Kāpēc krāsojas lapas? Nodarbība bērniem

Nevar nepamanīt, ka dienas pamazām kļūst arvien īsākas, bet naktis garākas un aukstākas! Nenovēršami nāk rudens. Kādas pārmaiņas tas atnes dabā? Putni pulcējas baros un gatavojas aizceļošanai vai ir jau projām, āboli paukšķēdami birst dārzos, lapas pēkšņi krāsojas dažādās krāsās un pēc tam nobirst… Tā tas notiek katru rudeni gadu no gada. Visas šīs parādības gudrā vārdā sauc par fenoloģiju jeb citiem vārdiem – par zinātni, kas pēta dabas parādību periodiskumu un to, kā dzīvie organismi reaģē uz vides pārmaiņām. Kad aizlido dzērves? Kad pagalma kļavai sāka sārtoties lapas? Kad bērziem nobira pirmā lapa? Kad pēdējā? Agrāk vai vēlāk nekā pērn? Ir desmitiem parādību, ko var pētīt fenoloģijas pētnieks, un tam nemaz nevajag sarežģītu aparatūru un instrumentus, tikai vērīgu aci un precīzus pierakstus. Un pacietību, jo fenoloģija nu ir tā zinātne, kur rezultāti nav redzami uzreiz, bet tikai pēc vairākiem gadiem.

Kāpēc to darīt? Augi un dzīvnieki ļoti precīzi jūt pat visniecīgākās klimata pārmaiņas un ātri uz tām reaģē. Ja sniegs ar katru gadu nokūst ātrāk, ja ceriņi atkal uzplaukst trīs dienas agrāk, ja putni rudenī arvien ilgāk uzkavējas pie mums, tad skaidrs, ka notiek pārmaiņas dabā. Pētot pārmaiņas augu un dzīvnieku uzvedībā un paradumos, mēs varam pamanīt arī pārmaiņas klimatā.

Tāpēc dabas pētnieks rudenī apauj kājas, ņem piezīmju burtnīcu un zīmuli un dodas laukā. Ko mēs šoreiz pētīsim? Pētīsim lapu krāsošanos!

1

Krāsu mednieki

Ņemam strēmelīti vissmalkākā un visgaišākā smilšpapīra (būvmateriālu veikalos to apzīmē ar ciparu 0). Paberzējam to pret kādu koka lapu tā, lai uz smilšpapīra paliktu krāsaina strīpa. Ņemam nākamo lapu vai zāli, kamēr strēmelīte pilna ar daudzkrāsainām strīpām! Kādas krāsas atradām? Cik daudz? Kādi toņi ir pārsvarā – zaļi, dzeltenīgi vai sarkanīgi? Kādu krāsu nav vispār? Kurš atrada visvairāk dažādu krāsu toņu?

Šādas «medības» varam atkārtot katru nedēļu un vērot, kā mainās krāsu daudzveidība. Vai zaļās krāsas daudzums samazinās? Kad pazūd vispār?

Nopietns pētnieks šīs krāsu kartes uzlīmēs uz papīra lapas, pierakstīs datumu un vietu, savus komentārus un sakrās krietnu kaudzīti ar šādiem pierakstiem. Nākamgad varēs salīdzināt!

Lapu skaitītāji

Izvēlamies vienu koku netālu no mājas vai skolas tā, lai kat-ru dienu varētu to apmeklēt. Izvēlamies un iezīmējam šim kokam vienu zaru – vēlams saulītes jeb dienvidu pusē. Uz šā zara atzīmējam četras lapas, sākot ar zara galotni. Pie-rakstu kladē ierakstām koka sugu, pētījumu sākuma datumu un to, kādā krāsā tobrīd ir katra no iezīmētajām lapām. Mēģinām aprakstīt vissīkākās krāsu nianses (piemēram, zaļgandzeltena ar brūnganu galu un zaļām dzīsliņām) un cik daudz (procentuāli) ir katras krāsas. Katru dienu apsekojam šo koku un atkārtojam šīs darbības. Mēģinām piefiksēt vissīkākās pārmaiņas.

Un tad pienāk diena, kad uz zara ir tikai trīs iezīmētās lapas… Kur palikusi ceturtā? Vai tiešām jau nobirusi? Laikam gan! Tad krāsas vietā tā arī rakstām – nobirusi. Kad nobirusi arī pēdējā atzīmētā lapa, laiks beigt šos novērojumus. Ziema jau klāt! Noglabājam pierakstu kladi plauktā līdz pavasarim, kad varēsim pētīt pumpuru plaukšanu.

Gadu no gada novērojot vienu un to pašu koku, varam pamanīt pārmaiņas: kad šogad nokrāsojās pirmā lapa? Kad tā nobira? Kad nobira pēdējā lapa? Vai tas notika agrāk vai vēlāk nekā iepriekšējā gadā? Ja novērojumus veic vairāki pētnieki, katrs var vērot citas sugas koku – viens bērzu, otrs kļavu, vēl kāds cits ozolu. Būs interesanti salīdzināt, kurš koks nokrāsojas pirmais, kurš – pēdējais. Tāpat – vai visi koki nomet lapas vienlaikus vai tomēr dažādos laikos?

Novērojumi būs precīzāki, ja vienlaikus ar lapu vērojumiem pierakstīsit arī laikapstākļus – temperatūru, nokrišņus, vēja virzienu un stiprumu –, jo varbūt lapas nobira ātrāk tāpēc, ka bija stiprs vējš, kas tās vienkārši norāva no koka?

Materiāls tapis sadarbībā ar LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes doktoranti, fenoloģijas speciālisti Guntu Kalvāni, kura priecāsies saņemt jūsu fenoloģiskos novērojumus. Rakstiet: gunta.kalvane@lu.lv.

Inese Liepiņa

Publicēts 2009.gada oktobrī.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *