Kad veselīgi sauļoties

Vairākums cilvēku patiesībā ir saulmīļi. Tie mīl siltumu un gaismu, taču nebūt negrib slimot ar saules radiācijas izraisītām slimībām, piemēram, acs kataraktu, kas acs lēcu aizaudzē ar «plēvi»; ādas melanomu, kas zibensātri un neārstējami dzīvu miesu pārvērš vēža puveklī; ultravioletā apdeguma inducētu imunitātes zudumu un pat depresiju (tiesa, biežāk depresijas sindromu izraisa pretējais, polāro apgabalu saules trūkums). Parasti gan sauļošanās asociējas ar veselību, labu imunitāti un dzīvesprieku – vismaz ir viena no to avotiem.  Vēl vairāk, saules UVB starojums epidermas bazālajā slānī producē visam gadam nepieciešamo 1,25–dihidroksi–provitamīnu D3 (Araujo et. al. 1991.), paceļot tā koncentrāciju par veseliem 37 nanogramiem uz mililitru trīs nedēļu laikā (A.Schuh et. al. 2000.). D3 vitamīns nepieciešams kā imunitātes stiprinātājs ziemas mēnešos, tas ir arī iedarbīgs līdzeklis pret osteoporozi mūža otrajā pusē vai vēl trakāku vainu – psoriāzi. Austrijā ir pat īpašas heliodziednīcas – dāmas labākajos gados labprāt izmanto kailsauļošanos kalnos, iespējams tādēļ, ka katrs kilometrs tuvāk debesīm starojumu palielina par 30%. Tātad, kā jau viss dabā, kas pār mēru (gan uz vienu, gan otru pusi), nav uz labu, taču lielākā daļa izpriecu, lietotas samērīgi, ir pat nepieciešamas. Kā gan saprast, kad labuma par maz, kad par daudz? To palīdz novērtēt Dobsona indekss (nosaukts attiecīgā pētnieka vārdā).

Iznīcinātais ozona slānis

Dažu ķīmisko vielu nekontrolēta lietošana, kā arī ducis citu iemeslu lielā mērā noārdījuši Zemes radiācijas aizsardzības stūrakmeni – stratosfēras ozona slāni. Ja pirms gadsimta šī slāņa darbspējas mērlieluma – Dobsona indeksa – norma bija virs 450, tad tagad visbiežāk tas svārstās starp 275 un 325 Dobsona vienībām (turpmāk Dv) vai pat nokrītas līdz jau bīstamām vērtībām 250..200..150. Iedomājieties, ka esat centimetrs reiz centimetrs platā un bezgalīgi augstā stabā noķēruši visas tā ietvertā ozona molekulas un stabu it kā ar šļirces virzuli saspieduši līdz normālam atmosfēras spiedienam un temperatūrai – tad 300 Dv atbilst 3 milimetrus biezam šo īpašo molekulu slānim. Protams, tas nenozīmē, ka slānis tiešām ir 3 mm biezs, kā to absolūti nepareizi bieži vien ir interpretējuši daži mazatbildīgi žurnālisti. Faktiski ozons stratosfērā ir izkliedēts plašā augstumu diapazonā ļoti atšķaidītā veidā, proti, no cilvēka elpošanas viedokļa stratosfērā ir bezmaz vai vakuums. Aprēķināts, ka viena Dv atbilst 2,69 ar sešpadsmit nullēm reizinātājā ozona molekulas kvadrātcentimetrā pa visu atmosfēras augstumu. Nav nemaz tik daudz, ja ņem vērā, ka vecajos ledusskapjos lietotās vielas freona–12 molekula neatgriezeniski noārda 100 000 ozona molekulu un daži ugunsdzēsībā lietotie haloni pat

6 000 000 molekulu, bet paši atmosfērā dzīvo, ārdīdami šo Zemes aizsargfiltra slāni simtiem gadu, līdz kosmiskie vēji tādu molekulu–kaitnieku aiznes prom kosmosā. Varam tikai minēt, kādus posta darbus tā reiz sadarīs tur.

Kad drīkst sauļoties?

Dobsona indeksa minimums, tātad visbīstamākā situācija, pārsvarā ir vēlā rudenī, ziemā un agrā pavasarī, taču, par laimi, tad ir visai mākoņains laiks un saules radiācija līdz Zemes virsmai nonāk vājināta vai slīpā leņķī. Taču, ja nonāk, tad, piemēram, saslimstība ar vēzi pieaug četras reizes, indeksam nokrītot no 400 uz 200. Citi pētnieki ziņo, ka, kaitīgajai ultravioleto (UV) staru komponentei palielinoties par 1%, vēža risks pieaug par 1,9–2,7%. Tātad bez Dobsona ir arī otrs būtisks indekss – zemi sasniegusī saules UV staru jauda. Diemžēl arī šis kritērijs viens pats nav izsmeļošs indikators gudra lēmuma pieņemšanai, jo situāciju novērtēt var, vien zinot abus lielumus – gan kopējo UV radiāciju, gan Dobsona indeksu. Pēc medicīniskās iedarbības saules UV spektrs dalās UVA (viļņa garums 315–400 nm) jeb «labajā» – medicīniski derīgajā, vitamīnus un melatonīnu jeb iedegumu producējošajā komponentē – tā ir vienīgā, ko dabiskais filtrs ozona slānis stratosfērā brīvi caurlaiž. Otra komponente ir UVC (100–280 nm), kas iedarbojas līdzīgi kā radioaktīvais starojums. Par laimi, to labi filtrē atmosfēras paši augšējie stratosfēras slāņi. Pa vidu ir UVB (280–315 nanometri), kas mainās ne tikai proporcionāli saules starojuma intensitātei, bet tikpat proporcionāli Dobsona indeksam, taču medicīniskās iedarbības dati ir pretrunīgi. Tāpēc tieši šī ir tā komponente, kurai vērts pievērst uzmanību. Tā, kas vienā zemeslodes vietā ļauj dzīvoties pa āru kailam, cik vien tīk, bet otrā – var radīt vēzi vienā vienīgā sauļošanās dienā (īpašs risks ir Čīles dienvidos, daļā Austrālijas, Grenlandē, Atlantijas ekvatoriālajā zonā, dažos Arktikas apgabalos). Latvijā tādas briesmas gan draud ļoti reti, un ir noteikts, ka Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūrai tad būtu jāizziņo trauksme. To, vai tā mēdz būt, var vērot TV laika ziņu raidījumos. Kaut arī ik gadu ir vairākas dienas, kad Dobsona indekss ir satraucoši zems, bet staru intensitāte – tikpat augsta. Nu, un ja jau glābšana ir pašu slīcēju rokās, tad, izmantojot to, ka amerikāņi nav skopi, jo, palaiduši debesīs pāris satelītu ar attiecīgo novērošanas aparatūru (TOMS Earth Probe), tie dāsni un bez maksas dalās ar novērojumu rezultātiem, mēs atļāvāmies šo atvērumu izrotāt ar vasaras mēnešu katra pirmā datuma pasaules ainu. Vai atradāt kartē Rīgas līča ieliekumu?

Rezumējot: Dobsona indekss nozīmē kaitīgās UV komponentes filtrēšanas spēju, kur 400 ir ļoti labs, bet 200 ļoti slikts. Tikmēr saules starojuma intensitāte mainās atkarībā no gadalaika un saules leņķa virs horizonta, tātad diennakts stundas un ģeogrāfiskā platuma. Tikai skatot kopsakarībā, šie faktori nosaka, kāpēc polārais iedegums ir gūstams, cītīgi sauļojoties visu vasaru, un ir noturīgs visu ziemu, kamēr Āfrikā brūnumu var saķert vienā nedēļas nogalē, toties līdz nākamajai tas būs jau zudis.

Vārdu sakot – izmantojiet šos datus uz veselību, tas ir, staigājiet kaili cauru dienu, kur vien sirds kāro, bet «bīstamajās dienās» gan no sauļošanās pludmalē labāk atturieties. Jeb vismaz lietojiet krēmu ar aizsargājošo koeficientu 60% un vairāk (radās iespēja izmēģināt tādu – ražots pašā «Zepter», un, ja būtu modē zebrveidīgs iedegums, tas kļūtu pilnīgi neaizstājams, attiecīgi uzsmērējot). Bet vispār – dariet, kā vēlaties, tikai nesakiet, ka neesat brīdināti.

Nūdistu viedoklis

Kaut gan – var jau arī būt, ka tas velns nemaz nav tik melns, kā to mālē, jo, lai nu kam, bet Vecāķu pludmales nūdistu nogabala pastāvīgajiem apmeklētājiem gan būtu jāpārzina šis riska veids. Tāpēc to jautāju sabiedriskās organizācijas «Latvijas Natūristu apvienība» prezidentam Ivaram, un viņa vārdi bija: «Mūsējo starpā šāda slimība nav pazīstama, jo no tiem aptuveni diviem tūkstošiem apmeklētāju, ko man ir tas gods ik dienas satikt, pēdējo 30–40 gadu laikā katru gadu gan daži aiziet aizsaulē, bet neviens vēl no ādas vēža vai saules izraisītas citas slimības.»

Vai nav jauki dzīvot tepat Latvijā, nevis kaut kur Ugunszemē, kur ne uz brīdi nedrīkst šķirties no Panamas cepures, kas, kā ziņoja 2000.gada Austrālijas biometeorologu konferencē, ir zinātnei vienīgais pazīstamais pietiekami iedarbīgais individuālās aizsardzības līdzeklis pret Saules radiācijas slimību (M.G.Kimlin, A.V.Parisi 2000.).

Jānis Blahins

Publicēts 2004.gada maijā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *