Pasaules ziņas ziemā

Olga Tokarčuka.

Nobela prēmija mežā

Atzīmējot poļu rakstnieces Olgas Tokarčukas iegūto Nobela balvu literatūrā, Krakovā Polijā iestādīts piecus hektārus plašs mežs, kam, atsaucoties uz Tokarčukas grāmatu «Prawiek i inne czasy» («Pirmatnējais un citi laiki»), dots vārds Pirmatnējais. Stādīšanā bija uzaicināti piedalīties visi pilsētas iedzīvotāji.

Avots: https://hotinfonow.com/polandeng/the-prawiek-forest-will-be-built-in-krakow-this-is-a-tribute-to-the-nobel-laureate-olga-tokarchuk

 

Cik izmaksā viedtālruņi?

Lai Eiropa izpildītu savas apņemšanās klimata jomā, ir jāmainās tās ražošanas un patēriņa modeļiem. Eiropas Vides biroja (European Environmental Bureau, EEB) pētījums atklāj, ka, paildzinot elektropreču – viedtālruņu, piezīmjdatoru, veļasmašīnu, putekļsūcēju – kalpošanas laiku par vienu gadu, oglekļa dioksīda izmešu samazinājums Eiropas Savienībā būtu līdzvērtīgs tam, kā ik gadu samazinot automašīnu skaitu par diviem miljoniem. Pagarinot elektropreču derīgo mūžu par pieciem gadiem, 2030. gadā CO2 ekvivalenta izmešu daudzums būtu samazināts par gandrīz 10 miljoniem tonnu gadā – tikpat, cik dotu automašīnu skaita samazināšana par pieciem miljoniem. Jaunu produktu ražošanā un izplatīšanā, kā arī veco apglabāšanā tiek patērēts daudz enerģijas un resursu. Tā, piemēram, tālruņu dzīvesciklā (vidēji trīs gadi) ES ik gadu rodas 14 miljoni tonnu izmešu, kas ir vairāk par visu Latvijas oglekļa dioksīda «budžetu» 2017. gadā. Vienlaikus Eiropā cilvēki aizvien uzstājīgāk pieprasa, lai netiktu ražoti produkti, kurus ir grūti, pārāk dārgi vai neiespējami salabot.

Avots: https://eeb.org/revealed-the-climate-cost-of-disposable-smartphones

 

Beigtas zivis lagūnā

90 kilometrus garo sālsūdens lagūnu Mar Menor Mursijā (Spānija), kas ir lielākā piekrastes lagūna Vidusjūras rietumdaļā, aizsargā virkne starptautisko konvenciju un Eiropas Savienības tiesību aktu, kas liek Spānijas iestādēm to aizsargāt un atjaunot. Taču pārlieku intensīvs tūrisms un lauksaimniecība to ir pakļāvuši gan spēcīgai eitrofikācijai, gan citiem vides stresiem. Ūdenssports, jahtu ostas, promenādes gar jūras malu un mākslīgās pludmales ir mainījušas dabiskos procesus lagūnā. Šai samērā seklajā līcī tik ļoti trūkst skābekļa, ka, pēkšņi strauji palielinoties sulfīdu daudzumam ūdenī (tā ir samērā reta dabas parādība), krastā metās un nomira tūkstošiem zivju un citu jūras iemītnieku.

Sabiedriskās organizācijas vairākus gadus pēc kārtas brīdina Spānijas iestādes un Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju par bīstamo stāvokli, taču Mursijas pašvaldība apgalvo, ka situācija tiek kontrolēta.

Avots: https://meta.eeb.org/2019/10/24/thousands-of-dead-fish-wash-up-in-protected-spanish-lagoon

 

Pārmīlētie delfīni

Tūristi Jaunzēlandes Salu līcī vairs nevar peldēt kopā ar pudeļdeguna delfīniem jeb afalīnām, un to tuvumā cilvēki drīkst uzturēties 20 minūtes (iepriekš pusstundu) vai nu no rīta, vai arī pēcpusdienā, nevis visu dienu, jo pētnieki secinājuši, ka ļaudis «tos mīl pārlieku, un tas ietekmē delfīnu uzvedību atpūšoties un barojoties». Pudeļdeguna delfīnu skaits Salu līcī kopš 1990. gada ir sarucis par 66 procentiem, un tagad šo vietu regulāri apmeklē vairs tikai deviņpadsmit delfīnu grupa, turklāt mazuļu mirstība tajā sasniedz 75 procentus, kas ir augstākā zināmā gan Jaunzēlandē, gan starptautiski. Delfīni 86 procentus dienasgaismas stundu pavada vismaz viena kuģa klātbūtnē. Tādēļ šie ziņkārīgie un sabiedriskie dzīvnieki pārāk maz laika atvēl, lai barotos, aprūpētu mazuļus un gulētu.

