Britu naturālisti iedvesmo

Attīstītajās Eiropas valstīs ļoti daudz cilvēku iesaistās dažādās ar dabas izziņu, izpēti, aizsardzību un šo vērtību popularizēšanu saistītās aktivitātēs. Interese par dabas daudzveidību daudziem rodas jau bērnībā vai pusaudža gados, kad tiek atklāta pasaule un viens no tās pamatiem – dzīvā daba. Daudzi cilvēki šo interesi nezaudē visu mūžu un regulāri piedalās dažādos pasākumos. Aizvadītajos desmit gados esmu apmeklējis vairākas valstis, arī Lielbritāniju, kur vēroju putnus un citus dzīvniekus gan urbānajā vidē, gan aizsargājamās dabas teritorijās. Visvairāk mani pārsteidza un vienlaikus apbēdināja Lielbritānijas daba un angļu naturālistu izmisīgā cīņa par dzīvotņu aizsardzību un sugu atpakaļ atgriešanu. Šajā rakstā stāstīšu par dabas izziņas industrijas un dabas tūrisma stāvokli Lielbritānijā un ko mēs varētu mācīties un pārņemt no angļiem, lai ieinteresētu savējos aktīvāk darboties bioloģiskās daudzveidības izziņā, izpētē un aizsardzībā.

Daba piemājas dārzā

Tā kā liela daļa angļu dzīvo savrupmājās ar tradicionāli iekoptu dārziņu, viņi tam mēģina piesaistīt arī dažādus dzīvniekus. Prasmīgi izvēloties augus, kas bagāti ar nektāru, un krūmus ar gardām ogām, var apbrīnot gan dienas tauriņus un spāres, gan putnus, pat neizejot no mājas, bet tumšajā laikā pa pagalmu šiverē eži, āpši un krupji, lidinās naktstauriņi un sikspārņi. Angļiem ļoti patīk putnu un citu dzīvnieku piebarošana, tāpēc veikalos var iegādāties visdažādāko konstrukciju barotavas, kas piemērotas dažādu sugu putniem, kā arī daudzveidīgu barību. Te populāri ir dārzā ierīkoti nelieli baseini, kur putniem padzerties. Veikalos var nopirkt arī puķu sēklu maisījumus, kas ļauj izaudzēt dažādus dienas tauriņu iecienītus augus. Nakts dzīvnieku ērtībām angļi savos dārzos ierīko slēptuves, kur tie var pārlaist dienu, žogos izveido ejas, lai tie varētu nākt ciemos un pamieloties ar tiem sarūpēto maltīti.

Grāmatu netrūkst

Grāmatnīcās pieejams milzīgs klāsts ar literatūru par dabu visām interesentu grupām – gan maziem lasītājiem, gan pieredzējušiem vērotājiem. Angļi ir rakstoša un lasoša tauta; jau no 18. gadsimta viņi ir līderi dabaszinātņu literatūras izdošanā, jo īpaši par savas salas dabu. Grāmatnīcās var apskatīt vairākus simtus izdevumu par dabu – sākot no populārzinātniskas literatūras bērniem un beidzot ar pamatīgām monogrāfijām par vienu sugu. Katrai vecuma grupai ir iespēja izvēlēties kādu no desmitiem dažādu izdevumu par visām dzīvnieku un augu grupām. Grāmatu antikvariātos ir tūkstošiem grāmatu par dabu angļu valodā, tās pērk dabas grāmatu kolekcionāri, kuru šajā zemē netrūkst. Te ļoti pieprasīti ir arī dabas fotogrāfu un animālistu darbi, kurus izmanto gan grāmatu ilustrēšanai, gan mājokļa dekorēšanai.

Literatūras par dabu piedāvājums Lielbritānijas grāmatnīcās un dabas festivālos ir ļoti plašs un daudzveidīgs. Attēlā redzamie izdevumi veltīti tikai spārēm un tauriņiem.

Rīki lieliem un maziem

Lielbritānijā netrūkst veikalu, kur var nopirkt visu iešanai dabā – gan apģērbu un apavus, gan rīkus dabas vērošanai. Naturālisti var izvēlēties arī dažādu tehniku – sākot no mikroskopa līdz pat teleskopam. Izvēle ir liela un domāta dažādām vecuma un interešu grupām – no lētākā gala (bērniem domāti mazi mikroskopi un binokļi) līdz visaugstākās kvalitātes iekārtām (binokļi gan putnu, gan kukaiņu vērošanai, teleskopi), kuru cenas pārsniedz vairākus tūkstošus angļu mārciņu. Ir milzīgs foto un videotehnikas piedāvājums. Katrs var atrast savai rocībai un interesēm atbilstošu tehniku.

Patīk iesaistīties dažādās biedrībās

Lielbritānijā ir ļoti attīstīts dažādu lokālu un valsts mēroga dabas izpētes un aizsardzības organizāciju tīkls. Lielākajās organizācijās ir neticami daudz biedru. Piemēram, Karaliskajā putnu aizsardzības biedrībā (Royal Society for the Protection of Birds; dibināta 1889. gadā) ir vairāk nekā miljons biedru, t.i., aptuveni divi procenti iedzīvotāju, to skaitā aptuveni 150 000 bērnu un jauniešu, aptuveni 1500 algotu darbinieku un 12 200 brīvprātīgo darbinieku. Organizācijai ir daudzas vietējās filiāles un 182 aizsargājamas teritorijas, par kurām rūpējas darbinieki un biedri. Organizācijas patronese ir karaliene Elizabete II. Savukārt Karaliskajā savvaļas dzīvnieku trestu biedrībā (Royal Society of Wildlife Trusts; dibināts 1912. gadā), kas sastāv no 47 nodaļām, apvienojušies aptuveni 800 000 biedru. Šīs organizācijas uzdevums ir apsaimniekot 2300 aizsargājamās dabas teritorijas, kuru kopējā platība ir 98 000 hektāru. Organizācijas patrons ir princis Čārlzs.

Populāras brīvdienu pavadīšanas vietas Lielbritānijā ir dabas rezervāti, kur iekārtotas pastaigu takas, putnu vērošanas slēpņi un daudzi informatīvi stendi. Dabas tūristi atbalsta vietējo ekonomiku, tur pusdienojot, iepērkoties un nakšņojot.

Brīvprātīgo ieguldījums

Lielbritānijā valda spēcīgas tradīcijas, kas ir viens no sabiedrības saliedēšanas veidiem, ievērojot kopīgās intereses un virzot uz priekšu tos procesus, kurus iespējams paveikt daudziem cilvēkiem kopā. Tas nodrošina nepārtrauktu attīstību un veicina dažādu paaudžu iesaistīšanos dabas izpētē un aizsardzībā. Katrā provincē darbojas dabas draugu biedrības, kas labi pārzina savu teritoriju, veic dzīvnieku monitoringu, rūpējas par sugu un dzīvotņu aizsardzību.  Šajā jomā parasti iesaistās vietējie brīvprātīgie, kuriem ir interese un iespējas iesaistīties dažādos pasākumos, piemēram, abinieku biotopu atjaunošanas darbos, kukaiņu piesaistīšanas akcijās, zīdītāju nakts uzskaitēs, putnu uzskaitē un gredzenošanā. Regulāri tiek publicēti pārskati par iepriekšējiem gadiem, kur samērā operatīvi var ieraudzīt sava darba rezultātu, kas ir ļoti motivējošs faktors. Lielākās organizācijas katru gadu publicē to projektu aprakstus, kuros būs vajadzīgi brīvprātīgie palīgi. Brīvprātīgie galvenokārt ir jaunieši un seniori. Abām šīm vecuma grupām ir salīdzinoši daudz brīva laika, kā arī vajadzība socializēties. Ir arī pusmūža brīvprātīgie, bet krietni mazāk, jo viņiem jāstrādā.

