Lidojumu smagā ēna

Mīl dabu un cilvēkus. Brauc ar divriteni. Iet uz veikalu ar savu maisiņu un atkārtoti uzpilda savu ūdens pudeli. Varbūt pat ir veģetārietis vai vegāns. Naudu iegulda nevis jaunā mašīnā, bet gan ceļošanā, arī ar lidmašīnu. Sociālajos tīklos publicē bildes ar kalniem, baltām pludmalēm, krāsainām pilsētām, smaidīgiem, tumšiem cilvēkiem un eksotiskiem ēdieniem. Skaisti un zaļi, vai ne? Krāt piedzīvojumus taču ir labāk nekā mantu!

Es vienmēr jūtos lepna par savu zaļo dzīvesveidu, līdz nonāku pie ceļojumu sadaļas un atzīmēju klimata kalkulatorā savus gada laikā veiktos lidojumus. Izrādās, pietiek ar vienu īsu un vienu garu ceļojumu, lai visi sasniegumi citās zaļā dzīvesveida jomās izkūpētu gaisā kā nebijuši. Pirms dažiem gadiem Vācijas vides grupa «Germanwatch» publicēja aprēķinu, ka viens cilvēks, kurš brīvdienās aizlido no Vācijas uz Karību jūras reģionu, rada tādu pašu emisiju daudzumu kā 80 vidējie Tanzānijas iedzīvotāji visa gada laikā, t.i., aptuveni četras tonnas CO2[1]. Tāpēc ir aplam iedomāties, ka tālu ceļot ir videi draudzīgi.


Lai lido putni

Tiek lēsts, ka aviācija rada 5% no visām cilvēces emisijām[2]. It kā nav daudz, tomēr jāņem vērā, ka neviena cita individuāla darbība tik īsā laikā nerada tik daudz emisiju. Turklāt lidot ir privilēģija. Lai gan var šķist, ka lētie lidojumi ir pieejami visiem, Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) aprēķini liecina, ka 2017. gadā lidmašīnās, lai lidotu ārpus savas valsts robežām, sēdās tikai 3% pasaules iedzīvotāju, bet vispār lidmašīnu no iekšpuses ir redzējuši tikai 18% cilvēku. Tātad 3% cilvēku gada laikā rada 5% emisiju[3]. Tajā pašā laikā Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) cer, ka nākamo 20 gadu laikā pasažieru aviopārvadājumi divkāršosies[4].

Par to, ka oglekļa emisiju sadalījums mainās, liecina arī tas, ka «Eiropas zaļākā un tīrākā aviosabiedrība», kā sevi dēvē «Ryanair», nesen iekļuva Eiropas klimata piesārņotāju topa 10. vietā, jo to apsteidza deviņas ogļu rūpnīcas. Šis Eiropas Savienības pasūtītais pētījums analizēja lielus, izmērāmus CO2 emisiju avotus, piemēram, spēkstacijas, ražošanas uzņēmumus un aviosabiedrības. Šī ir pirmā reize, kad desmit lielāko piesārņotāju sarakstā ir iekļuvis uzņēmums, kas nav ogļu rūpnīca. Lai gan tika konstatēts, ka emisijas kopumā ir samazinājušās par 3,8%, «Ryanair» emisijas 2018. gadā palielinājās par 6,9%, bet pēdējo piecu gadu laikā – pat par 49%. Pētījums paredz, ka bez politikas izmaiņām līdz 2050. gadam aviosabiedrību CO2 emisijas Eiropas Savienībā pieaugs par 300%[5].


Glābt var zaļi izgudrojumi un nodokļi

Kā mēs mazināsim klimata pārmaiņas, ja strauji pieaugs lidojumu skaits? Daudzi tehnoloģiju fani uzskata, ka varam turpināt dzīvot, kā līdz šim. Šie cilvēki prāto par solārajām lidmašīnām, kas varētu būt viens no risinājumiem. Jau 2016. gadā pirmā ar saules enerģiju darbināmā lidmašīna «Solar Impulse 2»[6] aplidoja apkārt zemeslodei. Tiesa, lidmašīnas maksimālais ātrums bija tikai 140 kilometru stundā, un pagaidām tā kalpo tikai kā pierādījums, ka lidot, izmantojot saules enerģiju, ir iespējams.

Mūsdienu lidmašīnas tērē apmēram uz pusi mazāk degvielas nekā 60. gados[7]. Starptautiskā Gaisa transporta asociācija plāno, ka uzlabots spārnu dizains un efektīvākas turbīnas varētu degvielas patēriņu samazināt vēl vairāk[8]. Varētu vēl cerēt uz biodegvielu, bet pasaulē nav gana daudz vietas, lai izaudzētu tik daudz eļļas augu.

Ir lidojumi, kur brauciens uz un no lidostas izmaksā gandrīz tikpat, cik pats lidojums. Absurdi, bet izrādās, ka ceļojums pa Eiropu autobusā un vilcienā, lai gan ir videi krietni draudzīgāks, var būt dārgāks nekā lidojums. Tā ir tā dēvētā tirgus kļūda: lidojošie nemaksā par savu radīto piesārņojumu, bet šī cena tiek sadalīta uz visiem planētas iedzīvotājiem. Turklāt, pat neskatoties uz šo tirgus kļūdu, lidmašīnas šobrīd ir priviliģētā pozīcijā. Pašlaik starptautiskie lidojumi Eiropas Savienībā pat netiek aplikti ar PVN. Lai iekļautu lielāku daļu no lidojuma patiesajām izmaksām tā cenā, Nīderlandes valdība nolēmusi, ka sagatavos jaunus nodokļus aviācijas nozarei[9]. Lielbritānija, Zviedrija, Francija, Vācija un Itālija jau ir ieviesušas papildu nodokļus aviobiļetēm[10]. Vācijas parlamenta deputāts Dīters Janeceks šā gada aprīlī aicināja ierobežot vāciešu lidojumu skaitu līdz trim starptautiskiem lidojumiem gadā[11]. Tas gan bija ļoti nepopulārs priekšlikums. Nesen Lielbritānijā 36% aptaujāto apgalvoja, ka viņi atbalstīs nodokli biežiem lidojumiem, lai palīdzētu novērst gaisa satiksmes radīto kaitējumu videi. 56% piekrita, ka nodeva par biežiem lidojumiem būtu taisnīga, bet tikai 26% uzskatīja, ka tas būtu negodīgi[12].

Itālijā uz vilciena biļetes tiek publicētaa informācija par pasažiera ceļojuma oglekļa nospiedumu, salīdzinot to ar citiem iespējamajiem transporta veidiem. Vai, redzot šādu informāciju uz lidmašīnas biļetes, kāds aviopasažieris aizdomātos par īsā ceļojuma ietekmi uz klimatu?


Nelidot – vai tas ir viegli?

Pie katras interneta portālā publicētās ziņas par klimata pārmaiņu konferencēm cilvēki komentāros jautā, cik lielas ir šādu pasākumu emisijas un vai mērķis attaisno līdzekļus – varbūt klimats kārtējo sarunu vietā iegūtu vairāk, ja visi runātāji paliktu mājās, nevis sēstos lidmašīnās? Šo pašu jautājumu sev uzdod arī klimata zinātnieki un aktīvisti, kuri piedalās šādās konferencēs. Lidot uz kārtējo konferenci, lai runātu par to, cik liela ir mūsu ietekme uz dabu, ir ne tikai liekulīgi, bet arī var samazināt visa sacītā ietekmi. Oklendas universitātes (Jaunzēlande) profesors Kventins Atkinsons pēta, kā izplatās kultūra un pārliecība. Viņš to dēvē par vērtību signalizāciju: ziņas no cilvēkiem, kuri rīkojas saskaņā ar pašu sludinātajām vērtībām, tiek uzskatītas par uzticamākām nekā tās ziņas, ko cilvēki pauž, izmantojot tikai faktus un pierādījumus. Ja klimata zinātnieki vai jebkurš zaļi domājošs cilvēks vēlas, lai pasaule klimata pārmaiņas uztver nopietni, mums pašiem ir jāparāda, ka mēs to uztveram nopietni.

