Koksnes kaitēkļi kultūras pieminekļos

Ko darīt tad, ja muzeja darbinieks muzejā, mācītājs baznīcā vai mājas īpašnieks savā privātmājā pēkšņi atklāj kukaiņu izskrejas caurumus vai koksnes miltu kaudzītes? Vispareizāk būtu uzklausīt ekspertu, kurš vispirms ieteiks noskaidrot vai-ninieku – koksnes kaitēkli –, pēc tam novērtēs bojājuma raksturu, attīstību un apjomu, visbeidzot izvēlēsies un ieteiks piemērotāko metodi koksnes bojātāju iznīdēšanai. Dažkārt tas izdarāms, ilgāku laiku novērojot kaitēkļu aktivitāti jeb veicot tā saukto monitoringu, jo ne visi atklātie kaitēkļu izskrejas caurumi norāda uz to, ka koksnes bojātāji patiešām vēl joprojām atrodas koksnē un aktīvi to bojā.

5
Gadījumā, ja rodas šaubas, vai koksnes kaitēkļi joprojām aktīvi strādā koksnē, noder papīra aplīmēšanas metode

Koksnes kaitēkļu darbošanās novērošana jeb monitorings

Līdz šim nedzīvas, apstrādātas un iebūvētas koksnes aizsardzības pasākumu ietvaros monitoringa metode veiksmīgi pielietota vairākās Eiropas valstīs, piemēram, vienā no lielākajiem brīvdabas muzejiem Vācijā, Detmoldā, Āhenes Doma baznīcā, vairākās baznīcās Rumānijā un nu arī Latvijā.

Atkarībā no finanšu iespējām un apmācīta personāla pieejamības iespējams izvēlēties piemērotāko paņēmienu koksnes bojātāju konstatēšanai. Viena no vienkāršākajām metodēm ir vaboļu ievākšana un saskaitīšana. Lai konstatētu, vai koksnes kaitēkļa, piemēram, ēku ūsaiņa vai mēbeļu ķirmja, kāpuri patiešām sēž iekšā koksnē, agrā pavasarī, pirms kukaiņu izlidošanas, aizdomīgo objektu rūpīgi iztīra, pēc tam baļķus, sienas un grīdas aplīmē ar papīru, lai vēlāk konstatētu no kāpura attīstījušos vaboļu izskreju caurumus.

Papīra aplīmēšanas metodi monitoringa pasākumu ietvaros bieži kombinē ar līmpapīra metodi – kukaiņi pielīp pie lipīgas virsmas. Šādā veidā vieglāk noteikt, konkrēti kuru sugu koksnes kaitēkļi aktīvi darbojas attiecīgajā objektā, diemžēl tādā veidā bojā aiziet arī to ienaidnieki. Pirmo reizi praksē Latvijā šī metode tika pielietota un pārbaudīta laikā no 2004. līdz 2006. gadam Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta iniciētā, Eiropas Savienības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansēta projekta ietvaros, sadarbojoties Latvijas un Vācijas zinātniekiem. Vispirms, apsekojot un izvērtējot koksnes kaitēkļu aktivitāti pavisam 68 Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja eksponētajās ēkās, vairākās baznīcās Rīgā (Doma baznīcā), Bauskā (Sv. Gara ev. luteriskā baznīcā), Liepājā (Sv. Trīsvienības ev. luteriskā baznīcā), Kuldīgā (Sv. Annas ev. luteriskā, Sv. Trīsvienības katoļu baznīcā), Vecpilī (Vecpils katoļu baznīcā) un citur, koka ēkās «Kalāčos», Āraišu ezerpilī un vēl citur, visus šos objektus pēc to apdraudētības iedalīja vairākās kategorijās. Katastrofālā stāvoklī ir Vecpils katoļu baznīcas interjers, unikāli baroka māklas darbi – ar kokgriezumiem rotātais altāris, kancele un kunga krēsls. Šeit tika konstatēta koksnes bojātāju – raibā ķirmja jeb «nāves pulksteņa» (Xestobium rufovillosum (De Geer)) un mēbeļu ķirmja (Anobium punctatum (De Geer)) darbošanās. Arī Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskās baznīcas un valsts mēroga kultūras pieminekļa Kuldīgas Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīcas atsevišķi no koka darinātie objekti – altāris, kancele, ērģeļu prospekts, soli, dažādi priekšmeti –, kas daudzus gadus bijuši pakļauti mēbeļu ķirmja darbībai, atrodas traģiskā stāvoklī. Dažviet no koksnes palikusi pāri vien plāna kārta – atliek tai tikai viegli pieskarties, un tā pārvēršas drūpošā, koksnes miltus saturošā pulverveida masā. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja dažām ēkām un Lestenes luterāņu baznīcas interjera dekoratīvajam iekārtojumam, kas tapis Nikolausa Sef- rensa jaunākā vadībā un uzskatāms par Latvijas izcilāko baroka laika šedevru, tika veltīta īpaša uzmanība. Baznīcas iekārtu, kas pašlaik glabājas Rundāles pils depozītos, stāvoklis, kaitējuma apjoms un draudīgums bija ne-skaidrs un prasīja papildu izpēti, tādēļ šos divus objektus izvēlējās monitoringam. Izvērtējot iegūtos rezultātus, tika pieņemts lēmums: nekavējoties jāsāk rīkoties, lai apturētu koksnes kaitēkļu iznīcinošo darbību un lai glābtu to, kas jau tuvākajā nākotnē var sabrukt un neatgriezeniski aiziet bojā. Bet kā to izdarīt?

Karsts gaiss nonāvē koksnes kaitēkļus

koksnes kaitekli
Baroka stila interjers Vecpils baznīcā cieš no kaitēkļu uzbrukuma – it visur redzamas koksnes miltu kaudzītes.

Masīva un ekstrēma koksnes bojājuma gadījumā, kad skarta visa ēka vai tās atsevišķas konstrukcijas daļas, atliek karsta gaisa vai gāzēšanas metožu pielietošana. Vācijā, Austrijā, Anglijā, Dānijā un Skandināvijas valstīs uzkrāta bagātīga pieredze un šo metodi jau daudzus gadus veiksmīgi pielieto, cīnoties ar sausas un apstrādātas koksnes kaitēkļiem. Jau pirms aptuveni 70 gadiem Dānijā, apkarojot ēku ūsaini kādas mājas bēniņos, pirmo reizi pielietoja karstu gaisu šā kaitēkļa iznīcināšanā – nonākot saskarē ar 50°C un augstāku temperatūru, kukaiņiem piemetās «drudzis» un fizioloģiskie šūnu dzīvības procesi apstājās, līdz tie nobeidzās pavisam. Ar šo karstā gaisa paņēmienu iesākās jauna ēra kukaiņu apkarošanā, kas ir efektīva un tajā pašā laikā absolūti nekaitīga gan no cilvēka veselības, gan vides aizsardzības viedokļa. Eksperimentāli pierādīts: karsējot koksni aptuveni 24 stundas tā, lai koksnes iekšienē tās temperatūra sa-sniegtu 55°C un vienu stundu paliktu konstanta, koksnes kaitēkļi aiziet bojā neatkarīgi no tā, kādā dzīves cikla stadijā tie atrodas (oliņa, kāpurs, kūniņa vai vabole). Taču tajā pašā laikā nav absolūti drošas garantijas, ka pēc kāda laika šādā veidā apstrādāta koksne un atsevišķas koka konstrukciju daļas no jauna nevarētu apdraudēt kaitēkļi. Bez tam pastāv risks, ka karsēšanas laikā koksne var sākt plaisāt un parādīties nevēlamas izmaiņas tās krāsojumā. Nereti izskan jautājums: vai ķirmja apsēstus neliela izmēra priekšmetus, piemēram, krēslu, galdu un citus, var uz kādu laiku ievietot karstā pirtiņā un tādējādi kaitēkļus pievārēt. Šeit jāatceras, ka to var darīt tikai tad, ja priekšmets pagatavots no masīvkoksnes un nav lakots, krāsots vai apzeltīts. Pretējā gadījumā jebkurš eksperts drīzāk ieteiks karstā gaisa metodi, kas kombinēta ar regulētu mitruma padevi. Šādā veidā karsējot atsevišķus no koka darinātus priekšmetus vai arī visu ēku kopumā četras dienas, koksnes mitrums nemainās, arī telpas temperatūra ir zemāka nekā iepriekš aprakstītās metodes pielietošanas laikā, līdz ar to šī metode ir saudzīgāka un risks attiecīgo priekšmetu sabojāt mazāks.

