduma pārklāju sistēma, lai veidotu noēnojumu. Lai izvērtētu pasākuma efektivitāti, tiks izvietoti temperatūras sensori un mērīta gaisa temperatūra gan uz ielas seguma, gan ēku fasādēm, gan virs un zem pārklāja.

Lai gada karstākajos mēnešos ielas nepārkarstu, Lorkas pilsēta projekta ietvaros mēģina ielas noēnot, uzstādot gaišus pārklājus starp ēku fasādēm.
Lai veicinātu tūristu un vietējo iedzīvotāju aktivitāti, Lorkas pilsētā karstajos vasaras mēnešos plānots noēnot arī pilsētas centrālo laukumu. Projekta laikā tiks veikti arī mērījumi, lai noteiktu, cik šāds risinājums ir efektīvs.

Kartāgena (Spānija), līdzīgi kā citas Vidusjūras tuvumā esošās pašvaldības, cieš no pārmērīga karstuma, tāpēc veidos zaļos koridorus, lai uzlabotu gan komforta līmeni uz gājēju un veloceļiem, gan kopējo pilsētas mikroklimatu. Tiks stādīti gan koki, gan vīteņaugi, to atbalstīšanai būvēs konstrukcijas. Izvēlētas tādas augu un koku sugas, kas raksturīgas vietējiem klimatiskajiem apstākļiem un veicina bioloģisko daudzveidību pilsētas zaļajās teritorijās.

Smiltene (Latvija) ir uzsākusi darbu pie Vidusezera tīrīšanas, padziļināšanas un ezera hidrotehnisko būvju rekonstrukcijas. Mākslīgi veidotais ezers šobrīd cieš no eitrofikācijas jeb, vienkārši sakot, aizaug. Tā kā tas ir viens no ezeriem Abula upes kaskādē, tā tilpuma palielināšana un slūžu sakārtošana ir būtiska plūdu riska mazināšanai. Attīrīts ezers un sakārota apkārtne iepriecinās gan vietējos iedzīvotājus, gan pārsteigs tūristus. Vidusezera tīrīšanas un slūžu atjaunošanas darbi ir uzsākti, un tos plānots pabeigt līdz 2020. gada vasarai.

Smiltenē projekta ietvaros tiks veikta Vidusezera tīrīšana, lai samazinātu plūdu riskus, kā arī uzlabotu kopējo mikroklimatu pilsētā.
Vidusezera tīrīšana tiek veikta, nosūcot dūņas no grunts, tādējādi padziļinot un attīrot ezeru, taču neveicot tā pilnīgu nosusināšanu, kas ļauj maksimāli samazināt veikto darbu ietekmi uz ezerā mītošajām dzīvajām būtnēm.

Alfandegas da Fe (Portugāle) pašvaldībā klimata pārmaiņu rezultātā būtiski samazinājies nokrišņu apjoms, karstums un sausums vasaras periodos ir ilgstošāks, un tas bieži izraisa ugunsgrēkus. Tāpēc pašvaldība plāno izveidot ūdenskrātuvi, kurā uzkrāt lietus ūdeņus ugunsdzēsības un apūdeņošanas vajadzībām, kā arī izveidot noēnojumu pilsētas centra ielās.

Mertola (Portugāle) ir senatnīga viduslaiku pilsētiņa upes krastā, kur arvien biežāk tiek piedzīvotas tropiskās naktis, kā arī spēcīgi karstuma viļņi, kas palielina ugunsgrēku risku. Pašvaldība plāno izveidot vairāk noēnotu teritoriju, izmantojot augus un izbūvējot nojumes, uz kurām izvietos saules paneļus. Svarīgi ir paplašināt parkus un mežus, kur cilvēkiem pavēnī patverties no saules. Kad koki un krūmi izaugs, tie palīdzēs regulēt mikroklimatu pilsētā.

Sadarbībā ar zinātniekiem tiek izstrādātas vadlīnijas katrai pašvaldībai par to, kā klimata pielāgošanās aspektu integrēt jau esošajos politikas plānošanas dokumentos, kā arī plašai sabiedrībai būs pieejama informācija par dažādu pielāgošanās pasākumu ieviešanu un Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna izstrādes procesu.

 

Smiltene pielāgojas klimata pārmaiņām

Smiltenes novada pašvaldības galvenais uzdevums bija izvērtēt, kuras klimata parādības jau tagad izraisa un nākotnē radīs lielāko apdraudējumu gan novada iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan infrastruktūrai. Iedziļinoties Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātajās klimata prognozēs Latvijai, kā arī analizējot pieejamo informāciju par līdzšinējiem infrastruktūras bojājumiem Smiltenē klimata ietekmē, tika konstatēts, ka datu trūkuma dēļ detalizētu analīzi nav iespējams veikt, tāpēc viens no pasākumiem ir datu vākšana, lai nākotnē varētu izvērtēt potenciālos lokālos riskus. Aktīvi tiek strādāts arī pie Enerģētikas un klimata rīcības plāna, kas iekļaus gan mazināšanas, gan pielāgošanās pasākumus. Lai izvēlētos un iekļautu Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā maksimāli noderīgākos un ilgtspējīgākos pasākumus, izstrādes procesā tika organizētas publiskas sanāksmes, kurās piedalījās gan dažādu nozaru pārstāvji, gan pašvaldības speciālisti, gan vietējie iedzīvotāji. Diskusiju gaitā tika izvirzīti dažādi priekšlikumi par svarīgākajiem darbiem un pasākumiem un tad atlasīti tie, kurus pašvaldība spēj ieviest līdz 2030. gadam.

Visi projekta gaitā izstrādātie materiāli ir pieejami projekta mājaslapā lifeadaptate.eu/lv. Drīzumā projekta ietvaros tiks organizēta apmācība citām pašvaldībām par to, kā izvērtēt lokālos klimata riskus un izstrādāt ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu, tāpēc aicinām sekot līdzi informācijai un izmantot iespēju mācīties no citu pašvaldību pieredzes. 

Projekta partneri no Latvijas, Spānijas un Portugāles pie Vidusezera Smiltenē. Projekta laikā katrai pašvaldībai ir iespēja iepazīstināt projekta partnerus ar savu pašvaldību un tās nākotnes izaicinājumiem.

 

 

Raksts tapis sadarbībā ar Smiltenes pašvaldību. Tas sagatavots projekta «Life Adaptate» ietvaros, kuru finansē Eiropas Savienības LIFE programma. EASME nav atbildīga par šeit ietvertās informācijas iespējamo izmantojumu.

 

Autors – Gundars Rozītis

 

[1] IPCC, 2012: Glossary of terms. In: Managing the Risks of Extreme Events and Disasters to Advance Climate Change Adaptation [C. B. Field,  V. Barros, T. F. Stocker, D. Qin, D. J. Dokken, K. L. Ebi, M. D. Mastrandrea, K. J. Mach, G.-K. Plattner, S. K. Allen, M. Tignor and P. M. Midgley (eds.)]. A Special Report of Working Groups I and II of the Intergovernmental Panel on Climate Change (IPCC). Cambridge University Press, Cambridge, UK, and New York, NY, USA, pp. 555-564.

 

 

Atbildēt