Latvijas ziņas ziemā

2022. gadā jāsāk darboties depozīta sistēmai

Pēc 19 gadu ilgām diskusijām Saeima atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, un tas nozīmē, ka no 2022. gada februāra sāks darboties dzērienu iepakojuma depozīta sistēma. Tā attieksies uz alus un bezalkoholisko dzērienu plastmasas un stikla pudelēm, kā arī skārdenēm. Pērkot dzērienus šādā iepakojumā, vispirms būs jāpiemaksā, bet, nododot tukšo iepakojumu, daļu naudas varēs atgūt. Pieņems arī dzērienu iepakojumu, kas pirkts ārpus Latvijas un marķēts ar depozīta sistēmas zīmi. Depozīta iepakojuma nodošanas punkti būs veikalos un šķiroto atkritumu savākšanas laukumos. Jauno sistēmu ieviesīs un aprūpēs iepakojuma ražotāji un tirgotāji, bet ne atkritumu apsaimniekotāji. Peļņa būs jāiegulda depozīta sistēmas attīstībā.

 

DAP ģenerāldirektors – Andrejs Svilāns

1. novembrī Dabas aizsardzības pārvalde beidzot tika pie ģenerāldirektora – to tagad vadīs līdzšinējais Nacionālā botāniskā dārza direktors, populārais dendrologs un bijušais «Radio Brīvā Eiropa» žurnālists Andrejs Svilāns. Kamēr jaunieceltais vadītājs vēl tikai iejūtas amatā, lielas pārmaiņas viņš neplāno. Svarīgākais – jāpabeidz biotopu inventarizācijas jeb dabas skaitīšanas projekts un 2020. gadā jāiesniedz vērienīgs biotopu atjaunošanas projekts, kas dos iespēju piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Lai optimizētu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautības iestāžu darbu, iecerēts apvienot Dabas aizsardzības pārvaldi, Nacionālo botānisko dārzu un Dabas muzeju. Iepriekšējo pārvaldes vadītāju Juri Jātnieku no darba atbrīvoja jūlijā, par iemesliem sabiedrību neinformējot.

 

Latvijas iedzīvotājus uztrauc dabas daudzveidības samazināšanās

Latvijas Dabas fonds gadu pēc vēlēšanām pasūtīja pētījumu centram «SKDS» veikt Zaļā barometra aptauju. Izrādās, ka 75% aptaujāto uztrauc dabas daudzveidības samazināšanās pasaulē, bet 77% norādīja, ka viņus uztrauc dabas daudzveidības samazināšanās Latvijā. Lai palīdzētu saglabāt Latvijas dabu, pētījuma dalībnieki ir gatavi izvēlēties produktus no dabai draudzīgiem ražotājiem (47%), kā arī saglabāt un uzturēt bioloģisko daudzveidību savā zemes īpašumā (46%) un piedalīties dabas atjaunošanas talkās (39%). Vaicāti par to, kura politiskā partija pēdējā gada laikā visvairāk darījusi dabas daudzveidības saglabāšanas labā, 75% aptaujāto atturējās atbildēt uz šo jautājumu. No tiem, kuriem bija viedoklis, 11% nosauca Zaļo un Zemnieku savienību, 8% minēja partiju «Attīstībai/Par!», 7% – partiju «Progresīvie».

Biežāk uztraukumu par dabas daudzveidības samazināšanos pasaulē paudušas sievietes, 18–24 gadus veci jaunieši un cilvēki, kuriem ir 64 un vairāk gadu, latviski runājoši, pārsvarā Vidzemes iedzīvotāji un laukos dzīvojošie. Savukārt to, ka šie jautājumi viņus neuztrauc, biežāk norādījuši vīrieši, respondenti vecumā no 45 līdz 54 gadiem, privātā sektorā nodarbinātie, kā arī Rīgā un Zemgalē dzīvojošie.

Uz jautājumu, ko politiķiem vajadzētu darīt vispirms, lai aizsargātu Latvijas dabas daudzveidību, teju puse norādīja, ka politiķiem jānodrošina sabiedrības izglītošana par dabas aizsardzības jautājumiem, 47% pauda uzskatu, ka ir nepieciešams nodrošināt labāku dabas aizsardzības noteikumu ievērošanu un kontroli, bet 25% atbalstīja viedokli, ka jāizstrādā stingrāki dabas aizsardzības noteikumi. 23% aptaujāto atzīmēja, ka ir jānodrošina kompensācija zemes īpašniekam, ja tā īpašumā ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi dabas aizsardzībai.

Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska komentē: «Aptaujas rezultāti apliecināja to, ka Latvijas iedzīvotājus uztrauc dabas daudzveidības samazināšanās, un tas nepārsteidz, jo dabai patiešām ir svarīga loma mūsu vērtību sistēmā. Iepriecina tas, ka daudzi aptaujātie ir izrādījuši gatavību veikt konkrētas darbības dabas daudzveidības saglabāšanai. Attiecībā uz politiķu lomu dabas daudzveidības saglabāšanā iedzīvotāju viedoklis diezgan precīzi atspoguļo šā brīža realitāti, kad «zaļā griba» joprojām ir vairāk vārdos un nodomos pausta, ne zaļos darbos apliecināta. Sabiedrībai un politiķiem ir jāapzinās, ka mums ir divas izvēles – vai nu ar salīdzinoši maziem ieguldījumiem šodien pasargāt dabu, vai arī vēlāk par milzu naudu būvēt to atpakaļ.»

