Gaujas dolomītu krastos

Gauja plaši pazīstama ar skaistajiem smilšakmens atsegumiem, no kuriem pašus populārākos – Sietiņiezi, Ērgļu, Ķūķu un Velnalas klintis – zina un redzējuši noteikti ir daudzi. Taču daudz mazāk zināmi ir citi – dolomītu atsegumi, kas arī atrodas Gaujas krastos. Lai redzētu Gaujas dolomītu klintis, jādodas uz Vidzemes ziemeļaustrumu daļu, uz kādreizējo Alūksnes rajonu, tagad Apes novadu, un tajā ietilpstošo Virešu pagastu. Vidzemes šoseja Gauju šķērso pie Virešiem, un dolomītu klintis atrodas gan augšpus, gan lejpus tilta. Apskatīsim trīs nozīmīgākās un izmēros ievērojamākās dolomītu klintis Gaujas krastos!

2009. gada ģeoloģiskais objekts – Sikšņu klintis

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Sikšņu klintis atrodas Gaujas kreisajā krastā augšpus Vidagas ciema, un, skatoties no upes augšteces, tās ir pirmās lielās klintis. Visi citi dolomītu, tālākā tecējumā arī smilšakmens atsegumi būs pa straumei lejāk. Sikšņu klinšu augstums ir līdz 8 m. Klinšu atsegumi redzami krasta nogāzes vidusdaļā, un vietām no upes tos aizsedz nogāzē augošie koki. Klintis vislabāk apskatāmas no apakšas, ejot pa upmalas taciņu. Izteiksmīgākajā vienlaidu klinšu sienas posmā redzama vairākus metrus augsta nišveida plaisa.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Sikšņu klintis ir Daugavas svītas dolomīta atsegums, Buregu slāņu faciālais stratotips, valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis un, tāpat kā visi citi dolomīta atsegumi šajā apkārtnē, ietilpst aizsargājamā ainavu apvidū «Ziemeļgauja» («Natura 2000» teritorijā). 2008. gadā apsekojot Sikšņu klintis, tika apstiprināti ģeologu Viktora Grāvīša, Pētera Liepiņa un Vitālija Sorokina novērojumi 20. gadsimta 70. gados. Tika konstatēts, ka Sikšņu klintīs joprojām ir atrodami sīku kvarca kristāliņu saaugumi – drūzas. Šī ir viena no ļoti retajām vietām Latvijā, kur kvarcs ir kristalizējies kramainu dolomītu – silicītu – starpslānī. Neparastie kvarca drūzu attēli iekļauti plakātā un brošūrā «Latvijas minerāli un ieži» (Dainis Ozols; 2008). Tiesa gan – bez ģeoloģijas speciālista palīdzības šīs izmēros mazās drūzas var būt ļoti grūti atrodamas.

Popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas pieminekļus, Latvijas Petroglifu centrs jau otro gadu nominē Gada ģeoloģisko objektu, un par 2009. gada ģeoloģisko objektu tika izvēlētas Sikšņu klintis. To atbalstīja Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija un Virešu pagasta padome.

Gaujā pie klintīm un arī augšpus tām atrodas ievērojamās un ūdens tūristiem labi zināmās Sikšņu krāces, kuru garums ir aptuveni četri kilometri. Krāču vietās upe var būt pat tikai pusmetru dziļa, tomēr straume tāda, ka gāž no kājām. Gauja krāčaina ir arī tālākā posmā lejpus Sikšņu krācēm. Straujteču un krāčainu vietu netrūkst arī pie Virešiem. Vidēji aptuveni 10 km garā tecējumā Gaujai šeit kritums ir vairāk par metru uz katru tās kilometru. Gandrīz katrā Gaujas līkumā atrodami arī lielāki vai mazāki dolomītu iežu atsegumi.

Lielākais dolomītu atsegums Gaujas krastos

Gaujas labajā krastā divus upes līkumus lejpus Vizlas ietekas un aptuveni kilometru augšpus Vidzemes šosejas tilta atrodas Randātu klintis. Pēc literatūrā atrodamiem datiem, Randātu klintīs atsedzas līdz pat 25 m augsta krasta krauja. Dabā, protams, tāda augstuma vienlaidu klinšu sienas te nav. Tomēr kopumā Randātu klintis ir lielākais dolomītu atsegums Gaujas krastos un arī viens no lielākajiem mūsdienu Latvijā apskatāmajiem, jo lielākās dolomītu klintis Daugavas krastos ir noslīcinātas.

03

Visas Randātu klintis atsedzas trijās pakāpēs, no kurām vislabāk apskatāma un mazāk nobrukumu bīstama ir apakšējā, kas atsedzas klinšu augšgalā pie pašas upes. Vidējā un augšējā pakāpe atrodama kokiem apaugušajā un nobrukumiem vietām stipri klātajā nogāzē un vasarā aiz koku zaļumiem var nebūt no upes pat saskatāmas. Vairāk nekā 200 m garā posmā, saskaitot visu triju pakāpju atsegumus kopā, klinšu augstums varētu būt līdz 20 metriem, tomēr vienlaidu klinšu atsegumi pārsvarā ir 4-10 metru augsti. Randātu atsegumos un klinšu nobirās atrodamas brahiopodu fosilijas. Gaujas kreisajā krastā pretim Randātu klintīm ir izmēros necilākā Tilderu krauja, kur dolomītu atsegumi redzami krasta nogāzes lejasdaļā.

Žagatu klintis ceļmalā

05

Trešais nozīmīgākais dolomītu atsegums – Žagatu jeb Miglu klintis – atrodas tikai 200 m lejpus Vidzemes šosejas tilta, pretim Virešiem, Gaujas kreisā krasta nogāzes vidus un lejas daļā. Vienlaidus atsegums ir līdz 7 m augsts un kopumā 70 m garš. Klintis vislabāk apskatāmas no pretējā – labā – upes krasta. Pie šosejas labajā krastā, gandrīz pretim klintīm, ir arī neliels laukumiņš, kur var atstāt automašīnu. Salīdzinot ar citiem šā posma Gaujas krastu atsegumiem, Žagatu klintis ir vismazāk ar kokiem un krūmiem aizsegtās, līdz ar to vislabāk apskatāmās klintis.

Dolomīta atsegumus Gaujas krastos vislabāk braukt skatīt rudenī vai pavasarī – tad, kad kokiem mazāk lapu, tie ir labāk pārskatāmi. Klinšu apskatīšanas laikā ieteicams neiet gar pašu klints apakšmalu un pārkarēm, jo iespējami nobrukumi un nobirumi. Labāk tās apskatīt no upmalas, bet tur visērtāk iet ar gumijas vai citiem ūdensnecaurlaidīgiem apaviem. Pakrastes diezgan bieži ir mitras un avotainas. Tomēr no upes krasta var redzēt gan vienā, gan otrā krastā esošos objektus un arī krāces upē.

Apceļojot Gaujas dolomītu atsegumus, jārēķinās, ka ne visur būs labas takas; daudzviet tās ir tikai makšķernieku un dzīvnieku iestaigātas, dažviet – nekādas.

Andris Grīnbergs

Publicēts 2009.gada oktobrī.

Atbildēt