Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati


GMO-free Europe
Latvijas Daba
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Jaunumi Latvijas dabas tūrismā

Juris Smaļinskis;
autora foto


Pēdējo gadu laikā saskaņā ar Vides ministrijas izstrādāto nacionālo programmu «Ekotūrisma infrastruktūras attīstība potenciālajās NATURA 2000 teritorijās», kas bija paredzēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apgūšanai un administrēšanai, vairākās Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT) un NATURA 2000 teritorijās ir tapuši jauni vai arī uzlaboti esošie tūrisma infrastruktūras objekti. Šīs programmas galvenais mērķis bija ilgtspējīga tūrisma un ekotūrisma attīstības veicināšana teritorijās ar dabas aizsardzības statusu, vienlaikus nodrošinot gan šo teritoriju apmeklējumus un apmeklētāju vides izglītību, gan arī dabas resursu aizsardzību, kuru dēļ šīs teritorijas tiek veidotas un apsaimniekotas. Tālāk sniegta īsa informācija par dažiem nozīmīgākajiem infrastruktūras objektiem, kas tapuši programmas īstenošanas laikā un pašlaik ir pie-ejami ikvienam interesentam.



Ķemeru nacionālais parks

Ķemeru nacionālais parks veidots galvenokārt mitrāju (seklās Rīgas līča piekrastes, aizaugošie piejūras ezeri, plašie purvu masīvi, mitrie meži, piemēram, dumbrāji, un palieņu pļavas) kā nozīmīgu daudzu augu un dzīvnieku sugu dzīvesvietu aizsardzībai. Parka teritorijā ir izveidotas izglītojošas dabas takas, kājāmgājēju un velomaršruti, putnu vērošanas torņi u.c. tūristu piesaistes. Tādējādi nacionālais parks kļuvis par vienu no populārākajām Pierīgas dabas un aktīvā tūrisma norišu vietām.

Kopš 2007. gada Ķemeru nacionālā parka administrācija ir atgriezusies atjaunotajā administrācijas ēkā – tā sauktajā Meža mājā. Atjaunots un sezonas laikā parka apmeklētājiem pieejams ir arī informācijas centrs, kur interesenti var uzzināt visu par parku, tajā esošajām dabas un kultūras vērtībām, nacionālā parka administrācijas ieguldījumu teritorijas apsaimniekošanā, kā arī par tūrisma iespējām nacionālā parka teritorijā. Aktīvākie turpat var iznomāt velosipēdus. Par ERAF līdzekļiem ir atjaunota un labiekārtota ne tikai administratīvā ēka un informācijas centrs, bet arī to tuvākā apkārtne.

Gaujas nacionālais parks

Gaujas nacionālais parks, neapšaubāmi, jau kopš iepriekšējiem gadsimtiem ir viens no Latvijā populārākajiem tūrisma galamērķiem, tādēļ parka administrācija ir daudz veikusi ne tikai teritorijas labiekārtošanā, bet arī sabiedrības izglītošanā. Viens no šādiem objektiem pašlaik tiek veidots Siguldā.

Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrs «Baltā pils» jeb Dabas izglītības centrs ir tapis, pārveidojot ēku Siguldā, Baznīcas ielā 7. Tā izveides galvenais mērķis ir gan nacionālā parka, gan arī vietējo iedzīvotāju izglītošana un informēšana par nozīmīgākajiem dabas un kultūrvēsturiskajiem objektiem parkā un to aizsardzības nepieciešamību. Centrā ir izveidotas telpas nodarbībām un ekspozīciju zāles; drīzumā tiks piedāvātas vairāku dienu ilgas apmācības programmas, nodarbības, lekcijas u. c. Labiekārtota arī Dabas izglītības centra apkārtne. Plānots, ka centrs savu darbību sāks 2008. gada pavasarī.

Teiču un Krustkalnu dabas rezervāts

Teiču dabas rezervāts ir veidots viena no Baltijā lielākā sūnu purvu kompleksa – Teiču purva un Pelečāres purva –, to augu un dzīvnieku valsts, kā arī purvam pieguļošo teritoriju aizsardzībai. Teiču purvā vairākām putnu sugām ir Latvijā lielākās ligzdojošās populācijas, bet migrāciju laikā rezervāta apkārtnē koncentrējas vairāki tūkstoši zosu. Savukārt Krustkalnu rezervāts dibināts tajā ietilpstošās teritorijas augu sugu daudzveidības aizsardzībai, ko nosaka gan šejienes reljefa īpatnības – Madonas trepes valnis, pauguri, to nogāzes, starppauguru ieplakas ar purviem un ezeriņiem –, gan arī daudzveidīgie biotopi: dabiskas pļavas, mežu lauces, avoksnāji un plašais mežu masīvs ar vecām koku audzēm u. c.

Jāatceras, ka abu rezervātu apskate iespējama tikai un vienīgi rezervāta administrācijas gidu un reindžeru pavadībā, noteiktā gadalaika posmā, iepriekš jau laikus piesakot savu vizīti. Abos rezervātos, kurus pārvalda Teiču rezervāta administrācija, par ERAF līdzekļiem ir izveidoti jauni vai pilnveidoti esošie tūrisma infrastruktūras objekti.

Embūtes dabas parks

Embūtes dabas parks ir neparasti ainaviska teritorija Embūtes pauguraines vidusdaļā, kas veidota Embūtes apkārtnes ainavas, biotopu un sugu aizsardzībai. Teritorijā atrodas gan interesanti dabas, gan kultūrtūrisma objekti: Embūtes pilskalns, muižas, pils un baznīcas drupas, Kuršu virsaiša Induļa nāves vieta, Joda dambis, skatu tornis u. c. Bez jau kādreiz šeit esošajiem objektiem tapuši arī jauni infrastruktūras objekti.

Velotūrisma maršruti. No trīs pašlaik Embūtes apkārtnē izveidotajiem un piedāvātājiem velomaršrutiem entuziastiem būtu ieteicams maršruts Embūte–Vībiņi–bijusī Padomju armijas raķešu bāze–Krievukalns–Embūte, kura garums ir aptuveni 25 km. Velomaršruta lielākā daļa ved pa nomaļiem mežu masīviem un ceļiem, kur padomju laikā atradās īpaši slepens militārs objekts – starpkontinentālo raķešu bāze. Uzmanīgi, apmeklējumiem bīstama! Pie Krievukalna (Krīvukalna) un Embūtes paveras izcili ainaviskas teritorijas un skati uz pauguraines mežiem un laukiem. Maršruts domāts ļoti aktīviem velobraucējiem, kurus nebaida ne sliktas kvalitātes ceļa posmi, cilvēka pamesti nostūri, ne arī grūti vai ātri braucieni pa pauguru stāvajām nogāzēm un orientēšanās apvidū. Maršruta sākums un beigas atrodas pie Embūtes ekotūrisma informācijas un izglītības centra. Jāņem vērā, ka maršruts ved galvenokārt pa zemes, meža un lauku ceļiem, kuru kvalitāte var būt tieši atkarīga no laika apstākļiem. Kamēr nav izveidots maršruta marķējums, vēlams izmantot vietējo velogidu, pretējā gadījumā – apmaldīšanās ir diezgan droši garantēta!

Ventas ielejas dabas liegums

Ventas ielejas dabas liegums aptver Ventas ielejas posmu augšpus un lejpus Kuldīgai. Minētais upes posms izceļas ar dažādu biotopu un ainavas daudzveidību. Dabas lieguma teritorijā atrodas tādi populāri Kurzemes un Latvijas mēroga tūrisma objekti kā Ventas rumba, Kuldīgas mūra tilts, Veckuldīgas pilskalns u. c. Pateicoties Kuldīgas Tūrisma informācijas centra organizētajām aktivitātēm, Ventas ielejas dabas liegumu šķērso trīs velomaršruti. Ja Kuldīgā nav būts vienu divus gadus, vērts atgriezties atkal, jo ir tapuši jauni tūristu piesaistes objekti.

Veckuldīgas pilskalns, kas atrodas aptuveni 3 km no pilsētas centra Ventas kreisajā krastā, savulaik bijis viens no lielākajiem un labāk nostiprinātajiem pilskalniem senajā kuršu zemē Bandavā. Mūsdienās tā ir dažādu pasākumu, piemēram, Alternatīvā mūzikas festivāla, norises vieta. Ņemot vērā objekta popularitāti, tā apkārtnē izveidota autostāvvieta ar grants segumu, izvietots informatīvais stends, atkritumu urnas, kāpnes, kā arī iekārtota atpūtas un ugunskura vieta – t. s. Vikingu laukums.

Ventas pārceltuve – no jauna izveidota sezonāla pārceltuve, kuras mērķis ir pārcelt tūristus (un ikvienu citu) pāri Ventas upei, lai tie varētu iziet dabas taku «Ventas līkumi».

Noderīgas adreses internetā:

http://www.celotajs.lv – Latvijas Lauku tūrisma asociācija;

http://www.dap.gov.lv – Dabas aizsardzības pārvalde;

http://www.gnp.gov.lv – Gaujas nacionālais parks;

http://www.kemeri.gov.lv – Ķemeru nacionālais parks;

http://www.teici.gov.lv – Teiču un Krustkalnu dabas rezervāts. •