Pasaules ziņas (pavasaris)

Nomirst vientuļais Džordžs

2019. gads sākās ar sāpīgu zaudējumu – sugas izmiršanu. 1. janvārī 14 gadu vecumā Havajās nomira Džordžs – pēdējais gliemežu sugas Achatinella apexfulva pārstāvis, kurš visu mūžu bija pavadījis vientulībā, kamēr pētnieki vairāk nekā desmit gadus neauglīgi meklēja viņam partneri. Džordžs piedzima nebrīvē Havajas universitātē, un drīz pēc tam nomira visi viņa radinieki. Šie uz kokiem mītošie gliemeži ne tikai barojas ar sēnītēm, kas aug uz koku lapām, bet arī pasargā savu patvēruma devēju no slimībām. Džordžs kļuva pazīstams kā Havaju salu plašās gliemežu sugu daudzveidības un bēdīgā stāvokļa simbols. Kādreiz tur bija vairāk nekā 750 sugu, bet tagad tās visas dažu gadu laikā var izmirt. Piemēram, zemes gliemeži, kas pilda Havaju salās neesošo slieku ekoloģisko lomu, ir aptuveni 40 procenti dzīvnieku sugu, kas tur izmirušas kopš 1500. gada.

Avots: www.nationalgeographic.com («Lonely George the tree snail dies, and a species goes extinct»; 8/01/2019).

 

Jauna klimata aktīvistu paaudze

Pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā lielu popularitāti piedzīvoja sešpadsmitgadīgā zviedriete Grēta Tunberja (Greta Thunberg). Augusta beigās viņa uzsāka pirmo skolas streiku pie Zviedrijas parlamenta ēkas, pievēršot politiķu un sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un globālajai sasilšanai. Līdz Zviedrijas parlamenta vēlēšanām, kas notika pērn 9. septembrī, meitene katru dienu piketēja, prasot, lai Zviedrijas valdība samazina oglekļa izmešus, kā to nosaka Parīzes vienošanās. Pēc tam viņa, lai nekavētu skolu, streiku un piketus turpināja piektdienās. Grēta arī uzstāja, lai viņas ģimene sāk ēst vegāniski un atsakās no lidošanas ar lidmašīnu. Meitenes iedvesmoti, streikot sāka arī skolēni ASV, Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Japānā, Kanādā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Somijā, Šveicē un Vācijā.

Grēta piedalās dažādos pasākumos, ir uzstājusies ar runu Stokholmas «TEDx», ANO 24. Klimata pārmaiņu konferencē (COP24), kur viņa teica: «Jūs apgalvojat, ka savus bērnus mīlat vairāk par visu, tomēr viņu acu priekšā nozogat viņiem nākotni. Jūs neesat pietiekami pieauguši, lai pateiktu, kā ir. Pat šo nastu jūs atstājat mums, bērniem.»

Grētas runu COP24 varat noklausīties www.youtube.com – «Greta Thunberg full speech at UN Climate Change COP24 Conference».

Janvārī Grēta piedalījās Pasaules Ekonomikas forumā Davosā, uz kuru delegāti ieradās ar 1500 personiskajām lidmašīnām, bet meitene brauca ar vilcienu 32 stundas. Arī šeit viņa bija skaudra: «Daži cilvēki apgalvo, ka klimata krīzi esam radījuši mēs visi, bet tā nav taisnība, jo, ja visi ir vainīgi, tad nevienu nevar vainot. Tomēr kāds ir vainojams, piemēram, īpaši nozīmīgu lēmumu pieņēmēji, kā arī daudzi uzņēmumi, kas lieliski zina, kādas neizsakāmi dārgas vērtības viņi upurē, lai turpinātu iegūt neiedomājami daudz naudas. Un es domāju, ka daudzi no jums pieder pie šīs ļaužu grupas.»

Visa runa pieejama www.youtube.com – «Greta Thunberg «Our House is on Fire» 2019 World Economic Forum (WEF) in Davos».

2018.gada decembrī žurnāls «Time» ierindoja Tunberju starp pasaules 25 ietekmīgākajiem pusaudžiem.

 

Spānijā pieprasa zaļo nodokļu reformu

Janvāra beigās piecas vides aizsardzības organizācijas – «Friends of the Earth», «Ecologistas en Acción», «Greenpeace», «SEO/BirdLife» un «World Wildlife Fund» – iesniedza Spānijas valdībai 100 lappušu garu ziņojumu, kurā izteikti konkrēti priekšlikumi, kā pašreizējos nodokļos ieviest vides kritērijus, un ierosināts izveidot līdz pat 13 jaunu nodokļu. Pašlaik Spānija attiecībā uz zaļajiem nodokļiem atrodas Eiropas Savienības valstu lejasdaļā. Vidēji ES vides nodokļi veido 2,4% no IKP un 6,3% no valsts kopējiem nodokļu ieņēmumiem, bet Spānijā – attiecīgi 1,8% un mazāk par 6%.

Nodokļu reformas mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu rīcību, uzlikt nodevas naftas produktu izmantošanai, lai mazāk tiktu lietots visvairāk piesārņojošais kurināmais, aplikt ar nodokli CO2 radīšanu, mazināt atomenerģijas ražošanu, radīt jaunus nodokļus, ar ko aplikt atkritumu poligonus un atkritumu sadedzināšanu, pesticīdu izmantošanu, dzeramā ūdens pildīšanu pudelēs no pazemes avotiem, intensīvo lopkopību, kura ražo ne tikai gaļu, pienu un olas, bet arī mēslus, kas rada milzīgas metāna emisijas, un citas darbības, kas patērē dabas resursus un mazina vides kvalitāti.

Jauno nodokļu sarakstā ir arī medību un kalnu slēpošanas nodoklis, ar kuriem gadā varētu iegūt attiecīgi 80 un 2,4 miljonus eiro. Paredzēts reformēt arī pašvaldību iekasētos nodokļus, piemēram, nekustamā īpašuma un atkritumu nodokli. Nevar aprēķināt, kādi būtu ieņēmumi, iekasējot visus ieteiktos nodokļus, jo trūkst datu, taču tiek lēsts, ka astoņi (no trīsdesmit) nodokļiem Spānijas budžetā ienestu 1426 miljonus eiro gadā. Jāatgādina, ka reformas mērķis ir nevis iekasēt vairāk naudas, bet gan mainīt attieksmi un ietekmēt rīcību, lai mazāk ciestu vide.

Avots: es.greenpeace.org/es/ («Propuestas ecologistas de fiscalidad ambiental»; 29/01/2019).

 

Pēdējais laiks ierobežot mikroplastmasu

Eiropas Savienība ir pietuvojusies kopējai stratēģijai mikroplastmasas (plastmasas daļiņas, kas mazākas par 5 mm) jautājumā. Dažās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Francijā, kā arī Lielbritānijā tās lietošana, īpaši kosmētikā, jau tiek ierobežota. Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) Eiropas Komisijas uzdevumā pētīja iespēju un vajadzību ierobežot mikroplastmasas tīšu pievienošanu mazgājamajiem līdzekļiem, kosmētiskajiem, lauksaimniecības un medicīniskajiem produktiem. Janvāra beigās aģentūra ziņoja par secinājumiem un ieteica ierobežot mikro-plastmasas lietošanu veselības un vides risku dēļ, tad 20 gadu laikā ES vidē varētu nokļūt par 400 000 tonnu mazāk mikroplastmasas.

Eiropas Ķimikāliju aģentūra konstatēja, ka tīši pievienotā mikroplastmasa, visdrīzāk, uzkrāsies zemē, jo tās daļiņas koncentrējas notekūdeņu dūņās, ko izmanto par mēslojumu. Vidē sīkās plastmasas daļiņas paliks tūkstošiem gadu, un tās praktiski nav iespējams satīrīt, kā arī nav iespējams noteikt to ilgtermiņa ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, jo mikroplastmasa viegli nokļūst pārtikas ķēdē. Aģentūra cer pabeigt darbu pie priekšlikumiem 2020. gadā, kad tos varētu apstiprināt Eiropas Komisija, nosakot moratoriju uz pieciem līdz desmit gadiem. Aģentūra vienlaikus izteica arī priekšlikumus formaldehīda un siloksānu D4, D5 un D6 ierobežošanai.

Avots: echa.europa.eu/lv/home («ECHA proposes to restrict intentionally added microplastics»; 30/01/2019).

 

Tulkoja Ieva Zālīte

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *