Žurnāls par zaļo dzīvesveidu
Jau gadus desmit Ruslans Matrozis pieraksta dažādus interesantus dabaszinātņu vēstures faktus. Izrādās, pirms gadiem 800 publicēta pirmā ziņa par putniem mūsdienu Latvijas teritorijā. 1255. gadā Rīgu apmeklējis viduslaiku zinātnieks Alberts Lielais (Albertus Magnus, 1193?–1280), kurš savā darbā «De anumalibus» bija iekļāvis […] Lasīt tālāk
Pirms nododam jūsu vērtējumam šī gada pirmo drukāto žurnālu “Vides Vēstis”, pastāstīsim, cik ļoti viss būs savādāk, kā aizvadītajos 20 gados. Laiki mainās un mums jāseko tiem līdzi – ja agrāk tikai ar puskāju dzīvojām internetvidē, tad turpmāk žurnālu sagaida […] Lasīt tālāk
Parasti «Vides Vēstīs» aicinu katru pašu ieskatīties dabā vērīgāk, iepazīt, saudzēt un aizsargāt tādas dabas vērtības kā dižkokus un dižakmeņus; žurnālos publicēti dabas entuziastu apkopotie pārskati. Tomēr dabas aizsardzība nebalstās un nedrīkstētu balstīties tikai uz entuziastu pleciem, jo daba ir […] Lasīt tālāk
Attīstītajās Eiropas valstīs ļoti daudz cilvēku iesaistās dažādās ar dabas izziņu, izpēti, aizsardzību un šo vērtību popularizēšanu saistītās aktivitātēs. Interese par dabas daudzveidību daudziem rodas jau bērnībā vai pusaudža gados, kad tiek atklāta pasaule un viens no tās pamatiem – […] Lasīt tālāk
Pat pavirši sekojot līdzi veciem jaunumiem vides jomā, var pamanīt, ka viena no lielākajām problēmām pasaulē ir zivju pārzvejošana. Tajā pašā laikā Pasaules Veselības organizācija iesaka reizi vai divas nedēļā apēst pa zivtelei. Vai ir iespējams šo ieteikumu ņemt vērā, neapdraudot […] Lasīt tālāk
Domājot par aprites ekonomiku, pirmā doma, kas nāk prātā: uz papīra jau viss ir skaisti, bet kā tas darbojas praktiski? Cik ļoti mēs esam gatavi atjaunot lietas un izmantot veco, uz ko vairs nevēlamies skatīties? Manas ģimenes īpašumā nonāca simt […] Lasīt tālāk
Klimats un tikai klimats diriģē mūsu dzīves ritmu laiku laikos, pret dabas varenību esam bezspēcīgi. Kad Latvijas teritoriju klāja ledus blāķi, neviens te nemēģināja dzīvot, bet, līdzko iestājās atkusnis, vējš no siltākām vietām šurp atpūta augu sēkliņas, zeme sāka zaļot, […] Lasīt tālāk
Foto redzami divi 2018. gada simboli – parastā vāvere ar parasto ozolu mutē. Tiesa, ozola zīle vēl nav ozols, un tomēr… Zīles garšo vāverēm, un tās veido zīļu krājumus ziemai. Varbūt tieši šai zīlei paveiksies un vāvere šoziem neatnāks pēc […] Lasīt tālāk
Upes kā asinsvadi klāj zemi. Zemes virsma nav līdzena, un ūdeņi, nonākot zemes virspusē, nevar palikt uz vietas. Tie plūst no augstākās vietas uz zemāko, veidojot sīkas tērces, un, saplūstot kopā, tās kļūst lielākas. Urgas un strauti, kas tuvāk jūras […] Lasīt tālāk
Šajā «Vides Vēstu» numurā cildinām pēc Moricsalas nākamo vecāko aizsargājamo teritoriju – Slīteri. Atgādināšu gan, ka 1923. gadā vispirms 1100 hektāru platībā tika nodibināts Slīteres dabas piemineklis, lai saglabātu neskartu īpatnēji bagātīgo mežu pie Zilā kalna kraujas. 1957. gadā nodibināja […] Lasīt tālāk