«Radīt mazāk atkritumu!» – šāds paziņojums lasāms… nē, nevis uz kāda vides aktīvistu grupas plakāta, bet gan Eiropas Komisijas aprites ekonomikas likumdošanas iniciatīvas pakotnē, ko skeptiķi sauc par ambiciozu. Aprites ekonomika uzbur utopisku vīziju par bezatkritumu sabiedrību – vidi, kur valda harmoniska ekodizaina principi. Kur elektrotehnikas mehānisko zobratiņu tikšķi un digitālie sirdspuksti neaprausies, pārkāpjot divu gadu garantijas slieksni. Kur lietas un materiāli būs izturīgāki. Kur, sasniedzot maksimālu nolietojumu, kad pat labošana vairs nelīdz, vecais kļūs par izejmateriālu jaunajam, veidojot noslēgtu aprites ciklu. Līdz 2030. gadam Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju atkritumi beidzot būtu pienācīgi sašķiroti, poligoniem atstājot ne vairāk par 10% atkritumu. Tomēr aprites ekonomikas plāns rada iespaidu par šķietami korekti apietām patērētājsabiedrības bailēm pazaudēt iespēju radīt… atkritumus. Kamēr iniciatīva par aprites ekonomiku cirkulē FSC serti cēta papīra kalnos un elektronisko vēstuļu pielikumos, līdz ar priekšlikumiem par plastmasas maisiņu izmantošanas samazināšanu, daudz ātrāk sasniedzamu bezatkritumu plānu jau tagad īsteno zero waste jeb nulles atkritumu kustības sekotāji. Viņi negaida ekodizaina vadlīnijas un o ciālus rīkojumus.

Aizvadītajos vasaras saulgriežos Latvijā viesojās viena no pazīstamākajām nulles atkritumu dzīvesveida karognesējām Bea Džonsone (Bea Johnson). Cēsīs, Ruckas mākslas rezidenču centrā, grāmatas «Zero Waste Home» autore dalījās ar savu stāstu par to, kā viņas četru cilvēku ģimenei – viņai, vīram un diviem pusaugu dēliem – izdevies samazināt savu atkritumu daudzumu no ik nedēļu piepildīta 240 litru konteinera līdz nelielas stikla burciņas tilpumam, turklāt nevis dienā, nedēļā vai mēnesī, bet gadā! Tas izklausītos mazliet ticamāk, ja runātāja mitinātos noslēgtā ekociematā kalnos, nevis dzīvotu sociāli aktīvu, darba un ceļojumiem piepildītu dzīvi Kalifornijā. Tāds arī ir Bea mērķis – pierādīt pasaulei, ka bezatkritumu dzīvesveids ir iespējams visiem. Tas palīdz ietaupīt naudu, laiku, nāk par labu veselībai un nav tikai «meža dīvainīšu» un hipiju bezjēdzīgs hobijs.

Pieci r: refuse, reduce, reuse, recycle, rot

Ar ko sākt? Atteikties no tā, kas nav vajadzīgs, samazināt lietu lērumu līdz visnepieciešamākajām, izmantot atkārtoti to, kas jau nopirkts, šķirot un kompostēt to, no kā nevarēja atteikties, un visu, ko var, izmantot atkārtoti. Angliski to visu apzīmē piecu R virkne: refuse, reduce, reuse, recycle, rot. Šī varētu būt lieliska minimālista mantra.

Pretēji sākumā pieminētajam aprites modelim šķirot, piekopjot šādu dzīvesveidu, vajag mazāk, jo gluži vienkārši atkritumu ir daudz mazāk. Visa sāls ir apņēmībā atteikties no liekā. Tas ir dzīvesveids, kas pievērš uzmanību detaļām. Piemēram, Bea atsakās arī no citu sniegtajām vizītkartēm, bezmaksas niekiem, piemēram, produktu paraudziņiem, pildspalvām konferencēs un liekas makulatūras reklāmmateriālu veidā. Papīra salvešu vietā lieto auduma mutautiņus, plastmasas salmiņu vietā – stikla vai nerūsējošā tērauda līdziniekus vai, vēl labāk, niedres posmiņu. Un tad vēl kosmētikas un sadzīves ne-ķīmijas pašbrūvēšana, apģērbu kalna samazināšana līdz rokas bagāžas izmēra kofera minimumam un pat atteikšanās no dārzeņu mizošanas, lai samazinātu komposta apjomu! Dzīvot pēc nulles atkritumu principa nenozīmē tikai pārdomātu iepirkšanos un lieka iepakojuma nenešanu mājās. Droši vien būsiet pamanījuši, ka lielākā atkritumu straume mūsu mājoklī ieplūst tieši no veikala. Un tiem, kuri vēl nav gatavi pilnībā ienirt pasaulē, kur dzīvo «pa nullēm», pirmais un, šķiet, arī vieglākais solis atkritumu samazināšanā ir iepirkšanās paradumu maiņa.

Beziepakojuma veikali

Dzīvot tā, lai vide būtu tīrāka, daudz efektīvāk ir nevis izvēloties «zaļu» iepakojumu, bet atsakoties no komerciālā iepakojuma pavisam. Vismaz tā uzskata nulles atkritumu dzīvesveida sekotāji. Beziepakojuma veikali, izrādās, nav nekāds retums. Daži mums tuvākie atrodas Vācijā («Original Unverpackt»), Francijā («La Recharge»), Itālijā («Effecorta») un Lielbritānijā («Unpackaged»). Un tie ir tikai daži piemēri, jo ideja par beziepakojuma veikaliem ārzemēs izplatās teju tikpat strauji, cik aug vienreizlietojamo glāzīšu kalni Rīgas ka jotavās.

Vēl nemaz ne tik sen, pirmsplastmasas ērā, uz tirgu nācās doties gan ar savu groziņu vai tīkliņu, gan burciņām. Tādēļ beziepakojuma iepirkšanās un tirdzniecības koncepts nav nekas eksotisks. Drīzāk pārāk aši aizmirsts vecais. Pāris atšķirību starp «toreiz» un «tagad» gan var sazīmēt. Produktu sortiments mūsdienīgajos beziepakojuma veikalos ir daudz plašāks, daudzveidīgāks – sākot no auzu pārslām līdz mazgāšanas līdzekļiem un izlejamajam vīnam. Pārdomāta ir arī veikala piegādes ķēde – maksimāli izvēloties ekoloģiskus un sezonālus vietējās izcelsmes produktus, kas nav lieki iepakoti. Atšķirīgs ir arī patērētājs «toreiz» un «tagad». Lai cik daudz auduma maisiņu ar visdažādākajiem logo un saukļiem mums būtu, līdzīgi kā ziemas sezonā atstarotājus, cilvēki aizvien tos aizmirst mājās vai mašīnā. Kāpēc? Jo iepirkšanās ļoti bieži ir spontāna. Nulles atkritumu veikala apmeklētājam auduma maisiņš ir tikai viens no aksesuāriem iepirkšanās pasākumā. Jā, tieši tā – pasākumā! Tam jābūt plānotam, jo nākas atcerēties ne tikai par maisiņu, bet jāizdomā, ko un kur likt. Lielākas un mazākas stikla burkas, auduma drāniņas un maisiņi ietīšanai, stikla pudeles dzērieniem, eļļai un etiķim – tas ir iepirkšanās pamatkomplekts. Kad sagatavošanās darbi veikti, pati iepirkšanās jau ir pavisam vienkārša. Lielās tvertnēs, līdzīgās kā sveramajiem riekstiem un saldumiem, atrodas viss, ko un cik daudz sirds kāro. Klienta līdzi atnesto tukšo taru veikalā vispirms nosver – piemaksāt par iepakojumu nevajag.

No krāsainiem iepakojumiem brīvi veikalu plaukti, kas nenovērš uzmanību no pirkumu saraksta, noteikti ir iepakojuma ražotāju un mārketinga speciālistu ļaunākais murgs, bet – attopieties! – neviens cits katras etiķetes apbrīnošanai un tās krāsu niansēm nevelta tik lielu uzmanību cik jūs. Jā, gan jau katram mājās ir pa kādai metāla cepumu kārbai, kas pārtapusi par šūšanas piederumu vai citu dārgumu glabātavu. Bet, lai cik stilīgs būtu brokastu pārslu iepakojums, domāju, ka to kolekcionēšana nav izplatīts hobijs. Un, pat ja iepakojums ir tik skaists, ka žēl izmest, drīz vien varat kļūt par atkritumu ķīlnieku. Beziepakojuma veikalos nav ilgi jāmīņājas ejās starp plauktiem, cilājot produktu pēc produkta, meklējot «visplānāk» un lētāk iesaiņoto. Vairs nav nepieciešams iztēlē projicēt sava pirkuma nākotni atkritumu kalnā un nerimstoši lūgt pārdevējiem nelikt pirkumu papildu maisiņos. Iepirkšanās beziepakojuma veikalos risina arī pārtikas atkritumu problēmu. Tikai dažas olas omletei, tase miltu un sauja rozīņu kēksam, viena šķēle siera, testa porcijas daudzums maz pazīstamajai kvinojai. It kā sīkums, bet dažreiz tiešām nepieciešams tikai mazliet vairāk «kaut kā», lai tūlītējas neapēšanas gadījumā tas kļūtu par barību pārtikas sviļņiem.

Gatavojies pirkšanai savlaicīgi

Kamēr gaidām to dienu, kad arī Latvijā varēsim iepirkties beziepakojuma veikalos, saglabājiet apņēmību – iepakojuma apjomu var samazināt jau tagad. Vai tas būtu tirgus vai lielveikals, dodies turp sagatavojies. Ja plāno pirkt svaigus dārzeņus un augļus, paņem līdzi grozu un jau lietotus maisiņus. Produktus izvēlies iepakojumā, ko var šķirot vai izmantot atkārtoti. Tēju, ka ju, dažādas garšvielas, etiķus un eļļas, pat vīnu var iegādāties specializētajos veikalos sveramā veidā – paņem līdzi savas kārbas un pudeles. Grūtāk būs ar beziepakojuma graudaugu un pākšaugu iegādi. Bet noteikti vērts sameklēt savai dzīvesvietai tuvāko bāzi, kur produktus, ko patērē daudz un regulāri, var iegādāties lielākos iepakojumos. Piemēram, piecu kilogramu rīsu paku, nevis piecus viena kilograma iepakojumus. Ekosaimniecības «Kaņepītes» saimniece vienmēr priecājas, ja pircējs atbrauc ar saviem maisiņiem miltiem un zirņiem. Bet pats svarīgākais ir trenēt gribasspēku, atsakoties no liekajiem pirkumiem! Jo, kā daudzkārt šā žurnāla lapās esam teikuši, viszaļākais pirkums ir tas, ko tu nenopērc!

Dana Zālīte
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 04/2016

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *