Bioloģiskā lauksaimniecība Eiropas savienībā un Latvijā

Latvijā pašreiz, vismaz tirgos, dominē prasība – pēc iespējas lētākus pārtikas produktus, un zemnieki nereti ir spiesti pārdot saražoto pat zem produkcijas pašizmaksas, jo cilvēkiem nav naudas, par ko pirkt. Tas nu nekādi neveicina darbietilpīgākās, ar bioloģiskām metodēm ražotās veselīgās produkcijas pieaugumu. Pēc Eiropas pārtikas institūta pētījumiem, Eiropas savienībā, kur arī pircēji lielu vērību piegriež cenai, arvien pieaug to pircēju skaits, kas par galveno pārtikas produkta rādītāju uzskata veselīgumu. Sevišķi izteikti tas ir Austrijā un it īpaši Dānijā, kur produkta veselīgumam piešķir pat lielāku nozīmi nekā cenai.

Ar to arī izskaidrojams bioloģiskās lauksaimniecības uzvaras gājiens, kāds 90. gadu vidū sākās šajās valstīs. 90. gadu sākumā vislielākās lauksaimniecībā izmantojamās platības ar bioloģiskām metodēm apstrādāja Vācijā, bet pašlaik platību ziņā Vāciju jau apsteigušas Austrija un Itālija, bet pieauguma tempu ziņā vēl dažas citas Eiropas savienības valstis, arī Dānija.

Austrijas lauksaimniecības politikas prioritāte pēdējā laikā ir dabas daudzveidības saglabāšana un ekoloģiskas pārtikas ražošana. Mazā Alpu zeme lepojas, ka kļuvusi par Eiropas ekoloģiskāko zemi. Pēdējos desmit gados bioloģisko saimniecību skaits palielinājies no 200 līdz 20 000, tas ir, vairāk nekā 15% no lauksaimnieciski izmantojamās zemes apstrādā ar videi draudzīgām metodēm.

Relatīvais bioloģisko saimniecību skaits ES valstīs, %

Valsts Bioloģiskās z/s, %
Austrija 36,1
Itālija 21,2
Vācija 12
Francija 7,4
Zviedrija 6
Somija 5,6

 

Par bioloģisko lauksaimniecību Dānijā zemnieki reāli sāka interesēties 80. gados (apmēram tajā pašā laikā, kad Latvijā). Uz šādu saimniekošanas sistēmu pārgāja neliels skaits zemnieku, kuru vidējā zemes platība svārstījusies ap 30 ha.

Stāvoklis strauji mainījies 1996. gadā, kad Dānijas valsts sākusi atbalstīt savus zemniekus, kas strādā ar bioloģiskām metodēm, šādu saimniecību skaits strauji pieaudzis. Procesā iesaistījās saimniecības ar lielākām zemes platībām, vidējais bioloģiskās zemnieku saimniecības lielums tagad jau pārsniedz 50 ha. Tikpat strauji pieaug bioloģiskās produkcijas un savas veselības uzlabotāju skaits. Pēc Dānijas lauksaimniecības centra datiem, 1998. gada vidū Dānijā, rēķinot procentos no kopējā patērētā produktu daudzuma, izmantoja šādus bioloģiskos produktus:

kviešu miltus 11%
auzu miltus 17,5%
pienu 20%
sviestu 2,5%
sieru 2%
liellopu gaļu 2%
cūkgaļu 0,9%
burkānus 10–12%
kartupeļus 7%
sīpolus 4%
olas 13%

 

Pēc Alborgas universitātes datiem, Dānijas iedzīvotāji par bioloģiski audzētiem galvenajiem pārtikas produktiem – kartupeļiem, maizi, gaļu, pienu – ir gatavi maksāt 10–15% augstāku cenu nekā par konvencionāli ražotu pārtiku, bet par produktiem, kam ikdienā nav jābūt uz galda – pat 20%.

Vācijā 47% no aptaujātajiem cilvēkiem atbalsta piemaksas par bioloģiskajiem produktiem virs 15%. Aptaujas veicēji lēš, ka nākotnē vairākums patērētāji atbalstītu 10–25% dārgākas cenas par bioloģisko produkciju nekā par intensīvā ražošanā iegūtu pārtiku. Lai apmierinātu patērētāju vēlmes, Eiropas savienības valstis tīrās pārtikas iztrūkumu vēlas importēt. Dāņu lauksaimniecības mācību centrs apkopojis datus par norisēm starptautiskajā tirgū.

Piemēram, Austrija importē 10% no visas valstī patērētās bioloģiskās graudu produkcijas, bet 90% apgādā savas valsts zemnieki.

Latvijā mēs vēl arvien esam attīstības sākuma posmā – ar bioloģisko lauksaimniecību nodarbojas samērā mazs zemnieku skaits – 2001.gadā sertifikātu «Vides kvalitāte EQ» ieguvušas 172 saimniecības. Valsts atbalsts ar bioloģiskām metodēm strādājošiem zemniekiem ir nepietiekams, lai gan šogad, piemēram, bioloģiskajai lauksaimniecībai rezervēti 100 000 latu lielas subsīdijas, kas nav izmantotas pilnā apjomā.

ES subsīdijas bioloģiskajām saimniecībām (EU/ha)

Valsts Subsīdijas EU/ha
Šveice 300–1100
Vācija 135–1027
Portugāle 500
Austrija 210–750
Francija 106–721
Grieķija 100–200
Dānija 100–150
Lielbritānija 60
Latvija 35–120 Ls/ha

 

Svarīgākie pārtikas izvēli raksturojošie rādītāji ES valstīs
un to nozīme izvēlē, %

Valsts

Kvalitāte vai
svaigums

Cena

Garša

Veselīgums

Ģimenes
ieradumi
un prasības

Austrija

90

54

25

50

32

Beļģija

76

34

46

37

29

Spānija

80

52

22

32

25

Holande

73

36

41

28

36

Īrija

49

30

45

35

36

Itālija

84

29

40

25

36

Grieķija

75

18

47

32

38

Luksemburga

68

18

49

24

18

Portugāle

66

38

40

34

24

Francija

77

57

42

25

21

Zviedrija

73

59

37

30

31

Vācija

76

40

31

31

29

Somija

67

62

41

40

17

Lielbritānija

59

43

49

40

30

Dānija

64

39

29

48

22

ES vidējais

75

43

38

32

29

Dr. agr. Māra Vaivare

Publicēts 2001.gada novembrī

One Reply to “Bioloģiskā lauksaimniecība Eiropas savienībā un Latvijā”

  1. Labdien,
    Es rakstu, lai informētu, ka mēs piedāvājam individuālus aizdevumus ar 2% likmi. Mēs varam dot jums aizdevumus, lai iegādātos traktorus vai zemi, lai jūs varētu veikt lauksaimniecību vai citas lietas, ko vēlaties veikt. Sazinieties ar mums pa e-pastu: sduplens@gmail.com

    Ar cieņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *