Latvijas ziņas (pavasaris)

Teiču rezervātam atzinība no Eiropas

Teiču dabas rezervātam piešķirta Eiropas Neskarto dabas teritoriju asociācijas (European Wilderness society) atzinība – Bronzas standarts – uz trim gadiem. Eiropas Neskarto dabas teritoriju asociācija regulāri veic auditus, lai izvērtētu, kā tiek pārvaldītas neskartās dabas teritorijas, cik lielā mērā tajās tiek atbalstīta pētniecība un apmeklētāju izglītošana par dabas saglabāšanu. «Teiču dabas rezervāts ir dabas saglabāšanai pasaules mērogā svarīgs objekts. Tas iekļauts putniem nozīmīgu vietu, starptautiski nozīmīgu mitrāju un «Natura 2000» teritoriju sarakstos. Eiropas Neskarto dabas teritoriju asociācijas piešķirtais standarts ir apliecinājums tam, ka šī ir nozīmīga vieta purvam specifisku un retu putnu sugu saglabāšanā, mitrājiem raksturīgo augu sugu un biotopu saglabāšanā un daudzu bezmugurkaulnieku sugu eksistences nodrošināšanā,» saka Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors un kādreizējais Teiču dabas rezervāta direktors Juris Jātnieks. Lai gan Teiču purvam ir sena apsaimniekošanas vēsture, dabiskās ekosistēmas ir cilvēka darbības maz ietekmētas, un tas atzīts par vienu no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijā. Tāpēc antropogēnās slodzes mazināšanai Dabas aizsardzības pārvalde ir izbūvējusi dabas tūrisma infrastruktūru – skatu torņus un laipas – vairākās vietās Teiču dabas rezervātā: Tolkājā, Sildās, Kristakrūgā un Siksalā. Taču vienīgi Kristakrūga skatu tornis ir brīvi pieejams apmeklētājiem jebkurā laikā. Pārējā teritorija ir atvērta no 1. jūnija līdz 31. oktobrim un apskatāma tikai pārvaldes darbinieku pavadībā.

 

Ēku izgaismošana apdraud dīķa naktssikspārni

Sikspārņu pētnieku novērojumi Latvijā un citviet apliecina, ka ēku izgaismošana apžilbina sikspārņus, turklāt gaismā tie ir vieglāk pamanāmi un kļūst par vieglu ēsmu, piemēram, pūcēm. Nepārdomāta ēku izgaismošana Latvijā ir izraisījusi vienas dīķa naktssikspārņu (Myotis dasycneme) kolonijas izzušanu un sikspārņu skaita pamatīgu samazināšanos vēl vismaz divās kolonijās. Ja sikspārņi savulaik apmetušies ēkā, kas nu ir modīgi izgaismota, viņi vēlāk dodas medīt un paliek izsalkuši. Tādēļ, plānojot funkcionālos un dekoratīvos ēku apgaismojumus, zinātnieki aicina ņemt vērā sikspārņu prasības pret piemērotu vidi. Vēlams ēkas neizgaismot no visām pusēm, kā arī apgaismojumu nevērst pret jumta kori, kas ir potenciālā sikspārņu izlidošanas vieta.

 

Rīgas līcī gadā ieplūst 1000 vagonu slāpekļa

Noskaidrots, ka gadā Rīgas līcī ieplūst aptuveni 67 000 tonnu slāpekļa. Ja šo slāpekli vestu ar kravas vilcienu, tie būtu aptuveni 1000 vagonu draņķības. Šis piesārņojums izraisa ūdenstilpju aizaugšanu un pazemina ekoloģisko kvalitāti gan iekšzemes ūdeņos, gan arī Baltijas jūrā. 89% slāpekļa jūrā nonāk pa upēm, turklāt 45% jeb aptuveni 33,8 kilotonnas slāpekļa ir pārrobežu piesārņojums, kas jūrā nokļūst no Krievijas un Baltkrievijas pa Daugavu un no Lietuvas pa Lielupi, Ventu un Bārtu. No Latvijas tīrumiem izskalojas aptuveni 25,8 kilotonnas gadā jeb 34%. Noteces no mežiem un mitrājiem rada 14,3 kilotonnas slāpekļa gadā, kas atbilst 19% no kopējās slāpekļa slodzes. Pateicoties attīrīšanas iekārtām, no mājsaimniecībām jūrā ieplūst tikai 2% slāpekļa.

Pētījums, kas veikts ar Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības projekta GURINIMAS atbalstu:

http://www.videsvestis.lv/wp-content/uploads/2019/03/Rīgas-līcī-gadā-ieplūst-1000-vagonu-slāpekļa-–-LU_konf_Gurinimas.docx

http://www.videsvestis.lv/wp-content/uploads/2019/03/Rīgas-līcī-gadā-ieplūst-1000-vagonu-slāpekļa-–BJ_eitrofikacija.jpg

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jauna vadība

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru janvārī tika iecelts Juris Pūce, kurš pārstāv partiju «Attīstībai/Par!». Līdz šim Pūce vairāk iedziļinājies ekonomikas jautājumos – no 2010. līdz 2013. gadam bijis Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, vadījis raidījumus «Radio SWH» un «TV 24» par šo tēmu. Pirmais darbs, kam jaunais ministrs pievērsās vides jomā, – atlaida no darba Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu. Uz vides nozari viņš skatās no ekonomista viedokļa un, tiekoties ar Vides konsultatīvās padomes locekļiem, norādīja, ka uzņēmēju aprindās ir samilzusi neapmierinātība ar stingrajām vides un dabas aizsardzības prasībām un birokrātisko darba stilu. Pirmo pusgadu ministrs veltīšot galvenokārt novadu iepazīšanai, lai gana ātri īstenotu pašvaldību reformu.

Ministrijas valsts sekretāra amatā paliek Rinalds Muciņš, viņa vietniece vides jautājumos joprojām būs Alda Ozola. Par parlamentāro sekretāru iecelts Artūrs Toms Plešs, kurš pirms tam bija Bauskas novada domes deputāts. Viņš ir arī Saeimas deputāts un vada Vides un klimata apakškomisiju.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *