Igaunijā piketē pret mežu izciršanu un «RAIL BALTICA» ēnas zonu

Igaunijas Dabas fonda vides aizsardzības eksperte Silvija Lotmana (Silvia Lotman) uzskata, ka pēdējos gados īpaši sarosījusies vides aktīvistu jaunā paaudze. Par to, kādi ir mūsdienu vides aktīvisti Igaunijā un vai valdība viņos ieklausās, «Maaleht» («Zemes Avīze») žurnālista Mada Musta sarunā ar eksperti.

– Kas, jūsuprāt, liecina par to, ka sarosījusies vides aktīvistu jaunā paaudze?

– Kad pirms pāris gadiem parādījās ideja pie Tartu būvēt lielu celulozes rūpnīcu, Tartu iedzīvotāji bija ļoti aktīvi pret to un pat izgāja demonstrācijās. Vēl viens sāpīgs temats ir mežu politika; cilvēki piketēja pie Vides ministrijas un Igaunijas parlamenta ar plakātiem, atgādinot, ka Igaunijas mežu vērtīgākās vietas būtu stingrāk jāsargā un ka dabas daudzveidība ir daudz svarīgāka nekā kailcirtēs nogāztās koksnes materiālā vērtība. Pilsoņu kustība «Igaunijas mežu glābšana» («Esti Metsa Abiks») tīmekļa vietnē «Facebook» ļoti aktīvi organizēja daudzus publiskos pasākumus Igaunijas mežu aizsardzībai. Man prieks, ka cilvēki gādā par meža aizsardzību, nevis ir pret kaut ko. Atgādinu, ka rīkot uz ielām lielas demonstrācijas – tas tiešām Igaunijā nav ierasts.

Jau pāris gadu Igaunijā darbojas kustība «Patiesība par «Rail Baltica»» (««Rail Baltic» – rahvas vajab tõde»), kas kritizē atsevišķus šī dzelzceļa plānošanas aspektus un arī vāc parakstus, lai šo tematu parlamentā atkārtoti pārvērtētu. Vēl mums ir rosīgi dzīvnieku draugi, piemēram, zvēraudzētavas pretinieki organizēja parakstu vākšanas kampaņu un panāca, ka šo biznesu apsprieda valsts līmenī.

 Vai valdība vides aktīvistu ieteikumus un prasības ņem vērā?

– Celulozes rūpnīcas gadījumā valdība izlēma neturpināt darbu pie rūpnīcas projekta. Noteikti šo lēmumu paātrināja tas, ka cilvēki izgāja ielās, bet gan jau bija arī citi iemesli. «Rail Baltica» plānošanas procesā gandrīz nekas nav mainījies, neskatoties uz to, ka daudzi cilvēki savu viedokli aktīvi pauda dažādos medijos.

Pateicoties sabiedrības pastiprinātajai uzmanībai par mežiem, pēdējos gados izveidotas dažas jaunas dabas aizsardzības teritorijas, lai glābtu dzīvotnes, kas agrāk netika pietiekami labi aizsargātas. Iespējams, ka lidvāveres aizsardzība kļuva aktuāla, pateicoties Igaunijas sabiedrības nemieriem. Protams, labāk būtu, ja problēmas nebūtu tā samilzušas, ka jāiziet demonstrācijās un piketos, lai pārmaiņas notiktu nekavējoties. Mēs gribētu, lai valsts pārvalde savlaicīgāk ieklausās sabiedrības domās.

– Kādi ir mūsdienu vides aktīvisti?

– Man liekas, ka igauņi joprojām ļoti daudz iet dabā un joprojām to labi pazīst. Ir ļoti svarīgi pazīt tos dzīvniekus un augus, ar kuriem mēs šeit kopā dzīvojam, lai zinātu, kas, kur, kad un kāpēc jāaizsargā. Ir izaugusi jauna paaudze – cilvēki, kas ir dzimuši brīvā Igaunijā, un viņiem ir pašsaprotams savu viedokli aizsargāt skaļi. Pusmūža cilvēki joprojām domā, ka sēdēt ministrijas sapulcēs ir viss, ko parastais cilvēks var darīt, bet īstenībā sabiedrības iespējas ir daudz plašākas. Tajā pašā laikā es domāju, ka nav cilvēki jānoved tik tālu, ka jāiet uz ielām ar plakātiem, labāk problēmām miermīlīgi atrast risinājumus.

– Kā Igaunijas Dabas fonds iesaista cilvēkus?

– Jau vairākus gadus pavasarī palīdzam vardēm tikt pāri ceļiem. Migrācijas laikā daudz abinieku iet bojā uz ceļiem, jo lēni čāpo tiem pāri no ziemas guļas vietām uz nārstu. Mēs aicinām cilvēkus, lai viņi ar cimdiem ņem vardes, ieliek spainī ar ūdeni, pārnes pāri ceļam un tad noliek ar degunu virzienā uz ūdenstilpi. Brīdinām, ka nevar krupjus un vardes likt vienā spainī. Savukārt autovadītājus aicinām nebraukt naktī. Šogad aicinām cilvēkus palīdzēt zinātniekiem un ziņot, kur aug gaiļbiksītes. Šīs ir pozitīvas kampaņas, kas tuvina cilvēkus dabai.

Arī Igaunijā notiek Lielā talka. Pirms gada pēc mūsu ierosmes notika Pasaules Lielā talka – atkritumus savāca arī tādos reģionos, kur piesārņojums, salīdzinot ar Baltiju, ir daudz lielāks. Igaunijā īpašu uzmanību veltām atkritumu savākšanai piekrastē, jūrā un visur citur, kur krājas plastmasa. Igauņi ir ļoti lieli atkritumu depozīta un atkārtotas lietošanas iniciatori.

Madis Musts
(No VV kaimiņvalstu ziņām)

Atbildēt