Atjaunojot Oleru muižas koka verandu

Oleru muižas kungu mājas koka veranda (19. gs. beigas) cieta 2000. gada ugunsgrēkā, un līdz pat 2008. gada rudenim nopietna tās atjaunošana netika uzsākta. Pirms tam, domājams, ap 1970. gadu, atsevišķas verandas detaļas bija pavirši remontētas un bija asā kontrastā ar oriģinālo struktūru, kuru raksturo augstvērtīgs amatnieka roku darbs.

Verandas atjaunošanu organizēja biedrība «Oleru muiža» projekta «Saprast koka namu» ietvaros. Atjaunošanas procesa laikā 12 amatnieki papildināja zināšanas koka ēku un to daļu – logu, durvju, kāpņu – atjaunošanā. Apmācību nodarbības vadīja speciālisti no Rīgas un Cēsīm. Pārējā laikā darbus veica divi amatnieki, kuri koordinēja arī apmācību nodarbībās izmantojamo detaļu pielietojumu.

01

Lai sekmīgi atjaunotu, izjaukšana jāfotografē

Jau sākotnēji tika definēta koncepcija būves atjaunošanā – maksimāli saglabāt esošo struktūru, piemēram, vietās, kur tas bija iespējams, tika saglabāts oriģinālais krāsojums, labi saglabājies dekoratīvs spāres gals tika «pieprotezēts» no jauna izgatavotai spārei. Tāpat tika rūpīgi demontēti un no jauna ieķitēti esošie stikli. Metāla furnitūra tika rūpīgi notīrīta un karsta gruntēta ar svina mīniju. Trūkstošās detaļas izgatavoja kalējs.

Vēlāk izrādījās, ka būves sākotnējais novērtējums «samērā labi saglabājusies» ir kļūdains. Pēc koka verandas demontāžas un detaļu apsekošanas bija skaidrs, ka veicamo darbu apjoms ir krietni pieaudzis. Gan sijas, gan statņi daudzviet bija trupējuši slēptā veidā, ko pat pieredzējušiem meistariem, ēku neizjaucot, konstatēt bija neiespējami. Pilnībā no jauna bija jāizgatavo trīs spāres, visiem statņiem bija nepieciešama apakšējo daļu protezēšana. Horizontālie konstrukcijas elementi jumta vainagā un sienu paneļi neredzamajā pusē bija stipri trupējuši. Balsta sijas bija jānomaina. Grīdas dēļi jāizgatavo no jauna. Bija zudusi mūra konstrukcijas noturība ēkas cokola daļā, uz kuras balstās verandas sijas.

Būvi demontējot, detaļas labi redzamā vietā uz laiku tika marķētas ar krītu. Vēlāk, detaļas protezējot, tās marķējām no jauna neredzamajās daļās. Detaļu marķēšanas sistēmu izveidojām demontāžas gaitā, zīmējot jumta un sienu shēmas. Vēlāk noderīgs izrādījās apmācību vadītāja ieteikums veikt pēc iespējas vairāk foto fiksāciju, bieži vien pat it kā tai brīdī saprotamiem mezgliem un detaļu savienojumiem, jo, pēc septiņiem mēnešiem veicot montāžas darbus, daudz kas bija jau aizmirsts! Pēc demontāžas detaļas tika pārvestas uz darbnīcu, kur tās attīrīja un veica nu jau precīzu katras detaļas stāvokļa novērtējumu. Jāteic, ka mūsu priekšrocība bija pietiekamais laika daudzums un līdz ar to nesasteigtie restaurācijas termiņi.

Atjauno ar seniem paņēmieniem

02
Veranda 90.gados

Lai nodrošinātu ilgstošu vēsturisko ēku dzīvotspēju, atjaunošanas darbos jāizmanto tradicionālie materiāli un darba paņēmieni. Tāpat, atjaunojot vēsturiskās būves, ir ļoti svarīgi lietot attiecīgajā laika periodā pieejamus būvniecības materiālus.

Protezēšanai izmantojām gaissausu priedes kokmateriālu, kas uzglabāts krautnē četrus gadus. Tā kā divām no jauna izgatavojamajām spārēm nebija nepieciešamo dimensiju brusu, izgatavojām tās no šoziem zāģētiem baļķiem. Pieprotezējot brusu galus, veidojām sarežģītus savienojuma veidus, lai uzsvērtu būves amatnieciskās kvalitātes.

Apdarei tika izmantota lineļļas grunts, detaļas vairākkārt – dažviet pat četras reizes – piesūcinot, līdz tika panākts vienmērīgs spīdums. Lielākās plaisas aiztepējām ar pakulām «armētu» lineļļas tepi. Krāsojām ar lineļļas krāsu divos toņos, kas izceļ arhitektoniskās struktūras vizuālo vieglumu. Tiešai nokrišņu iedarbībai pakļautās kāpnes krāsojām ar lineļļas–darvas krāsu.

Jāatceras, ka ar karsētu lineļļu piesūkušās lupatas ir ugunsnedrošas un žūstot var pašuzliesmot. Tāpat der atcerēties, ka slikti vēdinātās vietās lineļļa veicina pelējuma rašanos.

Nozīmīgu darba apjomu verandas atjaunošanā ieņēma logu stiklošana, kurai izmantojām 2 mm biezu otrreizēji izmantotu stiklu. Dažām rūtīm bija iespējams ielikt 19./20. gadsimta mijas stiklu, pārējās – 20. gadsimta 30. gadu. Plānojot darbus, logu tepes žūšanai jāparedz vismaz trīs nedēļas, jo tā žūst lēni!

Der paturēt prātā, ka arī pēc restaurācijas visas būves daļas regulāri – vismaz reizi gadā, vēlams pavasarī – jāpārbauda un jākopj, it īpaši logi, tiem jāatjauno tepējums un krāsojums.

Atjaunotajā verandā ir izveidots Tradicionālās vēsturiskās būvniecības informācijas punkts. Apskatīt verandu un iegūt informāciju par tradicionālo būvniecību un tirdzniecībā pieejamajiem materiāliem var, laikus piesakot vizīti pa tālr. 29251565 vai e-pastā oleri@apollo.lv. Kontaktpersona – Kārlis Zemītis.

Restaurāciju un apmācību nodarbības vadīja:

Restaurācijas konsultants arhitekts Ilmārs Dirveiks (tālr. 29481870)

Demontāža un montāža – Normunds Krūmiņš (tālr. 26136030)

Protezēšana un restaurācija – Kārlis Rubenis (tālr. 29149359), Uģis Baļļa (tālr. 29104496)

Krāsošana un stiklošana – Edgars Raitums (tālr. 29180016)

Metāla furnitūras restaurācija – Jānis Vilšķērsts (tālr. 26349329)

Galdniecība un būvgaldniecība – Kārlis Zemītis (tālr. 29251565)

Ar norvēģu pieredzi koka ēku saglabāšanā dalījās Tūre Robergshagens

 

Oleru muižas kungu ēkas restaurācija veikta projekta «Saprast koka namu» ietvaros (finansēšanas līgums Nr. 2007.NVOF3.2./32/01), to atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānisma ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību, un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Šī publikācija tapusi ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par publikācijas saturu atbild biedrība «Oleru muiža».

Kārlis Zemītis

Publicēts 2009.gada jūlijā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *