Nolīgums, kas mainīs pasaules likteni

Kad rakstu šīs rindas, debesis dāsni birdina baltas, pūkainas sniegpārslas, un mūsu zemi ieskauj sapņainas kupenas. Viss ir labi. Viss ir lieliski! Mums ir balta ziema! Ļoti gaidīts pārsteigums pēc «zaļajiem Ziemassvētkiem», vai ne? Vai tomēr nē? Muļķīgi, taču pieķeru sevi iedomājamies, ka tas ir likumsakarīgs pagājušajā gadā sasniegtā rezultāts. Pasaule taču beidzot ir vienojusies par risinājumu klimata pārmaiņām! Jā, Parīzes nolīguma patieso ietekmi izjutīsim tikai pēc 2020. gada, bet kāpēc gan šī ziema nevarētu būt tās vēstnese?

Pagājušā gada nogalē man bija tas gods Latvijas delegācijas ietvaros piedalīties un pārstāvēt Latviju Klimata pārmaiņu konferencē Parīzē jeb COP211. Tā bija kulminācija četrus gadus ilgam 195 valstu (kam jāpanāk vienprātība!) un vairāku tūkstošu ekspertu, sarunu vedēju un politiķu darbam. Ja zināt, cik grūti pieņemt vienprātīgu lēmumu pat dažu cilvēku lokā ģimenē vai darba kolektīvā, tad, ceru, varat iedomāties, ko tas nozīmē 195 valstīm, kurās ir vairāk nekā septiņi miljardi iedzīvotāju, miljoniem uzņēmumu, visdažādākās prioritātes, intereses, iespējas utt. Konferencē piedalījās aptuveni 37 tūkstoši dalībnieku, un tā ilga 14 pilnas dienas jeb, precīzāk, diennaktis. COP21 sākās dienu ātrāk un beidzās dienu vēlāk nekā plānots, taču, šķiet, tieši tā tas viss arī bija iecerēts. Franči, kuri bija šīs COP21 prezidentūras organizatori un vadītāji, bija ne vien izveidojuši ideāli piemērotu norises vietu kādreizējās lidostas teritorijā, bet arī niansēti izplānojuši visu konferences norisi. To netraucēja pat neilgi pirms konferences sākuma Parīzē notikušie terorakti. Frančiem izdevās tas, ko dāņi nespēja izdarīt 2009. gadā COP15 Kopenhāgenā, proti, panākt visu pasaules valstu vienprātību par turpmāko attīstības ceļu un planētas Zeme nākotni.

Simtiem sanāksmju

COP21 ir nevis viena ilga sanāksme, bet gan vairāki desmiti sanāksmju, kas paralēli notiek katru dienu. Jā, tieši tā – desmitiem paralēlu sanāksmju, un papildus tām vēl arī daudzi paralēli pasākumi ārpus o ciālajām sarunām, tostarp pētījumu un tehnoloģiju prezentācijas, diskusijas, kampaņas, izstādes, politiķu īpašie paziņojumi, slavenību uzrunas u.c. COP21 bija kā magnēts visam progresīvajam un antiprogresīvajam. Drošības apsvērumu dēļ gan ne visas ieceres bija ļauts īstenot. Spilgtākās realizētās ieceres bija COP21 sākumā Parīzes ielās simboliski atstātie tūkstošiem tukšo kurpju pāru un nolīguma apstiprināšanas dienā Parīzes ielās notikušais milzīgais klimata maršs. Daudz tika runāts arī par zaļās lapās tērpto Eifeļa torni, ielās samainītajām reklāmām, kur ierastās lielo korporāciju reklāmas bija aizstātas ar šo pašu korporāciju kaitīgo rīcību izsmejošām antireklāmām. Daudzus uzrunāja Romas pāvesta lūgšanas un iniciatīvas, tostarp grandiozais gaismas priekšnesums uz Sv. Pētera bazilikas sienām. Citi savukārt pievērsa uzmanību šovbiznesa slavenību vārdiem un darbiem. COP21 apmeklēja Leonardo Di Kaprio, Arnolds Švarcenegers, Šons Penns, Roberts Redfors un, protams, arī Als Gors, kurš par nopelniem klimata pārmaiņu informācijas izplatīšanā saņēmis Nobela Miera prēmiju.

Tomēr, jāatzīst, ka es pati no paralēlajiem pasākumiem ārpus COP21 norises vietas gan neko neredzēju. Tam gluži vienkārši neatlika laika. Būt klāt Parīzes nolīguma teksta tapšanā, palīdzēt sasniegt mūsu mērķus un būt nepastarpinātai lieciniecei šīs pasaules «vareno» patiesajām un diskrētajām cīņām – tas pavisam noteikti bija labāk nekā vislabākais šovs.

Viens nav maz

Sarunās par Parīzes nolīgumu Latvija bija viena no 195 valstīm. Taču tajā pašā laikā Latvija šajās sarunās bija arī viena no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm, precīzāk, viena ļoti īpaša ES dalībvalsts. 2015. gada pirmajā pusgadā Latvija bija ES Padomes prezidentūra un faktiski vadīja visas ES darbu. Starptautiskās klimata politikas jomā 2015. gada pirmajā pusgadā tātad tieši Latvija veidoja ES nostāju, pārstāvēja ES sarunās ar citām valstīm un aizstāvēja ES intereses.2 Un, pateicoties iegūtajai uzticībai un atzinībai, Latvijas eksperti bija arī vieni no sarunās vistiešāk iesaistītajām personām COP21. Savukārt Eiropas Savienība bija COP21 sarunu līdere, un lielā mērā Parīzes nolīgums ir balstīts tieši uz ES idejām.

Vēsturiskais Parīzes nolīgums

Vienošanās par Parīzes nolīgumu tika panākta 2015. gada 12. decembra vakarā. Tomēr jāteic, ka, lai gan visas valstis patiesi vēlējās panākt vienošanos, atrast pareizo, visas 195 valstis apmierinošo jēgpilno kompromisu, protams, nebija viegli. Apstiprināšanas brīdis vairākkārt tika atlikts, liekot domāt par to, ka pastāv kādas problēmas, un tā patiešām arī bija. Pat noslēdzošajā sanāksmē drīz pēc tās sākuma tika pasludināts pārtraukums, lai atrisinātu pretrunas. Nepiekāpīgākā izrādījās Nikaragva. Baumo, ka tās pierunāšanā atteikties no iebildumiem iesaistījies pat Romas pāvests. Tomēr beigu beigās Nikaragva, lai gan pēcāk izteica neapmierinātību, ļāva pasludināt Parīzes nolīgumu par apstiprinātu. Francijas ārlietu ministrs un COP21 prezidents Lorāns Fabiuss ātri nolasīja vēsturiskos vārdus (ne jau aiz nevērības, bet gan aiz bailēm, ka kāds iebildīs), noskandināja zaļo āmuriņu un… visa zāle uzsprāga vairākas minūtes ilgos aplausos un ovācijās. Ovācijas un aplausi tovakar atkārtojās pie katras uzrunas un nereti arī gandrīz pie katra teikuma. Izklausīsies banāli, bet visus bija pārņēmusi absolūta laimes sajūta.

Būsim godīgi, lielākā daļa no COP21 neko daudz negaidīja, un daudzi pat domāja, ka konference izgāzīsies. Taču COP21 izdevās, turklāt izdevās lieliski! Parīzes nolīgums ir nevis minimāli nepieciešamais, bet gan maksimāli iespējamais. Parīzes nolīgums ir juridiski saistošs, visas valstis un visus nevalstiskā sektora dalībniekus iesaistošs. Tas nosaka skaidru vīziju klimata pārmaiņu novēršanai un virzībai uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību, kā arī paredz mehānismus šīs vīzijas īstenošanai. Citējot ANO ģenerālsekretāru Banu Kimunu, «nepieredzēta izaicinājuma priekšā valstis ir demonstrējušas neredzētu līderību».

Parīzes nolīguma mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un:

  • noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2°C robežām, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5°C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes;
  • uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām;
  • sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.

Parīzes nolīgumā valstis sola tiekties pēc tā, ka siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju maksimums tiek sasniegts iespējami drīz un turpmāk SEG emisijas tikai un vienīgi samazinās. Valstis arī sola panākt līdzsvaru starp antropogēnajām SEG emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti šā gadsimta otrajā pusē. Visas valstis apņemas ik piecus gadus iesniegt savas apņemšanās SEG emisiju samazināšanai un nacionāli īstenot pasākumus noteikto mērķu sasniegšanai, tādējādi mainot līdzšinējo kārtību, kad SEG emisiju samazināšana bija tikai industriālo valstu pienākums. Valstis vienojušās arī par pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā darāmo, nansējuma nodrošināšanu attīstības valstīm (pēc 2020. gada – ne mazāk kā 100 miljardu ASV dolāru ik gadu), kapacitātes attīstīšanas mehānismu, pasaulē visām valstīm īstenojamu vienotu SEG uzskaiti un atskaitīšanos. Turklāt nekas no turpmākajos posmos darītā nedrīkst būt mazāk ambiciozs kā iepriekš solītais vai paveiktais. Parīzes nolīgums pēc 2020. gada aizstās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Kioto protokolu.

Parīzes nolīgums stāsies spēkā, kad to būs parakstījušas un rati cējušas vismaz 55 ANO Konvencijas par klimata pārmaiņām puses3, kas reprezentē vismaz 55% no pasaules SEG emisijām. «Tikai retajam tiek dota tā iespēja mainīt pasauli. Jums ir iespēja to izdarīt!» savā uzrunā teica Francijas prezidents Fransuā Olands.

Parīzes nolīgums un plašāka informācija par COP21: http://unfccc.int

1 COP21 – Klimata pārmaiņu konferences Parīzē formālā nosaukuma «21st session of the Conference of the Parties» abreviatūra

2 Latvija kā ES prezidentūra 2015. gada pirmajā pusgadā vadīja ES Padomes darba grupu starptautiskajos klimata jautājumos un tās 11 apakšgrupas. Latvija noorganizēja un novadīja 192 šo grupu sanāksmes, nodrošināja 13 ES iesniegumu sagatavošanu un iesniegšanu, septiņu ES pozīcijas dokumentu (par 55 dienaskārtības punktiem, 151 lpp.) sagatavošanu un apstiprināšanu. Latvija nodrošināja ES dalības koordināciju un viedokļa pārstāvēšanu 371 starptautisko klimata sarunu sesiju o ciālajā sanāksmē, noorganizēja un novadīja 36 ES o ciālās divpusējās sanāksmes delegāciju līmenī un neskaitāmas sanāksmes ekspertu līmenī, piedalījās un pārstāvēja ES visās nozīmīgākajās valstu līderu sanāksmēs u.c.

3 UNFCCC jeb Konvencijas par klimata pārmaiņām puses ir valstis vai reģionālās organizācijas, kuras ir rati cējušas UNFCCC.

Ilze Prūse, VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktore
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 01/2016

 

Atbildēt