Pasaules ziņas rudenī

Tokijas zelts

2020.gada vasaras olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs, kas norisināsies Japānas galvaspilsētā Tokijā, uzvarētāju apbalvošanai vajadzēs aptuveni 5000 medaļu. Lai tās izgatavotu, japāņi divus gadus vāca no iedzīvotājiem lietotus mobilos tālruņus un citas mazas elektroierīces, kopumā savācot gandrīz 80 000 tonnu. Mobilo tālruņu vien bijis vairāk nekā seši miljoni. Visas medaļas tiks kaltas no savāktajiem materiāliem. Projekta organizētāji cer, ka Tokijas spēles paliks atmiņā nevis ar steigšus uzceltiem un vēlāk pamestiem stadioniem, bet tieši ar ilgtspējīgiem risinājumiem.

Avots – https://eu.usatoday.com/story/money/2019/07/24/tokyo-2020-olympic-medal-project-recycled-cellphones-electronics/1820927001

 

Pasaulē augstākā atkritumu izgāztuve

Nepālas valdība nolēmusi no 2020. gada 1. janvāra aizliegt Everesta reģionā lietot vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumus, tostarp pudeles un plastmasas iesaiņojumu, kas plānāks par 30 mikroniem. Pašlaik tūkstošiem alpīnistu atstāj kalnā gan tukšo taru un pārtikas iesaiņojumu, gan alpīnisma inventāru. Šogad no kalna ir novāktas 11 tonnas atkritumu. Pieaugošā tūristu skaita dēļ tas ne tikai kļūst aizvien piesārņotāks, bet arī kāpšana ir nedroša, jo cilvēki iestrēgst zonās, kurās ir maz skābekļa. Šajā pavasarī tur ir nomiruši vai pazuduši 11 cilvēki. Lai risinātu šo problēmu, ievērojami tiks paaugstināta kāpšanas atļaujas maksa – 11 tūkstošu dolāru vietā būs jāšķiras no 35 tūkstošiem.

Avots – https://www.bbc.com/news/world-asia-49419380

 

Lielā Barjerrifa stāvoklis ļoti bēdīgs

Lielākais koraļļu rifs pasaulē – Lielais Barjerrifs – ir kritiskā stāvoklī jūras sasilšanas un atmežošanas dēļ. Austrālijas valdība ik pēc pieciem gadiem izdod pārskatu par rifa stāvokli, un šogad tas ir novērtēts kā «ļoti slikts», kamēr iepriekšējā ziņojumā bija tikai «slikts». Starp galvenajiem Lielā Barjerrifa stāvokļa pasliktināšanās vaininiekiem norādīta jūras sasilšana, kas izraisa koraļļu izbalēšanu un bojāeju, kā arī mežu izciršana blakus esošajos sateces baseinos. 2016. un 2017. gada vasarā karstuma viļņu dēļ gāja bojā apmēram puse koraļļu. Ziņojumā teikts: «Pašreizējais globālās sasilšanas temps neļaus saglabāt veselīgu rifu nākamajām paaudzēm. Ir jādara viss iespējamais, lai radītu tā atjaunošanās iespējas.»

Tikai dažas stundas pirms pārskata nākšanas klajā Austrālijas valdība publicēja jaunāko valsts siltumnīcas efekta gāžu izmešu datus, kas parādīja, ka 12 mēnešu laikā līdz martam tie ir bijuši augstākie kopš 2012.–2013. finanšu gada.

2300 kilometru garais rifs 1981. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tagad tam draud iekļūšana Apdraudētā pasaules mantojuma sarakstā.

Avots – https://www.smh.com.au/environment/climate-change/great-barrier-reef-outlook-downgraded-to-very-poor-as-threats-mount-20190830-p52mb8.html

 

Atkritumu pārstrāde spāņu gaumē

Kāds spāņu vīrietis kļuvis slavens vispirms sociālajos tīklos, tad spāņu un ārzemju presē ar video, kurā redzams, kā viņš, jokojot par atkritumu pārstrādi, nogrūž no klints ledusskapi. Video ir redzama ne tikai neapdomīgā cilvēka seja, bet arī mašīnas numurs. Kā izrādījās, tā pieder kādam Almerijas uzņēmumam, kurš nodarbojas ar elektropreču un elektronikas atkritumu apsaimniekošanu, un vīrietis ir šā uzņēmuma darbinieks. Tiesa, nu jau esot atlaists no darba. Vīrietim ar ģimenes locekļu palīdzību nācās izvilkt ledusskapi no aizas, un vēl viņu gaida naudassods, kas var sasniegt 45 tūkstošus eiro. Pirms vairākiem mēnešiem viņš esot izplatījis līdzīgu video, kurā redzams, kā viņš nomet no klints veļasmašīnu. Nepatikšanas gaida arī uzņēmumu, kura noliktavās glabājas pat desmit gadus vecas preces, lai gan noteikumi liek tikt ar tām galā sešu mēnešu laikā.

Video, kā ledusskapis tiek uzvilkts kalnā: https://youtu.be/NZAefoacUqc

Avots – https://www.elperiodico.com/es/sociedad/20190731/hombre-tiro-nevera-monte-almeria-empleado-empresa-residuos-7577021

 

Pasaulē pirmā pilsēta – nacionālais parks

Kopš jūlija vidus par tādu ir kļuvusi Londona. Tā kā daba pilsētā ir nepieciešamība, nevis tikai kaut kas patīkams, Londona vēlas to atbalstīt, veidojot savu teritoriju pēc līdzīgiem principiem kā nacionālos parkus. Tās mērķis ir līdz 2050. gadam kļūt par pilsētu, kur 50% teritorijas ir zaļā telpa, tāpēc iedzīvotāji tiek aicināti pārvērst pelēko telpu zaļajā, piemēram, noņemot bruģējumu uz piebraucamā ceļa vai dārzā un tā vietā iesēt zāli, kā arī izurbt caurumus dārza žogā, lai eži varētu brīvi pārvietoties.

Londonas domes Zaļākas pilsētas fondā ar 12 miljonu mārciņu budžetu 5 miljoni ir paredzēti koku stādīšanas atbalstam pilsētā un 1,5 miljoni – jaunu mežu veidošanai. Pētījumi rāda, ka zaļā telpa urbānajā vidē samazina aptaukošanās, garīgās veselības problēmu un priekšlaicīgas nāves risku. Arī finanšu ziņā ieguldījumi dabai tuvākas vides veidošanā atmaksājas – ir aprēķināts, ka ar katru mārciņu, kas iztērēta koku stādīšanai, Lielbritānija ietaupa 7 mārciņas veselības aprūpes, enerģijas un vides izdevumu izmaksās. Lai cīnītos ar gaisa piesārņojumu, kas izraisa 9000 priekšlaicīgu nāves gadījumu gadā, pilsētas dome intensīvas satiksmes ceļu tuvumā veicinās vertikālu dzīvo sienu stādījumus. Plānā ietilpst arī zaļo jumtu veidošana.

Nacionālo parku pilsētu fonds cer, ka līdz 2025. gadam Londonai pievienosies vēl 24 pilsētas.

Avoti – https://www.weforum.org/agenda/2019/05/london-is-becoming-the-world-s-first-national-park-city

https://www.nationalparkcity.org

 

Mikroplastmasas atdalītājam – galvenā balva

Astoņpadsmit gadus vecais īru skolēns Fions Fereira (Fionn Ferreira) ieguvis galveno balvu «Google» izsludinātajā zinātnes konkursā skolēniem un 50 000 dolāru stipendiju par metodi, kā atdalīt no ūdeņiem mikroplastmasu ar ferrofluīdu un magnētu palīdzību. Pēc gandrīz 1000 testu veikšanas viņam izdevās no ūdens attīrīt vairāk nekā 88% mikroplastmasas. Tomēr viņš pats saka, ka šis risinājums nelikvidē problēmu un ka plastmasu ir vienkārši jāpārtrauc ražot. Pašlaik nevienā Eiropas valstī notekūdeņu apstrādes sistēmā mikroplastmasa netiek filtrēta, zivis to apēd, un tādā veidā tā nokļūst arī cilvēku pārtikā.

Pusaudzis, kurš šoruden sāk mācības universitātē Nīderlandē, strādājis par kuratoru planetārijā, ir ieguvis 12 balvas par zinātniskiem sasniegumiem, tekoši runā trīs valodās, spēlē trompeti orķestrī, un viņa vārdā ir nosaukta maza planēta.

Avots – https://www.ecowatch.com/google-science-award-irish-teenager-2639623184.html

 

Ārvalstu aģenti Krievijā

Foto: «Ecodefense» lapā «Facebook»)

Vienas no vecākajām Krievijas vides organizācijām «Ekoaizsardzība!» («Экозащита!») vadītāja Aleksandra Koroļeva (Александра Королева) jūnijā pieprasīja politisko patvērumu Vācijā, jo Krievijā viņai draudēja arests. Organizācija nav samaksājusi 18 000 dolāru soda naudu, kas tai piespriesta sakarā ar valstī pieņemto «ārvalstu aģentu» likumu, kas vērsts pret visām bezpeļņas organizācijām, kuras saņem kaut mazāko ārvalstu finansējumu. 2012. gadā organizācija atteicās brīvprātīgi iekļauties reģistrā un tur tika iekļauta ar varu. Tās vadība uzskata, ka tas ir saistīts ar organizācijas veiksmīgajiem protestiem pret atomelektrostacijas celtniecību, kad tai izdevās pārliecināt potenciālos investorus neieguldīt projektā līdzekļus. Šis ir pirmais gadījums Krievijā, kad «ārvalstu aģentu» reģistrā iekļautas nevalstiskās organizācijas vadītāju personiski apsūdz kriminālnoziegumā pret Tieslietu ministriju. Ja tiesa Koroļevu atzīs par vainīgu, viņai draud naudas sods, labošanas darbi vai divu gadu cietumsods.

Ar «ārvalstu aģentu» likuma palīdzību Krievijai trīs gadu laikā izdevies pārtraukt vairāk nekā trešdaļas nevalstisko organizāciju darbību, kas saņēma kaut minimālu atbalstu no ārzemēm. Likums galvenokārt vēršas pret tiesību un vides aizsardzības grupām, bet tas ir iznīcinājis arī dzīvnieku patversmes un zupas virtuves.

Eiropas Parlaments jūlijā pieņēma deklarāciju, aicinot Krieviju izbeigt vides organizācijas «Ekoaizsardzība!» un Koroļevas vajāšanu. Šī grupa un vēl 48 Krievijas nevalstiskās organizācijas ir iesniegušas prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apgalvojot, ka likums pārkāpj daudzas cilvētiesības.

Avots – https://ecodefense.ru

Sagatavoja Ieva Zālīte

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *