Kas kūp tavā krūzītē?

Kafijas un tējas dzeršana ir neatņemama mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa. Tā ir tikpat labi rutīna, cik rituāls; citi dzer baudai, citi – ķermeņa stimulēšanai; tā ir gan izprieca vienatnē, gan socializācijas rituāls. Iepērkoties varam izvēlēties pavisam lētu maltās kafijas pulveri vai tējas paciņu, varam pirkt visdārgāko luksusa preci; mājās kafiju vai papīra tējas maisiņu varam vienkārši apliet ar verdošu ūdeni krūzītē. Taču arvien vairāk cilvēku pēc visdažādākajām receptēm gatavotus dzērienus sāk dzert izsmalcināti un saskaņā ar tradīcijām – gan tējas namiņos, gan kafijas bāros. Nenoliedzami, ka šo dzērienu baudīšanas iespēju, kā arī cenu amplitūda ir plaša. Taču vai jūs zināt, par ko maksājat, kad pērkat kafiju vai tēju? Un vai saprotat, kam maksājat?

Televīzijas reklāmas, kas rāda saules apmirdzētas idilliskas kafijas plantācijas, kur etniskas mūzikas pavadībā vislabākās kafijas pupiņas tiek bērtas raupjos audekla maisos, bieži vien ir vienīgais, bet pilnīgi neuzticams informācijas avots par mūsu tasītē kūpošā dzēriena izcelsmi. Jau skolā māca, ka kafija un tēja daudzām valstīm ir viena no nozīmīgākajām eksportprecēm. Kafija ir no plantācijām Trešās pasaules valstīs, bet tēja – no tējas laukiem Ķīnā, Indijā un citur. Taču, maksājot par kafijas vai tējas paciņu veikalā vai kapučino bārā, nevajag iedomāties, ka šī nauda vai vismaz nozīmīga tās daļa nonāks pie fermeriem Āfrikā vai tējas plantāciju saimniekiem Šrilankā. Lauvas tiesu saņem lielās multinacionālās korporācijas, piemēram, «Kraft», kas ir «Altria Group» (iepriekšējais nosaukums «Philip Morris») sastāvdaļa, vai «Nestle» – viena no pasaulē visvairāk boikotētajām kompānijām (par to, ka Trešās pasaules valstīm pārdod nekvalitatīvu bērnu pārtiku).

Pieci pensi zemniekam

Anglijā aprēķināts, ka fermeris Indijā saņem tikai 5 pensus no katras mārciņas, kas Lielbritānijā saņemta par nopirktajiem tējas maisiņiem. 2002.gadā Ugandas kafijas fermeri saņēma tikai 2,5% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma par saražoto kafiju, ko pārdeva Anglijā. Savukārt, piemēram, «Nestle» iegūst 26–30 pensus no katras mārciņas, kas iegūta, pārdodot šķīstošo kafiju.

Trešajā pasaulē kafijas un tējas industrijā jau labu laiku valda krīze: vairumtirdzniecības cena, kādu piedāvā lielie kafijas un tējas giganti, ir daudz mazāka par pašizmaksu. Piemēram, Dienvidindijā tējas cena ir aptuveni 46 rūpijas par kilogramu, bet pašizmaksa – 75 rūpijas par kilogramu. Pārdodot kafiju un tēju par tirgus cenu, vietējie iedzīvotāji grimst parādos un nabadzībā. Krīzi sekmē arī tas, ka kafijas korporācijas lieto tvaicēšanu – tā zemākās kvalitātes kafijas pupiņām noņem slikto garšu, līdz ar to tirgus ir pārpilns ar lētu sliktas kvalitātes kafiju.

Lielajām korporācijām krīzes padziļināšanās ir izdevīga, jo nodrošina zemas iepirkuma cenas: par spīti krīzei, starptautiskās tējas un kafijas korporācijas pēdējos gados ziņo par rekordlielu peļņu, ko tiem sarūpē kafijas un tējas mīļotāji attīstītajās valstīs.

Taču kafijas un tējas cienītājiem ir iespēja maksāt par savu dzērienu, esot pārliecinātiem un drošiem, ka nauda nonāks pie ražotājiem un ka fermeriem un strādniekiem plantācijās tiek samaksāts pieklājīgi. Tas ir iespējams, iegādājoties «Godīgās tirdzniecības» jeb «Fairtrade» sertificētus produktus.

Atdod savu naudu godīgam tirgotājam

«Fairtrade» fonds strādā ar pieciem miljoniem ražotāju visā pasaulē; tas ir sertificējis 250 produktus un sadarbojas ar 100 kompānijām. 2004.gadā «Fairtrade» produktu apgrozījums Anglijā palielinājās par 46%, sasniedzot 100 miljonus mārciņu. Taču nevienai no pasaules vadošajām kafijas un tējas kompānijām – «Kraft» («Maxwell House», «Kenco»), «Nestle», «Sara Lee» («Douwe Egberts») vai «Tetley» – nav «Fairtrade» fonda sertificētu produktu.

«Godīgā tirdzniecība» nozīmē to, ka kafiju un tēju – par labāku cenu – iepērk tieši no fermeriem, tādējādi viņi saņem to, ko ir nopelnījuši, turklāt vēl var gūt papildu ienākumus. Piemēram, kafijas dzimtenē Etiopijā fermeru kooperatīvs, kas sadarbojas ar «Fairtrade foundation», par kafiju saņem divreiz vairāk nekā tie, kas pārdod kafiju lielajām kompānijām.

Ēnas labumi

«Fairtrade» atbalsta mazos ražotājus un veicina ilgtspējīgas ražošanas metodes, kas arī nodrošina pozitīvu ietekmi uz vidi. Gandrīz 80% «Godīgās tirdzniecības» kafijas ir audzēta bez lauksaimniecības ķimikālijām un pesticīdiem, turklāt pārsvarā – ēnā. Audzēšana ēnā ļauj saglabāt augsni un mežu un pasargā mikroklimatu. Turpretī intensīvā audzēšana saulē rada draudus ekosistēmām, taču fermeriem, kas ražo lielajām kompānijām, bieži vien nav citas izvēles.

«Fairtrade» fonds garantē tādu minimālo iepirkuma cenu, kas ir virs tirgus cenas, piemēram, kafijai tie ir 65 pensi par mārciņu zaļo kafijas pupiņu (2002.gada februārī tirgus cena bija 25 pensi). Ja tirgus cena pārsniedz 65 centus, «Fairtrade» fonds maksā papildu piemaksu, kas paredzēta investēšanai fermeru sabiedrības dzīves uzlabošanai. Pircējs veikalā par «Godīgās tirdzniecības» precēm maksā dārgāk, taču var būt pārliecināts gan par kafijas un tējas kvalitāti, gan par to, ka naudu saņems ražotājs, nevis korporācijas.

Tēju – ar svinu vai bez?

«Godīgās tirdzniecības» produkti lielākoties ir bioloģiski audzēti. Bioloģiski sertificēta kafija ir plašāk pieejama, jo to parasti audzē mazās fermās un fermeri vienkārši nevar atļauties izkaisīt pesticīdus. Savukārt tēju audzē lielās plantācijās, bieži vien – izmantojot ķimikālijas, kas kaitē gan videi, gruntsūdeņiem, gan pašiem tējas vācējiem. Tādēļ organiska tēja ir retāk sastopama. Tēja var saturēt svinu, smagos metālus un DDT (agrāk plaši lietots, bet tagad aizliegts ļoti toksisks pesticīds, kurš vēl joprojām ir atrodams dažādās pārtikas precēs, dzīvnieku un cilvēku audos). Pērkot organisko tēju vai kafiju, pircējs var būt drošs arī par to, ka produkts nebūs ģenētiski modificēts.

Jānis Brizga

Publicēts 2005.gada jūlijā.

Padomi

  • Pērciet Latvijas bioloģisko zemnieku audzētu zāļu tēju (ražotājus un tirdzniecības vietas var atrast bioloģisko zemnieku mājaslapā: http://www.ekoprodukti.lv);
  • izvēlieties bioloģiski audzētu un «Godīgās tirdzniecības» («Fairtrade») sertificētu tēju un kafiju;
  • izvēlieties ēnā audzētu tē-ju un kafiju;
  • pieprasiet, lai kafejnīcas, uz kurām ejat, un veikali, kur iepērkaties, piedāvā bioloģiski sertificētu «Godīgās tirdzniecības» kafiju un tēju. Mūsu pieprasījums liks tirgotājiem domāt.

Saīsinājumi:
F – «Godīgā tirdzniecība»
O – bioloģiski sertificēts produkts

Atbildēt