Iedarbība ar dažādām gāzēm garantē panākumus

3
Kaitēkļu apkarošana ar karstā gaisa metodi vienā no ķirmju apsēstajām ēkām Detmoldas brīvdabas muzejā

Atšķirībā no termiskās metodes gāzes pielietošana kukaiņu iznīdēšanā, piemēram, Vācijā, atļauta tikai muzejos, baznīcās, pilīs un citās publikai pieejamās ēkās, izņēmuma gadījumā privātmājās, jo pielietojamās reaktīvās gāzes, piemēram, metilbromīds [CH3Br], ciānūdeņradis [HCN], fosforūdeņradis [PH3] vai sulfurildifluorīds [SO2F2], ir toksiskas un ar tām atļauts strādāt tikai speciālām firmām. Pēdējos gados aizvien biežāk koksnes kaitēkļu apkarošanā izmanto inertās gāzes – slāpekli, ogļskābo gāzi, argonu u.c., kas izplešoties izspiež skābekli, tā izraisot visu dzīvības norisēm svarīgu funkciju izmainīšanos, darbības traucējumus, līdz kaitēkļi aiziet bojā. Diemžēl šī metode nav lēta – 4-6 nedēļas attiecīgais objekts jāeksponē attiecīgās gāzes, piemēram, 99% N2 vai 60% CO2, atmosfērā. Savukārt, strādājot ar CO2, daļa oglekļa dioksīda stājas ķīmiskā reakcijā ar ūdeni gan gaisā, gan arī attiecīgajā objektā, tā rezultātā veidojas ogļskābe (H2CO3), kas rada viegli skābu vidi un var izraisīt nevēlamas izmaiņas dažādo priekšmetu polihromajā krāsojumā un lakojumā.

Pirmo reizi Latvijā veikta koksnes kaitēkļu iznīcināšana ar gāzēšanas metodi

4
Kontroles paraugu – dzīvu ēkas ūsaiņa (Hylotropes bajulus) kāpuru – sagatavošana

Līdz šim Latvijā, konstatējot kukaiņu vai sēņu problēmu, izmantoti vienīgi ķīmiskie koksnes kaitēkļu apkarošanas līdzekļi, kas patiešām garantē labus panākumus. Tomēr, ņemot vērā monitoringa rezultātā konstatēto bojājuma raksturu un apjomu, kļuva skaidrs, ka jāmeklē kāda cita – iedarbīgāka – metode. Lai paglābtu Lestenes ev. luteriskās baznīcas interjera ansambli no masveidā savairojušos raibā ķirmja jeb «nāves pulksteņa» un mēbeļu ķirmja uzbrukumiem, pirmo reizi Latvijā, sadarbojoties Latvijas un Vācijas speciālistiem, tika pielietota gāze metilbromīds. Apstrādājamais objekts tika rūpīgi sagatavots, t.i., telpa, kur atrodas šis altāris, tika pilnīgi izolēta, durvis, logi un lūkas aizdarinātas; tika veikti aprēķini, lai noteiktu izmantojamās gāzes koncentrāciju. Lai pārliecinātos, vai gāzēšanas jeb karsta gaisa pielietošanas gaitā patiešām visi kaitēkļi iznīdēti, attiecīgajā objektā ievietoja kontroles paraugus – līdzīgas dimensijas un stipruma koka daļas, kurās savukārt eksponēja koksnes paraudziņus ar dažādu sugu dažādās dzīves cikla stadijās esošiem koksnes kaitēkļiem. Pēc 2,5 dienu ilgas gāzēšanas un kontroles paraugu izvērtēšanas konstatēja, ka kaitēkļu apkarošana ir sekmīgi izdevusies.
Viens no vēsturiski nozīmīgiem kultūras objektiem Latvijā – Lestenes ev. luteriskās baznīcas iekārtas fragmenti – paglābts, taču daudzu citu kultūras pieminekļu, ko savā varā pārņēmuši ķirmji un citi koksnes bojātāji, liktenis diemžēl nav zināms.

6
Zinātnieku grupa no Vācijas un Latvijas, kopīgi apsekojot Durbes muižu. No kreisās: Uwe Noldt, Ingeborga Andersone, Guna Noldt un Bruno Andersons.

Guna un Uwe Noldt,

Ingeborga un Bruno Andersoni

Publicēts 2007.gada aprīlī.

Atbildēt