 

Puķu sprigane impatiens glandulifera.

Vai visi ienācēji ir bīstami?

Latvijā savvaļā iedzīvojušās aptuveni 630 svešzemju augu sugas, bet lielākajai daļai no tām nepiemīt invazīvas sugas pazīmes. Latvijā par invazīvām uzskata aptuveni 35–50 sugu, un tās sastopamas gan uz sauszemes, gan ūdeņos. Latvijas Dabas muzejā līdz nākamā gada 8. martam var uzzināt par tiem kokaugiem, lakstaugiem, gliemežiem, kukaiņiem un zīdītājiem, kas mūsu dabā ir svešinieki, bet kļuvuši par ciemiņiem uz palikšanu. Izstādē būs interesanti gan ģimenēm ar bērniem, gan skolēniem, gan vides speciālistiem un ikvienam, kam rūp Latvijas daba.

Izstādes līdzautore, Dabas muzeja ekoloģe Lauma Kupča stāsta: «Visas svešzemju sugas nav invazīvas. Invazīva ir suga, kuras izturēšanās vietējās ekosistēmās ir agresīva. Parasti tā sekmīgi izplatās un izkonkurē vietējās sugas. Viens no piemēriem ir Amerikas signālvēzis, kurš ne tikai pārnēsā slimības, bet, nonākot Latvijas upēs, konkurē par barību un dzīves vietām ar aizsargājamo platspīļu vēzi, kas ir vietējā suga. Tāpat, iespējams, daudzi pamanījuši puķu sprigani, kas strauji izplatās ceļmalās un krastmalās. Bieži vien cilvēki neaizdomājas par sugu savstarpējo mijiedarbību, tāpēc ir būtiski par to runāt.»

Izstādē varēs uzzināt ne tikai to, kuras ir svešzemju sugas un no kurienes tās ienākušas Latvijā, bet arī to, ko darīt, lai nepieļautu šo sugu tālāku izplatīšanos.

 

Leļļu filmas par Latvijas dabu

Lai aicinātu aizdomāties par Latvijas dabas saglabāšanu un ar to saistītajiem izaicinājumiem, Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Māri Brinkmani, Ēvaldu Lāci un Reini Ūbeli no filmu studijas «Animācijas brigāde» radījusi trīs izglītojošas leļļu īsfilmas – «Palmu pirāti: invazīvās sugas – drauds Latvijas dabai», «Roņu mazuļi pludmalē – apbrīno, bet neaiztiec» un «Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes». Tās vēsta par svešzemju sugām, kuras apdraud Latvijas dabu, informē, ko darīt, satiekot pludmalē roņu mazuļus, kā arī aicina ievērot principu «dabā ejot, ko atnesi, to aiznes».
Visas īsfilmas var noskatīties Dabas aizsardzības pārvaldes «YouTube» kanālā:

«Palmu pirāti: invazīvās sugas – drauds Latvijas dabai»:
https://www.youtube.com/watch?v=lvhfmBfKZK4

«Roņu mazuļi pludmalē – apbrīno, bet neaiztiec»:
https://www.youtube.com/watch?v=Ox93MpCiCw0

«Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes»:
https://youtu.be/ViDwncmDJZA/

 

Pērtiķu mājas vietā būs vides izglītības centrs

Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā 2021. gadā sāks darboties vides izglītības centrs. Pagaidām tur vēl stāv 1912. gadā būvētā Pērtiķu māja, bet no ES Kohēzijas fonda ir piešķirta nauda modernas ēkas būvniecībai. Pašlaik notiek būvdarbu veicēju konkurss, un jau nākamgad sāksies 870 kvadrātmetrus plašas energoefektīvas ēkas būvdarbi. Vides izglītības centrā būs telpas gan nodarbībām un semināriem, gan izstāžu zāle, gan no ēkas ārpuses aplūkojamas dzīvnieku ekspozīcijas.

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs ir Eiropas Zoodārzu un akvāriju asociācijas biedrs, un līdzdalība šajā organizācijā par vienu no galvenajiem pienākumiem izvirza nevis izklaides organizēšanu, bet gan vides izglītības darbu. Zoodārzu apmeklē vairāk nekā 320 000 cilvēku gadā. Vidēji gadā notiek līdz 350 ekskursiju un nodarbību. Pieprasījums pēc nodarbībām ir liels, un tematiskas izglītojošas programmas gada laikā apgūst aptuveni 6000–7000 dalībnieku. Esošajā nodarbību telpā var saspiesties tikai 15–20 cilvēku, turklāt tā nav pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jaunajā izglītības centrā vienlaikus varēs mācīties trīs grupas ar 30 dalībniekiem katrā. Konferenču un izstāžu zāle paplašinās zoodārza iespējas iesaistīties dabas un vides aizsardzības tematikai veltītu pasākumu organizēšanā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *