Kartupeļu audzēšana ar biodinamisko metodi

Mans biodinamiskās metodes skolotājs no Vācijas Johanness Fetčers teica: «Monopols uz sēklām dod monopolu uz brīvību.» Pieņemsim, ka mums tīk brīvība un sēklas materiālu nākamā gada pavasarim glabāsim paši. Lai tā pagrabā nedumpotos, būtu vēlami 2–3 0C (pārtikas bumbuļiem gan derētu divreiz vairāk grādu). Pildot kartupeļu apcirkni līmeniski pa kārtām, ik kārtu kā iedomātu tortes ripu pienāktos viegli apsmidzināt ar vasaras ķiploku sulas šķaidījumu vai pārkaisīt ar «Bioefektā» audzēto trihodermīnu.

Tā kā bioloģiskais saimniekošanas veids ciena saudzīgu zemes apstrādi, nenodarot pāri augsnes organismiem, tad gan kartupeļu stādīšanai, gan vākšanai jānotiek siltā laikā. Bet siltais laiks pie mums nemēdz būt īpaši ilgs, tāpēc jāizvēlas vidēji agra šķirne (protams, arī pavisam agrie) un jāstāda diedzēti bumbuļi. No paredzētā stādīšanas laika atskaita 4–6 nedēļas (ilgāk diedzētiem kartupeļiem būs lielāki bērni) un liek kartupelim modinātāju (siltumu) pie auss. Vēl piebildīšu, ka diedzēt ir vērts arī tādēļ, lai laikus atlasītu vārguļus ar tieviem asniņiem un pavisam aizgulējušos tupeņus.

Kartupeļu apgraizīšana

Ja jums ir siltumnīca un jūs pats vēlaties izveidot spēcīgu iecienītās šķirnes materiālu, tad, kamēr pārtikai domātie kartupeļi dzen asnus, martā un aprīlī jāsāk audzēt savu sēklu. Būtu jauki noķert brīdi, kad Saule un Mēness ir Vērša zīmē, bet, ja mēs savu ražu gramos nesvērsim, der visas sakņu dienas (M. Tūnas kalendārs!) pēc pilnmēness. Šajā laikā vajadzētu veikt kartupeļu apgraizīšanu. Uz šo godu varētu pretendēt prāvāki sēklas bumbuļi, kam ir vismaz 5–7 actiņas. Dienu pirms stādīšanas stateniski nostādītam kartupelim noņem skalpu (ar 2–3 actiņām) un iekļauj kādā barības ķēdē, otrā galā neko nemeklē, tur acīm nevajadzētu būt, bet kartupeļa vidus daļā palikušās acis ar asu, smailu nazi ķīļveidīgi izgriež, iepūderē ar koka pelniem un noliek gaidīt rītu.

Siltumnīcā (martā) vai sēklas lauciņā (aprīļa otrajā pusē) izgrieztos ķīlīšus 10 cm attālumā sprauž ar kompostu pildītās vadziņās tā, lai actiņas būtu tikko paslēptas, jo šiem mazuļiem barības vielu rezervju nav, steigšus jāpastiepjas saulītē. No katra ķīlīša izaugs pa kartupelim, kuru nākamā gadā var stādīt, un šis stādījums būs izturīgs pret puvi. Bet, ja iegūtos kartupelīšus vēl vienu gadu izmantos ķīlīšu spraušanai, tad imunitāti pret slimībām var iegūt uz vairākiem gadiem.

Augsnes čubināšana

Pavasarī pārlieku mitru augsni no neauglīgi iekaltušas šķir pavisam īss laika sprīdis. Fermeris Volfgangs Jorge topošā kartupeļu laukā rudenī sēja rudzu–ziemasvīķu maisījumu, aprīlī pļāva to zaļbarībai: lauks vēl mitrs, laiks jau silts, un pusgatavo augsni kartupeļiem var sagatavot pāris nedēļās, turpretī pavasarī arta papuve būtu jāstrādā daudz ilgāk. Šīs metodes būtība ir veidot viļņotu augsnes reljefu, tādējādi pastāvīgi (augsni pārjauc ik pēc 8–10 dienām) nodrošinot trūdošās augu atliekas ar siltumu, gaisu un mitrumu, to panāk, reljefa skaustus (tīrumā – vagas) veidojot austrumu–rietumu virzienā. Temperatūru starpības dēļ katra vaga kļūst par pašnodrošinātāju ūdenssūkni. Un tad vidēji reizi deviņās dienās (sakņu diena pēc M.Tūnas) skaustus izjauc un veido no jauna. Bez augu atliekām humusa veidošanā piedalās arī iestrādātais komposts. To ir jēga dot tikai tad, kad augsnes t0 ir vismaz +8 0C, aukstā augsnē nekas neveidojas, bet jau esošais auglīgums ārējā siltuma ietekmē lieki sadalās. Šī ilgstošā humusa radīšana būs grūti pieņemama ķīmijas cienītājam, kurš savu minerālmēslu porciju gatavs iešļākt jebkādā substrātā. Bet mūsu veidotais humuss jeb trūds ir pilns ar dzīvām būtnēm, dažāds atkarībā no sadalīšanās pakāpes un dinamisks. Tā veidojas dzīvais tilts no organiskas substances augsnē uz augu. Humusā ir arī lauksaimnieka darba neredzamā daļa – tā, kas paliek bērniem un mazbērniem.

Taisnā rīta vaga

Maijā ļaudis parasti stāda kartupeļus. Kā jau teicu, piecos sešos darba gājienos četrās piecās nedēļās lauks ir tapis gatavs un, piemēram, Volfgangs Jorge stāda 35–50 mm diametrā bumbuļus (32 cm vienu no otra 6 cm dziļumā) un izstāda 50 tūkst. bumbuļu vienā hektārā. Rūpnieciskā stādījumā to izdarīt grūtāk, bet nelielā lauciņā droši var ielaist arī kādu kartupeļa draugu – mārrutku vai kaņepes (pret fitoftoru), arī krūmu pupiņas (pret lapgrauzi), ko varētu aizstāt cūku pupas, jo nogatavojas ātrāk.

Kad kartupeļi iestādīti, vagojam vien tālāk iesāktā ritmā, tiesa gan, tikai no rītiem, lai neieartu augsnē slāpekli nezāļu barošanai. Bet nezāles, starp citu, varēja izskaust pirms kartupeļu stādīšanas, apzināti strādājot zemi, kad Mēness Lauvas zvaigznājā. Nezāles būtu sadīgušas un tad noslāpētas.

Bet vasarā galvenais ir turēt taisnu vagu un sargāt jaunos lakstus. Fitoftoras jeb lakstu puves draudi ir, ja bijis slikts stādāmais materiāls vai arī ja ir slikti laika apstākļi, pie kam kaitē ne vien jūlija lieti, pēc kuriem augustā laksti ir pilni ar nitrātiem, bet arī sausums, kura laikā augs, cerēdams uzņemt mitrumu no gaisa, atver savus minivēdlodziņus. Un pa tiem ielien fitoftoras ierosinātāji.

Tam mugura taisna un miza bieza

Biodinamiskais zemnieks, kam visi augi un rīki ir pašam, pret fitoftoru veic profilaktiskos miglojumus – pilnmēnesī pievakarē ragumēsli + kosas tēja uz augsnes, nākamā rītā ragusilīcijs uz lapām. Kam šīs būšanas vēl tikai padomā, izlīdzas ar ko vienkāršāku. Vai nu 300 g tīruma kosas vienu stundu vāra 10 l ūdens, šķaida 1:15, smidzina uz lakstiem, vai svaigu vājpienu šķaida ūdenī 1:5, izsmidzina 200 l uz 1 ha, un arī ķiploku sulu šķīdina remdenā ūdenī 1:10 un miglo, pēdējais nepatīk arī lapgrauzim jeb Kolorādo vabolei. No šī kukaiņa varot būt pasargāti stādījumi pie mežiem, kur mīt lielās skudras. Ja ar skudrām sarunāt nav iespējams, var mēģināt miglot augus ar šķīdumu no govs mēsliem, tauksaknes un nātres. Tā tiek arī spēcināti augi. Visus miglojumus pret fitoftoru jaunos lakstos vēlams veikt agri no rīta.

Kad laksti jau sakļāvušies, dabīgo ritmu ievērošana nav tik būtiska, var miglot vakarā, kartupeļi labi nobriedīs, un tiem būs bieza miza. Atliek vēlēt, lai katrs savu dūcīti sagaida ar taisnu muguru. Augs, kurš pats sevi nav spējis noturēt vertikāli, arī savu ēdāju uz klanīšanos mudinās. Ja nu vien kartupeļa priekšā…

Pakalns Janis

Jānis Pakalns, biodinamikas zemnieks

Publicēts 2001.gada aprīlī.

Atbildēt