Avots: https://www.stuff.co.nz/travel/news/115366604/government-bans-swimming-with-dolphins-in-the-bay-of-islands

 

Zinātnieki mudina pretoties

Aptuveni 400 zinātnieku atbalsta masveida pilsoniskās nepakļaušanās kampaņu, kuras mērķis ir piespiest valdības strauji rīkoties, lai apturētu klimata pārmaiņas, pretējā gadījumā var rasties «neaprēķināmas cilvēku ciešanas». Kopējā deklarācijā zinātnieki no vismaz 20 valstīm nostājas mierīgo protestētāju pusē. Deklarācija tika skaļi nolasīta pie Londonas Zinātnes muzeja. Grupas pārstāve Emīlija Grosmane teica: «Mēs esam pārliecināti, ka valdības ilgstošais rīcības trūkums attiecībā uz klimatu un ekoloģisko krīzi tagad attaisno mierīgus un nevardarbīgus protestus un tiešās akcijas, pat ja tās pārsniedz pašreizējo likumu robežas. Tāpēc mēs atbalstām tos, kuri miermīlīgi protestē pret tām pasaules valdībām, kuras nerīkojas atbilstoši krīzes mērogam.» Atbalsts tika izteikts Lielbritānijā izveidotajai starptautiskajai kustībai «Extinction Rebellion» («Dumpis pret izmiršanu»), kuras 2800 dalībnieki apcietināti protesta akcijās dažādās valstīs.

Avots: https://www.reuters.com/article/us-climate-change-scientists/scientists-endorse-mass-civil-disobedience-to-force-climate-action-idUSKBN1WS01K

 

Liviu Pops.

Mežsargu slepkavības

Esam pieraduši, ka vides aizsardzības aktīvistus nogalina kaut kur Āfrikā, Āzijā vai Dienvidamerikā. Tā, pavisam nesen nelegāli meža izcirtēji Brazīlijā nošāva pamatiedzīvotāju zemes tiesību aizstāvi Paulu Paulinu Guažažaru. Tomēr no šādiem traģiskiem gadījumiem nav pasargāta arī Eiropa. Oktobra beigās ar medību bisi tika nošauts rumāņu mežsargs Liviu Pops, kurš devās uz nelegālas koku ciršanas vietu. Mēneša laikā viņš ir jau otrais noslepkavotais rumāņu mežsargs. Pirmais tika nogalināts ar cirvi. Arodbiedrības pārstāvis izteicies, ka mežsargi nespēj sevi aizstāvēt un pēdējo gadu laikā dzīvību ir zaudējuši jau seši.

Rumānijas «Greenpeace» nodaļa lēš, ka valsts ik stundu zaudē trīs hektārus no kopējās mežu platības to degradācijas un gan atļautās, gan nelikumīgās izciršanas dēļ. Septembrī trīs nevalstiskās organizācijas – «Agent Green», «Client Earth» un «Euro Natur» iesniedza sūdzību par Rumānijas valdību Eiropas Komisijā, apgalvojot, ka tās mežistrādes prakse bieži vien ir pretrunā ES likumiem par dabas aizsardzību.

Avots: https://www.bbc.com/news/world-europe-50094830

 

Ziloņi noslīkst, glābjot mazuli

Taizemē, Khao Jai nacionālajā parkā, noslīkuši vienpadsmit ziloņi, kuri, cenšoties izglābt ūdenskritumā iekritušu trīsgadīgu mazuli, nolēkuši vai nogāzušies no 150 metru augstā Haew Narok jeb Elles bezdibeņa. Vēl divus ziloņus, kuri mēģināja nokāpt lejā, lai palīdzētu pārējiem, atrada dzīvus un izglāba. Dabas resursu un vides ministrs licis uzcelt barikādes, kas neļautu dzīvniekiem iekrist ūdenskritumā, un izvietot barību nacionālā parka teritorijā, lai tie neietu meklēt ēdamo bīstamās vietās.

Avots: https://edition.cnn.com/2019/10/08/asia/thailand-elephants-11-dead-trnd/index.html

 

Karstākās ielas pasaulē

Katara cieš no neciešama karstuma, kas sasniedz pat 46 grādus. Pēdējās desmitgadēs temperatūra valstī ir paaugstinājusies straujāk nekā pārējā pasaulē, izņemot Arktiku. Lai risinātu šo problēmu, galvaspilsētas Dohas tirgos, brīvdabas komerccentros un uz ietvēm ir izvietotas gaisa dzesēšanas sistēmas, lai temperatūra pat karstākajās dienās nepārsniegtu 21 grādu. Tā kā 2022. gadā valstī notiks Pasaules kauss futbolā, ir izveidots pasaulē pirmais futbola laukums ar kondicionētu gaisu. 60 procentus elektrības Katarā izmanto, lai atvēsinātos, taču fosilā kurināmā izmantošanas dēļ gaisā nonāk siltumnīcefektu izraisošas gāzes. Valsts plāno panākt, lai Pasaules kausa CO2 pēda būtu nulle, tāpēc tiks iestādīts miljons koku un pirkti oglekļa dioksīda kredīti.

Avots: https://www.eldiario.es/ballenablanca/365_dias/Qatar-empieza-refrigerar-aumento-temperaturas_0_957854488.html

 

Sagatavoja Ieva Zālīte

Atbildēt