Putnu vērotāju privātmājas var atpazīt pēc dažādiem putnu attēliem vai figūrām.

Apvienošanos veicina vides apdraudējums

Manuprāt, viens no faktoriem, kas apvienoja dabas draugus Anglijā, bija strauja sugu populāciju lejupslīde un to dzīvotņu pārveidošana, jo īpaši 20. gadsimta otrajā pusē. Pēc dabas konservatīvie angļi spēja apvienoties un koncentrēt spēkus šo vērtību aizsardzībai un dabas popularizēšanai, tāpēc ir sasnieguši lieliskus rezultātus. Viņi ir izveidojuši sabiedriskā monitoringa sistēmas, kas ļauj visai precīzi noteikt sugu populāciju stāvokli, procentuāli novērtējot izmaiņas gan īsākā, gan ilgākā laika periodā. Varētu teikt, ka viņi kontrolē savas zemes bioloģisko daudzveidību un dara to vislabāk pasaulē. Savu pieredzi daudzi no viņiem pielieto arī citās valstīs, palīdzot ar padomiem un stāstot par veidiem, kā veicināt sabiedrības izpratni par nepieciešamību pievērsties sugu un dzīvotņu aizsardzībai.

Aizsargājamo teritoriju tīkls un dabas tūrisms

Lielbritānijas bioloģiskā daudzveidība ir ļoti cietusi no saimnieciskās darbības, it īpaši kopš industriālās revolūcijas laikiem 18.–19. gadsimtā, kad forsētās rūpniecības rezultātā vidē nonāca milzīgs piesārņojuma apjoms, tika transformētas daudzas sauszemes un mitrāju teritorijas, kas ļoti negatīvi ietekmēja bioloģisko daudzveidību. Piemēram, 77 procenti salas cietzemes mūsdienās tiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanai, te spēj dzīvot vien neliela daļa sevišķi plastisku augu un dzīvnieku sugu, pārējie iet bojā. Citām sugām vienīgā iespēja ir patverties aizsargājamajās dabas teritorijās, tādās kā bioloģiskās daudzveidības saliņās, kas atrodas dažādās salas vietās. Mūsdienās angļi cenšas maksimāli saglabāt atlikušās salīdzinoši mazskartās sauszemes un jūras dabas teritorijas, kuru kopējā platība ir 27,4 miljoni hektāru. Sauszemē aizsargājamajās vietās ir ierīkota naturālistiem nepieciešamā infrastruktūra, izveidoti dabas vērošanas centri, kur var saņemt vai iegādāties dabas vērošanai nepieciešamo optiku un literatūru, kā arī dažādus suvenīrus un informāciju par dabas vērtībām. Šie centri ir ļoti populāri, un brīvdienās tos apmeklē daudz cilvēku.

Savvaļas dzīvnieku tresta lokālā nodaļa Jorkšīrā piedāvā dažādus informatīvos materiālus, kā arī sniedz padomus dzīvnieku vērošanai.

Angļu dabas draugi Latvijā

Laiku pa laikam angļu dabas vērotāji atbrauc uz Latviju. Pirmais, kas viņus pārsteidz, ir mūsu salīdzinoši maz skartā daba, kur pat ārpus aizsargājamajām teritorijām vēl sastopama liela sugu daudzveidība. Visvairāk ārzemju dabas tūristiem patīk tie biotopi, kas viņu zemē ir retums, piemēram, mežu masīvi, neskartie augstie purvi un lielie zivju dīķu kompleksi. Protams, arī pie mums pēdējā laikā notiek intensīva mežu izciršana, plaši tiek lietoti pesticīdi un audzētas lauksaimniecības monokultūras. Nereti zaudētās dabiskās vērtības pamanām un novērtējam vien pēc to pazušanas vai pamatīgas degradēšanas, tāpēc, pavadot laiku ar šiem dabas vērotājiem, veidojas labāks priekšstats par vērtīgo, kas mums vēl šķiet pašsaprotams. 

Kopā ar angļiem vērojam putnus Daugavgrīvas liegumā. 2013. gada 6. maijs. Pie teleskopa Deivids Lindo (David Lindo).
Angļu putnu pētnieks Aiens Robsons (Iain Robson, vidū) ieradies ekskursijā uz Kaņiera ezeru. Blakus Māra Janaus un Ruslans Matrozis. 2018. gada 15. jūnijs.

Kā piesaistīt cilvēkus dabai?

Pašlaik esam tajā sabiedrības attīstības stadijā, kad dabas noplicināšana uzņem apgriezienus, tādēļ sabiedriski aktīvos iedzīvotājus aizvien vairāk uztrauc jautājumi par to, kā līdzsvarot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un zemes transformēšanu. Viens no svarīgākajiem faktoriem cilvēku iesaistīšanai dabas izpētē un aizsardzībā, protams, ir materiālā labklājība, kad ir gana daudz brīvā laika un naudas hobijiem. Mums pašlaik nav iemesla priekiem: Baltijas valstu ornitologu biedrībās vidēji ir aptuveni 500 biedru (jeb 0,02–0,03% valsts iedzīvotāju), Skandināvijas valstīs – aptuveni 12 000 biedru (0,1–0,2%), Lielbritānijā – vairāk nekā miljons (aptuveni 2%). Vēl viena mūsu sabiedrības problēma ir brīvprātīgo trūkums. Lielbritānijā aktīvākie ir jaunieši un seniori, kas Latvijā ir apmēram puse no visiem iedzīvotājiem. Jauniešu iesaistīšanā mums trūkst sākuma posma, kas ir nepieciešams, lai tikko modušos interesi transformētu līdz aktīvai darbībai, savukārt seniorus lielākoties nomāc materiālās rūpes un veselības problēmas, turklāt, ja nav sava auto, ir samērā grūti piedalīties brīvprātīgajos darbos.

Aizvadītajos trīspadsmit gados regulāri vadot putnu vērošanas ekskursijas, esmu ievērojis, ka dalībnieku vecuma un dzimuma struktūra ir šāda: apmēram divas trešdaļas ekskursijas dalībnieku ir kundzes labākajos gados, bērni un lielākoties piespiedu kārtā līdzi paņemtie vīrieši – bērnu tēvs vai dalībnieces draugs. Nemaz tik bieži negadās šādas ekskursijas vadīt trīsdesmitgadniekiem jeb jaunajiem un ekonomiski rosīgajiem. Viens no sabiedrības piesaistīšanas veidiem varētu būt reģionālo grupu izveidošana, to darbības atbalstīšana un padomu sniegšana. Piemēram, trīs ceturtdaļas no visiem putnu pētniekiem un vērotājiem dzīvo Rīgā un tās apkārtnē, bet reģionos labu sugu pazinēju ir krietni mazāk.

Mūsu sasniegumi

Aktīvi nodarbojoties ar ornitoloģijas vēstures pētīšanu, esmu ievērojis, ka 1970.–1980. gados putnu vērotāju, gredzenotāju un pētnieku aprindās ik gadu parādījās vairāki aktīvi iesācēji, kuri ar laiku attīstīja savas prasmes putnu un citu dzīvnieku vērošanā un pētīšanai veltīja aizvien ilgāku laiku. Kopš 90. gadiem šī tendence teju aprāvusies, to droši vien ietekmē gan demogrāfiskā krīze, gan pārblīvētā informatīvā vide, kas jauniešiem piedāvā daudzveidīgas iespējas iesaistīties visdažādākajās aktivitātēs. Faktiski mūsdienās notiek sīva cīņa par jauniešu piesaistīšanu, un te dabas izpētes entuziasti pamatīgi zaudē. Jauki, ka pēdējos gados parādījušies daudzi aktīvi dabas vērotāji, bet lielākoties tie ir pusmūža cilvēki. Tas apliecina, ka mums trūkst gan dabas zinātņu grāmatu latviski, gan harizmātisku speciālistu, kas būtu gatavi strādāt ar bērniem un jauniešiem. Padomju gados šo uzdevumu godam veica ārpusskolas pulciņi, no kuriem izauguši daudzi aktīvi dabas pētnieki un entuziasti, to skaitā arī es.

Ir pēdējais brīdis, lai beidzot atbalstītu tos, kuri regulāri publicējas, sniedz kvalitatīvu (nevis sensacionālu) un interesantu informāciju masu medijiem un sociālajiem tīkliem par dabas izpētes, izziņas un aizsardzības jautājumiem. Tādu cilvēku ir maz, un viņu ieguldījums ir svarīgs, bet pēdējā laikā aizvien biežāk izskan, ka nauda jāiegulda nevis to masu mediju un profesionālo autoru atbalstīšanā, kuri strādā dabu mīlošu cilvēku interesēm, bet gan jāatbalsta izdevumi, kuriem ir liela auditorija. No vienas puses, mērķis ir cēls, bet man šķiet, ka lietderīgāk būtu ieguldīt resursus, uzturot un paplašinot to cilvēku intereses, kuriem jau ir vēlme iesaistīties padziļinātā dabas izzināšanā. Izpratnes veidošanai par dabas procesiem un to savstarpējo mijiedarbību ir vajadzīgs ilgs laiks, jālasa gan grāmatas, gan žurnāli par dabu, jāiet dabā un jāgūst pieredze sugu atpazīšanā. Ekoloģiski domājošu cilvēku skaita palielināšana ir visai ilgstošs process, tāpēc ir svarīgi ieinteresēt, pārliecināt, iesaistīt, atbalstīt, palīdzēt un virzīt kopīgu mērķu sasniegšanai.

Vladimirs Smislovs (pa kreisi) un Andris Avotiņš juniors uz Ventspils mola vēro migrējošus putnus. 2011. gada 28. aprīlis.

Prieks, ka cilvēki sākuši apvienoties – piemēram, putnu un dienas tauriņu izplatības atlantu sagatavošanā iesaistījās vairāki simti brīvprātīgo –, bet aktīvu interesentu joprojām ir par maz. Dabas vērošanas portālā «Dabasdati» ir mazliet vairāk nekā 100 cilvēku, kas desmit gadu laikā reģistrējuši vairāk nekā 1000 novērojumu. Pateicoties sabiedriskajam monitoringam, ir uzkrāta pamatinformācija par daudzu sugu izplatību, skaitu un apdraudējuma faktoriem, kas ļauj novērtēt pārmaiņas ilgākā laika periodā.

Reizēm tauriņu fotografēšana ir apgrūtināta, jo tie pielido pārāk tuvu novērotājam. Autors aplūko bērzu raibeni. 2006. gada 6. maijs. Dmitrija Teļnova foto.

Ceru, ka Latvijas valsts otrajā simtgadē daudziem mājas grāmatu plauktos parādīsies moderni sugu noteicēji, ka aizvien vairāk cilvēku brīvos brīžus pavadīs dabā un iesaistīsies mūsu dabas izpētes un aizsardzības pasākumos. Vismaz Lielbritānijas sabiedrības attīstības piemērs lieliski parāda to, ka cilvēkiem patīk dzīvot tuvāk dabai, gūt pozitīvas emocijas, dabisko harmoniju un apmierināt savu zinātkāri, iepazīstot sugas un vērojot savvaļas dzīvniekus un augus.

Ruslans Matrozis; autora foto

Atbildēt