Kosmētikas un plastmasu mīkstinātāji apdraud veselību

Jūsu smaržas, dušas želeja vai dezodorants var saturēt ķimikālijas, kas izraisa hormonālās darbības traucējumus, atstāj ietekmi uz imūno un nervu sistēmu, izraisa vēzi, alerģijas vai citas veselības problēmas. Un ne tikai tas. Ķimikālijas, kuras aiztek notekūdeņos pēc ikdienas mazgāšanās, piesārņo vidi un kaitē dzīvai radībai. Tāda ir Zviedrijas, Anglijas un ASV sabiedrisko vides un veselības aizsardzības organizāciju skarbā informācija, un tās pavisam nesen uzsāka kampaņu, lai darītu galu meliem par kosmētiku.

Cilvēki un dzīvā daba regulāri ir pakļauta rūpniecisko ķimikāliju ietekmei no pārtikas, ūdens, gaisa vai tiešas saskares ar dažādiem patēriņa produktiem. Dažas no šīm ķimikālijām noteiktās devās un konkrētos apstākļos ir toksiskas. Lai novērtētu rūpniecisko ķimikāliju izraisīto risku, ir jāizprot to toksiskums un iedarbības veids. Ķimikāliju toksiskumu var būtiski ietekmēt tas, vai tās tiek uzņemtas ar pārtiku, ieelpotas, uzsūktas caur ādu vai uzņemtas intravenozi. Pat tās ķimikālijas, kas ilgstoši nepastāv vidē, var radīt problēmas, ja mēs esam tām pakļauti atkāroti un ilgstoši. Pagaidām nav iespējams precīzi atbildēt, kādas tam var būt sekas ilgākā laika periodā.

Šis raksts būs par ftalātiem – ķimikāliju grupu, ko pasaulē saražo miljoniem tonnu ik gadu un izmanto simtiem produktos. Ftalāti ir visuresoši vides saindētāji, un gandrīz visos gadījumos tie ir atrasti cilvēkos un dzīvajā dabā.

Ftalāti ir bezkrāsaini šķidrumi, bez smaržas, galvenokārt tiek izmantoti polivinilhlorīda (PVH) un citu plastmasas savienojumu mīkstināšanai. Aptuveni desmitā daļa ftalātu tiek izmantoti personīgās higiēnas produktos, lai nodrošinātu to elastību, radītu eļļaini mitrinošo kārtiņu un palīdzētu šķīdināt un sasaistīt citas kosmētikas sastāvdaļas.

Ķīmijas industrija apgalvo, ka ftalāti ir vieni no visvairāk pētītajiem un vislabāk saprastajiem savienojumiem pasaulē, raugoties no veselības un vides perspektīvas. Bez tam parfimērijas produktos tos izmanto ļoti mazā koncentrācijā.

Plaši pētīts nenozīmē, ka drošs

Ftalāti ir bīstami cilvēka veselībai un auglībai. Iespējamās sekas – iedzimtu defektu izraisīšana vīriešu reproduktīvajos orgānos un mātes piena saindēšana. Ftalātiem piemīt estrogēniem raksturīgas īpašības, un lielās devās tie izraisa deformācijas embrija attīstības stadijā.

Ftalāti bojā aknas, nieres, plaušas un reproduktīvo sistēmu, jo īpaši ietekmējot vēl attīstības stadijā esošos sēkliniekus zēniem.

Ftalātus saista ar iedzimtiem defektiem, anēmiju, grūtniecības komplikācijām, neauglību un vēzi.

Dibutilftalāts (DBP) var izraisīt nopietnas alerģiskas reakcijas.

Dietilftalāts (DEP) negatīvi ietekmē spermas DNS.

Ftalāti uzsūcas caur ādu, tos ieelpo un uzņem ar ēdienu vai tad, kad bērni košļā vai sūkā rotaļlietas. Kā liecina ASV veiktie pētījumi, ftalātiem ir arī kumulatīva ietekme no kosmētikas, krūts piena, mīkstajām PVH rotaļlietām un pat no gaisa telpās, kurās izgaro PVH produkti. Viens ftalātu avots, kas jāizceļ īpaši, ir PVH medicīnas aprīkojums – caurulītes, asins somas u.c. Daudzi no šiem produktiem tiek izmantoti priekšlaicīgi dzimušu mazuļu aprūpē, un šādi bērns saņem ftalātu devu visneaizsargātākajā attīstības stadijā.

Koncentrētā formā ftalātus pieskaita pie bīstamiem atkritumiem. Ftalātu koncentrāciju gaisā un ūdenī nosaka likumdošana, tomēr to daudzums pārtikā un kosmētikā netiek reglamentēts.

Ftalātu izmantošana plaša patēriņa produktos lielākoties paliek neredzama. PVH celtniecības materiāli, PVH rotaļlietas, PVH auto detaļas, PVH apģērbs, PVH preces mazuļiem un citi PVH produkti – ftalātu uzrādīšana tajos netiek prasīta.

Tik mīksts kā…

Kosmētikas ražošanā ftalātus izmanto smaržas pastiprināšanai un kā alkohola šķīdinātājus vai denaturātus. DBP ir reģistrēts kā ādas mitrinātājs vai mīkstinātājs «Procter&Gamble», «Lever Brothers», «Colgate-Palmolive», «Kraft General Foods» un «Anheuser-Busch» patentos. Kad DBP tiek pievienots ādas kopšanas līdzekļiem, tā eļļainā struktūra rada sajūtu, ka āda ir mīksta un mitrināta. Uzsvars šeit ir uz vārda «sajūta», jo tie ir tikai DBP pārpalikumi, kas ir mīksti, nevis āda.

Četri no pieciem visvairāk pārdotajiem kosmētikas līdzekļiem satur vismaz vienu ftalātu, bet vairāk nekā puse – divus un vairāk. Tie sastopami arī smaržās un dezodorantos. Nesen ASV veiktā pētījumā ftalātus atrada 52 no 72 testētajiem skaistumkopšanas produktiem. Ftalāti bija visās 17 testētajās smaržās. Citā pētījumā no 34 testētajiem populārākajiem kosmētikas produktiem 40% saturēja vienu vai abus no toksiskākajiem ftalātiem – DEHP (dietilheksilftalāts) un DBP. Pārbaudīto produktu uzskaitījumu jūs varat atrast pie šī raksta publikācijas «Vides Vēstu» mājas.

Tomēr labā ziņa ir tāda, ka liela daļa populāru produktu, kuri tika testēti, nesatur ftalātus. Tātad kosmētikas industrija zina, kā ražot produktus bez ftalātiem. Lielās kompānijas, kuras ražo skaistumkopšanas produktus ar ftalātiem, ražo arī līdzīgus bez tiem. Tā, piemēram, «Unilever» ražo matu lakas «Saloon Selectives» un «Aqua Net» ar ftalātiem un «Thermasilk» un «Suave» bez ftalātiem. «L’Oreal» pārdod «Jet Set» nagu laku bez ftalātiem, bet «Maybelline» ar ftalātiem. «Procter&Gamble» ražo «Secret Sheer Dry» dezodorantu ar ftalātiem un «Secret Protection Ambition Scent» bez ftalātiem.

«Louis Vuitton» ir izņēmis ftalātus no «Urban Decay» nagu lakas, bet joprojām izmanto tos «Christian Dior» nagu lakās un «Poison» smaržās.

Kosmētika ir tikai viens no iespējamiem ftalātu avotiem cilvēku organismā. Mēs regulāri esam pakļauti vairāku ftalātu ietekmei, dažkārt lielos apjomos, kurus var atrast pārsteidzoši daudzos ikdienas produktos: no

iepakojuma līdz dušas aizkariem, no automašīnu saloniem līdz krāsām, no pesticīdiem – līdz slimnīcu piederumiem.

Ko varam darīt?

Ķimikāliju un plastmasas ražotāji, ignorējot kumulatīvas iedarbības efektus un dažādu ķimikāliju savstarpēju mijiedarbību, pēdējos 50 gadus skaļi protestē pret produktu testēšanu, pirms tie nonāk pārdošanā. Pret izteiktajām bažām viņi izturas kā pret sabiedrisko attiecību problēmu. Viņi pieprasa pilnu riska novērtējumu pirms jebkādu ierobežojumu ieviešanas. Līdz ar to pašreizējā situācijā nav nekādu likumīgu vai praktisku līdzekļu, lai izņemtu šos produktus no pārdošanas.

Saskaņā ar likumdošanu ražotājiem uz produkta etiķetes ftalāti nav jānorāda. Līdz ar to patērētājiem nav iespējams no tiem izvairīties. Tomēr ķimikālijām, kas šādā veidā ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību, kosmētikā vispār nevajadzētu būt. Daudzi cilvēki katru dienu ir pakļauti ftalātu iedarbībai no tā kosmētisko līdzekļu klāsta, kurus viņi izmanto, bet kosmētikas un skaistuma industrijā strādājošie ir pakļauti vēl lielākai ietekmei.

Divi no ftalātiem – DEHP un DBP – jau ir aizliegti bērnu rotaļlietās, kuras bērni liek mutē; 2002. gadā arī Eiropas Komisija vienojās par to, ka ir jāpārtrauc ftalātu izmantošana kosmētikas un personīgās higiēnas produktos. Tomēr šis likums stāsies spēkā tikai 2004. gada vasarā.

Raugoties no ilgtspējīgas attīstības viedokļa, šādas ķimikālijas, kuru ietekme varētu būt kaitīga, ir uz laiku jāpārtrauc izmantot, kamēr nav neapgāžamu pierādījumu par to kaitīgumu vai nekaitīgumu. Pagaidām ir pamats domāt, ka visi ftalāti varētu būt kaitīgi cilvēka veselībai.

Ģirts Strazdiņš

Publicēts 2004.gada aprīlī.

Plašākai informācijai ieteicam apmeklēt:
http://www.nottoopretty.org/reporteu.htm
http://www.noharm.org/pvcDehp/issue

Atbildēt