Elgars Felcis, viens no zināmākajiem klimata zinātniekiem Latvijā, arī pieder tai grupiņai cilvēku, kuri nolēmuši izvairīties no lidojumiem. Pēdējo gadu laikā viņš ir lidojis tikai tad, kad tas bija nepieciešams kāda ES projekta pasākuma apmeklēšanai un tā bija obligāta šī projekta sastāvdaļa. Elgars atzīst, ka no praktiskā viedokļa tas ne vienmēr ir viegli. Viņa sieva Veronika, kad obligāti bija jādodas uz pasākumu Grieķijā, meklējusi iespēju ceļot bez lidošanas, bet nonākusi pie secinājuma, ka grūtniecības laikā tas ir pārlieku sarežģīti. Elgars neuzskata, ka zaudē kaut ko īpašu: «Lai gan ceļošana ir lieliska iespēja iepazīt jaunas vietas un augt kā cilvēkam, to visu var darīt arī bez lidošanas.»

Protams, tik radikālu lēmumu diez vai pieņems jauns zinātnieks, kura karjera atkarīga no piedalīšanās konferencēs. Pieredzējušiem zinātniekiem pieņemt šādu lēmumu varētu būt vienkāršāk, jo konferences ir vairāk gatavas pielāgoties viņu vajadzībām un, piemēram, nodrošināt videokonferenci. Arī Eiropas Parlamenta deputātam vai cilvēkam, kuram daļa tuvinieku dzīvo ārzemēs, būtu grūti pilnībā atteikties no lidojumiem. Katram pašam ir jāatrod sava robeža, bet sēsties lidmašīnā tikai tāpēc, ka ļoti gribas, noteikti nav gana labs iemesls.


Padomi

  • Atklāj no jauna Latviju un Baltiju. Vai tiešām esi apmeklējis visas interesantās vietas, kas ir vilciena brauciena attālumā? Teju visas tūrisma aģentūras piedāvā vienas vai divu dienu ceļojumus gida pavadībā Baltijas reģionā, piemēram, «Zaļie pārgājieni» katru nedēļas nogali piedāvā maršrutus Rīgas un Pierīgas kultūras un dabas mantojuma atklāšanai.
  • Meklē alternatīvu lidojumiem. Izvēlies citu transporta veidu – vilcienu vai autobusu. Noteikti neizmanto lidojumu Rīga–Liepāja. Četri cilvēki lidmašīnā saražo 10–20 reižu vairāk CO2 nekā tie paši cilvēki, kas brauc to pašu attālumu ar automašīnu. Padomā, varbūt ceļojums vispār nav nepieciešams un to var aizstāt ar videokonferenci.
  • Ja nu tomēr nākas lidot, izmanto kādu no oglekļa kompensācijas shēmām, tiesa, paturot prātā, ka šīs shēmas ir tikai ielāps un nevar tikt izmantotas kā attaisnojums neierobežotai lidošanai.
  • Izlem, cik bieži sev atļauj lidot. Es esmu nolēmusi lidot ne biežāk kā reizi gadā.
  • Izmēri savu oglekļa nospiedumu un izvērtē savu oglekļa budžetu. Samazini savu ietekmi citās jomās, piemēram, ēd mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu, kļūsti par vegānu, atsakies no vieglās automašīnas, it īpaši pilsētā.

[1] http://germanwatch.org/sites/germanwatch.org/files/publication/8054.pdf

[2] https://www.dw.com/en/to-fly-or-not-to-fly-the-environmental-cost-of-air-travel/a-42090155

[3] https://www.dw.com/en/to-fly-or-not-to-fly-the-environmental-cost-of-air-travel/a-42090155

[4] https://www.iata.org/pressroom/pr/Pages/2017-10-24-01.aspx

[5] https://www.theguardian.com/business/2019/apr/01/ryanair-new-coal-airline-enters-eu-top-10-emitters-list

[6] https://solarimpulse.com/

[7] http://large.stanford.edu/courses/2017/ph240/chhoa1/

[8] https://www.iata.org/whatwedo/environment/Documents/technology-roadmap-2013.pdf

[9] https://nltimes.nl/2018/12/07/dutch-govt-implement-eu7-flight-tax-per-ticket-regardless-destination

[10] https://www.fccaviation.com/services/aviation-taxes

[11] https://www.cleanenergywire.org/news/debate-curbing-aviation-emissions-gains-traction-germany

[12] https://www.transportenvironment.org/news/growing-support-taxing-climate-impact-flying


Mairita Lūse

Atbildēt