Klimats un mēs – kurš kuru?

Par klimata pārmaiņām pasaulē runā arvien biežāk, taču daudzi joprojām tām netic. Tas gan, protams, nav vienīgais gadījums pasaules vēsturē, kad cilvēki izvēlas neredzēt nozīmīgas norises, kas var būtiski pasliktināt viņu dzīves kvalitāti un pašsajūtu. Tā daudzi Otrā pasaules kara laikā neticēja tam, kas tiek darīts ar ebrejiem, Staļina laikā izvēlējās nezināt par izvešanām. Rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanai vājina arī mūsdienu cilvēkiem raksturīgā īstermiņa domāšana un vājā nākotnes seku apzināšanās.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka klimata pārmaiņas notiek, un tieši mēs ar saviem ražošanas un patēriņa paradumiem esam par tām atbildīgi. Klimata pārmaiņas ietekmēs ekosistēmas un mūsu dzīvi. Dažādi klimata modeļi paredz, ka, ja siltumnīcas efektu izraisošie gāzu (SEG) izmeši netiks samazināti:

  • pieaugs nokrišņu daudzums;
  • pastiprināsies ekstrēmu laikapstākļu – vētru, sausuma un lietus periodu –iespējamība;
  • nākamo simt gadu laikā pastiprināsies ledāju kušana un jūras līmenis celsies par 60 cm līdz pat 2 metriem;
  • vidējā gaisa temperatūra nākamo simt gadu laikā palielināsies par 1,5–6°C.

Pētnieki brīdina, ka šādas pārmaiņas, visticamāk, dārgi maksās mūsu ekonomikai un tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmēs mūs visus. ..

Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 02/2014

Jānis Brizga

 

Atbildēt