Latvijas dižākie ozoli Latvijas simtgadē

2018.gadā, kad par Gada koku bija izvēlēts ozols, «Vides Vēstu» rudens numurā tika publicēts raksts «Atrast jaunu dižozolu», kurā bija arī saraksts ar 20 dižākajiem ozoliem, kas, izņemot vienu, sasnieguši vismaz astoņu metru apkārtmēru. «Dabas retumu krātuves» komanda 2018. gadā turpināja apsekot dižkokus, īpašu vērību pievēršot ilgāku laiku neapsekotiem dižākajiem ozoliem, lai, gadu noslēdzot, varētu izveidot pilnīgāku Latvijas dižozolu sarakstu, un nu tas ir izdarīts.

Ir izveidota arī mājaslapa «Latvijas dižākie ozoli Latvijas simtgadē» dizozoli.dziedava.lv, kur kartē atzīmēti visi apzinātie Latvijas dižozoli, kuru apkārtmērs sasniedzis un pārsniedzis septiņus metrus, kā arī tuvākie sekotāji, kas aptuveni 10 gadu laikā varētu to sasniegt, – kopā aptuveni 100 koku. Šajā lapā vienkopus ir visu šo koku fotogrāfijas, jaunākie mērījumi, kā arī saite uz «Dziedava.lv» lapu ar precīzām dižkoka koordinātām un citu informāciju.

Apzinot ozolus, kas sasnieguši septiņu metru apkārtmēru, nācis klāt arī šajā rakstā neminēts atklājums. Tur bija teikts, ka šajā gadsimtā atklāti tikai pieci iepriekš nezināmi ozoli, kas sasnieguši vismaz septiņu metru apkārtmēru (viens no tiem gājis bojā 2014. gadā, bet vēl viens nav ar citiem līdzvērtīgi salīdzināms, jo zemu dalās starās), taču 2018. gadā, ar aizrautību meklējot un apsekojot daudzus Gulbenes novada dižkokus, vēl vienu tādu iepriekš neapzinātu – Ķempju dižozolu, kura apkārtmērs ir 7,04 metri, – atklājis Edžus Vējiņš Stāmerienas pagastā.

 

Uz dižkokiem novēroto sugu skaitīšanas rezultāti

Pērn rakstā «Diži koki ir mājvieta daudziem» «Vides Vēstis» aicināja skaitīt sugas uz dižkokiem, lai noskaidrotu, cik lielu dažādību iespējams novērot uz viena dižkoka gada laikā. Aicinājumam atsaucās septiņi interesenti, kopā ziņojot par piecu sugu 14 kokiem (10 ozoli, bērzs, goba, zirgkastaņa un osis). Rezultāti krietni pārspēja cerēto – uz 14 dižkokiem tika atrastas un nofotografētas vairāk nekā 250 sugas! No tām 16 īpaši aizsargājamas, retas vai zinātniski nozīmīgas, tostarp divas jaunas sēņu sugas Latvijā! Puse no šiem īpašajiem atradumiem ir ķērpji, pa diviem – sēnes, sūnas un putni, pa vienam – gliemis un skudra.

Visvairāk novērojumu un vislielākais sugu skaits uz dižkokiem bija kukaiņiem (aptuveni 85 sugas) un ķērpjiem (aptuveni 70 sugas).
No kukaiņiem visbiežāk novēroti tauriņi (23 sugas; biežākie – sprīžmeši, tīklkodes, zāļsviļņi), kā arī vaboles (praulvaboles, koksngrauži, smecernieki, smailvaboles u.c.), divspārņi (galvenokārt mušveidīgie) un plēvspārņi (lielākoties skudras, arī jātnieciņi u.c.) 15–19 sugas katrā sugu grupā. Kukaiņiem lielākoties uz katra dižkoka bija savs sugu komplekts; uz diviem dižkokiem tika novērotas tikai četras sugas – spožā skudra Lasius fuliginosus (īpaši aizsargājama suga), sarkanblakts Pyrrhocoris apterus, ievu tīklkode Yponomeuta evonymella un smailvabole Scaphidium quadrimaculatum.
Biežāk ievērotās ķērpju sugas ir ramalīna Ramalina pollinaria, plūmju evernija Evernia prunastri un rievainā parmēlija Parmelia sulcata (uz 5–6 dižkokiem katra).

Vēl uz lielajiem kokiem bieži konstatētas sēnes (aptuveni 30 sugas); arī sūnas, zirnekļveidīgie (zirnekļi un ērces), putni, vaskulārie augi un gliemji (8–14 sugas katrā sugu grupā); arī aļģes, sliekas, mitrenes u.c.

Jauna suga Latvijā – sēne Erythricium aurantiacum (oranžie bumbulīši) uz ķērpja, fiscijas. Foto – Mārīte Ramša

Vairākums dižkoku tika apsekoti tikai vienu reizi, daži koki – vairākas reizes, taču Mārīte Ramša dižo osi (apkārtmērs 4,81 metrs), kas aug viņas mājas pagalmā, varēja uzmanīt visa gada garumā. Tātad viņas pētījums visvairāk atbilda aicinājumam – noskaidrot, cik sugu uz viena dižkoka var novērot gada laikā. Mārītei uz viena dižkoka izdevās novērot vairāk nekā 160 sugu! No tām aptuveni 50 ķērpju sugas, kas arī sagādājis vislielāko pārsteigumu – vienmēr, kad zemē nokritis kāds vēja nolauzts zariņš, dižkoka novērotāja atradusi kādu iepriekš neievērotu ķērpju sugu. Vēl pārsteigumu Mārītei sagādājušas uz ķērpjiem augošās sēnes – viņai izdevās atrast vismaz septiņas sugas, no kurām viena varētu būt jauna suga Latvijai.

Pētījums vēlreiz apliecina – dižkoki ir bagāti gan daudzveidībā, gan retumos!

 

Sagatavoja Julita Kluša

 

 

Atbildēt