Būvgruži – bīstams ķīmisko vielu kokteilis

Pēdējos gados nelegālo būvgružu izgāztuvju skaits Latvijā arvien pieaug, kas skaidrojams ar valsts ekonomikas atlabšanu un aktīvāku būvniecību. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, būvniecības apjomi pieauga par 8,1%, tostarp ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%. Lai atbrīvotu vietu jauniem būvlaukumiem, tiek nojauktas vecās ēkas, bet krūmos izgāztie būvgruži piesārņo dabu un neapskaužamā situācijā nostāda zemju īpašniekus, kuriem šīs teritorijas par saviem līdzekļiem jāsakopj.

Uzņēmums «Eco Baltia grupa» jau pērn uzsāka publisku cīņu pret būvgružotājiem, un kampaņas «Pieķer būvgružotāju!» laikā iedzīvotāji ziņoja par vairāk nekā 30 apjomīgām būvgružu izgāztuvēm. Šogad cilvēki uzrādījuši jau vairāk nekā 20 vietu, kur izgāzti celtniecības atkritumi kopā ar drazām no mājsaimniecībām. Taču vainīgie aizmirst, ka šādi atkritumi ir ļoti daiļrunīgi, jo tajos var atrast gan līgumus, gan rēķinus un pavadzīmes, pēc kuriem var spriest par piemēslotājiem. Taču ko tālāk? Kā piespiest drazotāju samaksāt par kaitējumu vdei?

Ne būvnieki, ne būvgružu apsaimniekotāji nevēlas maksāt par būvgružu noglabāšanu poligonos un izvēlas lētāko ceļu – izgāzt tos dabā. Lai šo jautājumu sakārtotu, jau pagājušajā gadā kampaņas laikā «Eco Baltia grupa» iesniedza priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos, kā rezultātā tika izveidots Būvgružu pārvadātāju reģistrs. Taču, lai šos kontroles mehānismus sakārtotu un pilnveidotu, arī šogad sagatavoti jauni ierosinājumi. Tā kā būvgružu izgāztuves parasti veidojas vietās, kur aktīvāk notiek būvniecība, lielākās problēmas ar nelegālo būvgružu izgāztuvēm ir Pierīgā, kā arī ap lielākajām Latvijas pilsētām.

Pašlaik Latvijā nav izveidota iedarbīga sistēma, kas nodrošinātu būvniecībā radušos atkritumu uzskaiti un kontroli, tādēļ vides aizsardzību kontrolējošās iestādes nespēj nodrošināt tādu būvniecības atkritumu savākšanas un pārvadāšanas kontroli, lai nepieļautu šo atkritumu nelegālu izgāšanu tam neparedzētās vietās. Šā iemesla dēļ viens no kampaņas mērķiem bija pievērst likumdevēja uzmanību problēmai, kas ir nozīmīga Rīgā un apkārtējos novados.

Latvijas Republikas 12. Saeimas deputāts un vides eksperts Ingmārs Līdaka uzskata: «Būvgružu tonna nav mežā izmesta pudele, kas nesadalās desmitiem gadu. Būvgruži ir ķīmisko vielu kokteilis, kas, nonācis dabā, ir neprognozējams un bīstams. Ļoti gribētos redzēt tos, kas piegāna aku, no kuras pašiem jādzer.

Plānoju, ka jau rudenī būs skaidrība, kas ļaus izsekot būvgružu ceļu no to rašanās vietas līdz nodošanai. Valsts ieņēmumu dienestam arī būtu jārīkojas un jāizskauž nelegālie uzņēmēji, kas interneta sludinājumos sola izvest būvgružus visu diennakti par neiespējami zemu cenu. Normatīvie akti šobrīd liedz ātri un efektīvi izmantot būvgružus kā celtniecības materiālu. Pie šā jautājuma ir jāstrādā. Jāatrod arī risinājums par policijas pilnvarām un pienākumiem.»

«Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: «Var teikt – jā, slimība ir ielaista, bet tā ir ārstējama. Sabiedrībā valda uzskats, ka braukt dārgā mašīnā – tas ir pašsaprotami, bet maksāt par būvgružu konteineru, veicot būvdarbus, ne. Viņiem jēdzīgāk šķiet nakts melnumā tos aizvest uz mežu. Ir jāuzlabo kontroles sistēma, jāstrādā kopā likumdevējiem, Ministru kabinetam, Valsts vides dienestam, Valsts un pašvaldības policijai, Ekonomikas ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Es redzu vairākas iespējas, ko varam darīt, lai risinātu situāciju ar nelegālajām būvgružu izgāztuvēm.

Pirmkārt, Būvniecības informatīvās sistēmas (BIS) un Būvniecībā radušos atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas (BRAPUS) salāgošana, kas vides inspektoriem ļautu izsekot līdzi būvniecībā radušos atkritumu plūsmai, būs dzīvotspējīga tikai gadījumā, ja šī izsekošana praksē katram būvobjektam arī tiks īstenota. Jānostiprina mehānisms, ka būvobjektu nevar nodot ekspluatācijā, ja vienlaikus abās sistēmās – BIS un BRAPUS – nav skaidri izsekojama būvobjektā radušos atkritumu plūsma un to nonākšana legālā pārstrādes vai apglabāšanas vietā. Atbildība par atkritumu plūsmu no būvobjekta ir jāuzņemas būvniekam, pārkāpumu gadījumos paredzot nopietnas sankcijas, kas pat varētu apdraudēt turpmāku dalību publiskajos iepirkumos.

Otrkārt, BIS un BRAPUS sistēmu salāgošana neietekmēs «mazo» remontdarbu veicējus un darbu rezultātā radušos atkritumu nonākšanu pārstrādē vai apglabāšanā legālās vietās. Tas joprojām būs «melnais caurums», ja mēs neizstrādāsim efektīvu mehānismu, kā sakārtot arī šo sfēru. Uzskatu, ka liels uzsvars jāliek uz Valsts policiju un pašvaldības policiju, kurām jāpalīdz Valsts vides dienestam izķert būvgružu pārvadātājus, kuri sniedz pakalpojumu bez nepieciešamajām atļaujām. Pelēkā sektora īpatsvars būvgružu pārvadājumos ir milzīgs, tāpēc es rosinu iesaistīties arī Valsts ieņēmumu dienestu. Pašalaik kontroles mehānisms ir nepilnīgs, tāpēc uzņēmēji gaida konkrētus risinājumus, lai nozarē valdītu godīga konkurence – pakalpojumus sniegtu tikai tie būvgružu pārvadātāji, kuriem ir nepieciešamās atļaujas un kuri maksā valstij nodokļus.

Ja šie ieteikumi tiks īstenoti, mums ir lielas cerības sakārtot būvgružu apsaimniekošanas sfēru un mazināt nelegālo būvgružu apsaimniekotāju īpatsvaru. Taču to iespējams izdarīt tikai visiem kopā, iesaistoties likumdevējam un visām atbildīgajām ministrijām un iestādēm.»

SIA «Rīgas nami» valdes priekšsēdētāja Vineta Verika: «Mēs atbalstām akcijas «Pieķer būvgružotāju! II» rīkotājus un zemes īpašnieku vārdā ceram, ka tiksim sadzirdēti. Lidostas «Spilve» teritorijā izgāztie remontdarbu atkritumi ir spilgts piemērs šobrīd vērojamajai mēslotāju visatļautībai un situācijas absurdam – kāds var ierasties tavā īpašumā, izgāzt tur tonnām atkritumu un būvgružu, bet sakopt šo teritoriju par saviem līdzekļiem spiests zemes īpašnieks. Par laimi, nelikumīgie būvgružotāji atstājuši aiz sevis ne tikai 4100 kvadrātmetru plašu izgāztuvi, bet arī dažādus dokumentus – rēķinus, līgumus, pavadzīmes. Teritorijas sakopšana izmaksās aptuveni 50 tūkstošus eiro, taču šie līdzekļi daudz vairāk noderētu vēsturiskās lidostas «Spilve» ēkas remontdarbiem, ko šogad nāksies atlikt.»

Valsts vides dienesta ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai un VARAM Valsts sekretāra vietniecei vides aizsardzības jautājumos Aldai Ozolai ir kopīga nostāja, proti, uz nelikumīgo būvgružu izgāztuvju problēmas risināšanu jāraugās kā uz resursu tālāku izmantošanu, kurā pirmām kārtām ietverta šķirošana, kas lielā mērā attiecas uz būvniecības kompānijām, nodalot bīstamos atkritumus (krāsas, lakas u.c.) no tiem, kurus pēc pārstrādes var izmantot, piemēram, ceļu būvē.

«Eco Baltia grupa» pateicas visiem, kuri iesūtīja informāciju par nelegālajām būvgružu izgāztuvēm, un aicina arī turpmāk sūtīt informāciju par nelegālajiem būvgružotājiem un nelegālajām būvgružu izgāztuvēm uz e-pastu piekerbuvgruzotaju@ecobaltia.lv, lai veicinātu šīs problēmas risināšanu.

Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 04/2015

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *