Kaku strauti satek Daugavā

Kopš esam Eiropas Savienības valstu pulkā, ir pavērušies plaši finanšu līdzekļu piesaistes ceļi infrastruktūras uzlabošanai, vides aizsardzība ir izvirzīta gandrīz vai par prioritāti, bet joprojām plūst kaku upes un lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmās tiek ieplūdināts viss, ko vien var. Problēmas regulāri rada spēcīgu lietusgāžu un sniega kušanas ūdeņu izraisītie plūdi Latvijas pilsētu ielās. Nepatīkamākais pašlaik ir tas, ka kādu laiku nāksies vien pieciest neērtības, jo problēmu ir tik daudz, bet naudas – par maz.

Rīgas lietus ūdeņu kolektoros gadā nokļūst 11 734 tūkstoši m3 piesārņotu notekūdeņu, Jūrmalā – 2476 tūkst. m3

Izrādās, ka Rīgā virszemes ūdens piesārņojumu galvenokārt izraisa notekūdeņu novadīšana. Pēdējos gados Rīgas reģionā gan kopējais notekūdeņu daudzums, gan arī neattīrīto notekūdeņu daudzums ir samazinājies, uzsākti un realizēti daudzi ūdensapgādes un kanalizācijas projekti. Tomēr upēs, ezeros un jūrā vēl arvien tiek novadīts ievērojams daudzums neattīrītu un nepietiekami attīrītu notekūdeņu. 2003. gadā no Rīgas virszemes ūdeņiem lietus ūdeņu kolektoros tika novadīti 11 734 tūkstoši m3 piesārņotu notekūdeņu, Jūrmalā – 2476 tūkst. m3, attiecīgi nelielākos apjomos piesārņoti notekūdeņi tika novadīti virszemes ūdeņos no Rīgas, Limbažu, Tukuma un Ogres rajoniem.

Kanalizācijas tīkli ir nolietojušies, tiem nepieciešama rekonstrukcija. Centralizētai kanalizācijai nav pievienotas daudzu pilsētu nomales un nelielas blīvi apdzīvotas vietas. Rīgā vien pēc provizoriskiem aprēķiniem 19% iedzīvotāju izmanto krājrezervuārus vai vietējās izplūdes melioratīvās sistēmās un upītēs. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir novecojušas un nespēj nodrošināt atbilstošu attīrīšanas kvalitāti, uzņēmumu notekūdeņi, it īpaši lauku teritorijās, netiek attīrīti atsevišķi, bet gan nonāk kopā ar pārējiem sadzīves notekūdeņiem. Aktuāla problēma ir arī tas, ka mazajos ciemos lietus ūdeņu kanalizācija nav atdalīta no notekūdeņu kanalizācijas. Šie visi faktori, savstarpēji mij-iedarbojoties, rada fonu virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojumam, līdz ar to arī dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos, peldvietu samazināšanos un cita veida diskomfortu iedzīvotājiem, piemēram, smakas, atpūtas vietu samazināšanos.

Cūkošanās turpinās

Ap Rīgu strauji tiek būvēti ciemati, kam nav kanalizācijas attīrīšanas iekārtu.

Piesaistot ES fondu un pašu līdzekļus ūdenssaimniecības jomas attīstībai, situācijai būtu jāuzlabojas, tomēr nemitīgi tiek būvēti jauni ciemati, kas nav pievienoti notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Tā ūdensapgādes attīstība netiek līdzi būvniecības tempiem, jo jaunuzcelto māju grupu kanalizācijas sistēma parasti ir lokāla, tātad tā netiek koordinēta, un notekūdeņu novadīšana paliek uz iedzīvotāju sirdsapziņas. Otrs gadījums – iedzīvotājiem vienkārši nav naudas, lai pieslēgtos centrālajai kanalizācijai, tādēļ viņi izlīdzas, kā var, un dara, kā grib. Uzskatāms piemērs bija pagājušā gada pavasara katastrofa Gaiļupītē, kad grāvī, kas ietek šajā upītē, nezināmas izcelsmes inde nonāvēja gandrīz tūkstoti raudu, kas bija ceļā uz nārsta vietām šajā grāvī. Toreiz piesārņojuma avotu atrada – grāvī pie Malienas ielas ievadīto lietus ūdens kanalizācijas cauruli iedzīvotāji izmantoja arī sadzīves notekūdeņu novadīšanai. Galvenie piesārņotāji šajā kvartālā ir mazturīgie iedzīvotāji, kas neattīrītus kanalizācijas notekūdeņus ieplūdina meliorācijas grāvītī, nevis pieslēdz savu māju centrālajam kolektoram, jo tas maksā vairākus simtus latu.

Cilvēki apgalvo, ka naudas viņiem nav, likuma, kas pie-spiestu pieslēgt savu īpašumu centrālajai notekūdeņu novadīšanas sistēmai, arī nav, jo «Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi» neparedz agrāk uzcelto māju īpašniekiem, kuriem ir savas izsmeļamās tvertnes, obligātu pieslēgšanos pilsētas kanalizācijas tīklam. Faktiski ir tā: ja cilvēkam formāli ir sava izsmeļamā mēslu bedre, tad ar to atbildība arī beidzas, jo neviens jau neies kontrolēt, cik bieži un vai vispār tā tiek smelta un kur patiesībā pa- liek visi mājsaimniecības notekūdeņi. Šos kolektorus tam neparedzētiem nolūkiem izmanto ne tikai iedzīvotāji, to dara arī daudzas degvielas uzpildes stacijas, automazgātavas un citi uzņēmumi. No piesārņotājiem nekādu atbildību reāli pieprasīt nevar, jo Rīgas Domes Satiksmes departaments nepiekopj praksi līgumu slēgšanā par notekūdeņu novadīšanu šajos kolektoros. Tādēļ rodas pārdomas, vai gandrīz 300 tūkstošu latu dārgais pētījums finansējuma saņemšanai projektam «Rīgas pilsētas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas uzlabošana» šādos haosa apstākļos būs bijis tā vērts.

Ļaunprātīgos pieslēguma gadījumus konstatēt ir sarežģīti, jo lietus ūdens kolektori atrodas pazemē, tādēļ vadi jāpēta ar ūdens kolektoros ievadītu kameru. Dažreiz nelegālos pieslēgumus ir iespējams konstatēt, veicot lietus ūdens kolektoru remontdarbus – tā tika atklāts nelegāls pieslēgums Ziepniekkalnā. Bet lietus ūdens kolektoru izpēte ar kameru ir dārgs prieks. Ņemot vērā, ka Rīgā lielai daļai lietus ūdens kolektoru un lietus ūdens sūkņu staciju ir nepieciešams remonts un vairākās vietās pilsētā vajag izbūvēt jaunas lietus ūdens novadīšanas sistēmas, finansējums pirmām kārtām tiek ieguldīts tieši lietus ūdens kanalizācijas sistēmu sakārtošanai, nevis ļaunprāšu tvarstīšanai.

Kad ielas pārvēršas par upēm

Ziemā bieži vien Rīgas ielas pārvēršas par īstu pārbaudījumu gan autobraucējiem, gan arī gājējiem: kad piesnieg, nevar ne izbrist, ne izbraukt, kad sākas atkusnis – sausām kājām mājās netikt. Līdzīgas neērtības jāpacieš arī pēc spēcīgām lietusgāzēm. Rīgas Domes Satiksmes departamenta preses sekretāre Ieva Prauliņa pastāstīja, ka šobrīd Rīgas pilsētā daudzviet ir novecojuši lietus ūdens kolektori, kas būvēti padomju gados no neatbilstošas kvalitātes cauruļvadiem, daži saglabājušies pat no pirmās Latvijas brīvvalsts laika. Šie kolektori jau ir novecojuši un nespēj kvalitatīvi veikt savas funkcijas. Tāpat pilsētā ir daudz ielu, kurām lietus ūdens novadīšanas sistēmas vispār nav un tās ir jābūvē. Lai novērstu lietus ūdens uzkrāšanos uz ielu brauktuves, nepieciešams veikt lietus ūdens sūkņu sta-ciju un kolektoru rekonstrukciju un izbūvēt jaunas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas. Rīgas Domes Satiksmes departaments ir izstrādājis ilgtermiņa programmu lietus ūdens kanalizācijas sistēmu sakārtošanai līdz 2020. ga-dam. Šajā programmā ir paredzēta lietus ūdens kolektoru rekonstrukcija un būvniecība 120 km apjomā, kā arī sešu sūkņu staciju rekonstrukcija un trīs jaunu sūkņu staciju būvniecība. Patlaban lietus ūdens kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukcija ir veikta Augusta Deglava ielā 69 un Krasta ielā pie Salu tilta. Rekonstrukcijas darbu ietvaros vecie sūkņi ir nomainīti pret jauniem, ekspluatācijā drošākiem, jaudīgākiem un ekonomiskākiem. Pašlaik tiek izstrādāts arī Kārļa Ulmaņa gatvē pie Mūkusalas ielas esošā lietus ūdens kanalizācijas kolektora renovācijas projekts. Satiksmes departaments lūdz piešķirt papildu finansējumu arī 2006. gada budžeta grozījumos, lai varētu izstrādāt tehnisko projektu Duntes ielas sūkņu stacijas rekonstrukcijai, Ilūkstes ielas sūkņu stacijas rekonstrukcijas projekta izstrādei un A.Deglava ielas sūkņu stacijas spiedvada elektrosadales rekonstrukcijas projekta izstrādāšanai.

Līga Bulmeistere

Publicēts 2006.gada jūlijā.

P.S. Briesmīgi, ka 2015.gadā situācija ar notekūdeņiem no privātmājām nav diez ko labāka, joprojām kaku strauti tek uz Daugavu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *