Ar cieņu pret audumu

Ceļojot pretī savam tautastērpam, esmu krietni atkāpusies pagātnē. Nu jau esmu aizdomājusies, ka ir par maz uzšūt kreklu un lindrakus pēc senās piegrieztnes, ja mūsdienu audums taču ražots rūpnieciski. Ja paskatās vēl tālāk: seno laiku sievietes lielāko daļu mūža pavadīja nevis aužot vai adot, bet gan vērpjot. Simtiem stundu nācās virpināt vārpstiņu, lai no pašu audzētām un cirptām aitām vai savām rokām plūktiem liniem savērptu simtiem kilometru garus pavedienus. Pagaidām es neesmu gatava tik daudz laika veltīt apģērba darināšanai, bet esmu apņēmusies izturēties pret to ar lielāku cieņu un pietāti. Tagad gan drēbju netrūkst nevienam, tikai kurš gan aizdomājas, kāpēc, piemēram, kokvilnas kreklu varam nopirkt par dažiem eiro? Cilvēki siltās un tālās zemēs, kuriem maksā tikai tik daudz, lai neizlaiž garu, izcirtuši mežus, lai varētu audzēt ģenētiski modificētu kokvilnu, dāsni to miglo un mēslo, bez žēlastības palaiž vējā savas zemes sugas un neatgriezeniski samaitā veselību. Atzīstos, to visu es zinu jau vairākus gadus, tomēr joprojām pērku lētu, bet labu apģērbu lietoto preču veikalos. Vismaz tā varu dot otro mūžu drēbēm, kuras nopircis un bieži vien pat nevalkātas izmetis kāds, kurš domāja, ka laimi var nopirkt. Arī mana pirkšanas kāre ir lielāka nekā iespēja novalkāt apģērbu. Tāpēc jau gadus piecus rūpīgi piestrādāju pie katra apģērba izmantošanas līdz pēdējai iespējai. Uzskatu, ka par modes kaitīgo ietekmi uz vidi tiek runāts pārāk maz. Pareizāk būtu nevis katru sezonu mainīt cita toņa sintētisko tērpu, bet ar pašcieņu vairākus gadus nēsāt drēbes no dabiskām šķiedrām.

Paklāji no T-krekliem

T-krekli bieži vien jau pēc vienas vasaras nēsāšanas izstaipās un izbalē. Varētu izmest, bet zinu, ka vismazāk piesārņojuma satur tieši daudzkārt mazgātas drēbes, tāpēc turpinu valkāt. Tad paskatos uz sevi no malas un salieku krietnu kaudzīti kreklu sagriešanai. Ar asām šķērēm aptuveni centimetru platās lentēs pa spirāli griežu kokvilnas T-kreklus un arī trikotāžas palagus un tinu stingros kamolos. Kad sagriezti kādi 10–12 saderīgu krāsu krekli, ar 7. numura tamboradatu tamborēju ovālus paklājus. Tik lielus, lai var ielikt veļas mazgājamajā mašīnā. Tas ir svarīgi, jo viena no lielākajām putekļu krātuvēm ir tieši paklāji, bet rūpnieciski ražotie sintētiskie un tikai ķīmiski tīrāmie tepiķi satur arī daudz veselībai kaitīgu vielu.

Gaišos T-kreklus izmantoju virtuves dvieļu vietā, lai uzslaucītu ūdens šļakatas, nospodrinātu flīzes, izlietnes malas un plīts virsmu. Tā varu pamatīgi samazināt papīra virtuves dvieļu izšķērdēšanu un nav jānopūlas, lai spodri izmazgātu pieslaucītos auduma dvieļus.

Vīriešu krekli un zīda blūzes pārtop spilvendrānās

Vīriešu krekli ir gatavoti no labas kvalitātes kokvilnas, tādēļ žēl tos izmest, kad apdilusi vien apkaklīte. Esmu uzšuvusi vairākas spilvendrānas no krekliem. Tas ir ātri: nogriež piedurknes un plecu daļu, nošuj augšas un apakšas vīles, kā arī sānus iepretī nogrieztajām piedurknēm, un gatavs! Labi, atzīstu, ka vienā pusē ir pogas un kabatas sapņu vai smaržīgu augu ielikšanai, toties spilvens nevar izmukt no drānas. Reiz izlasīju, ka mati spīd un krunkas gludinās, ja guļ uz zīda spilvendrānas. Tāpēc no zīda blūzēm šuju spilvendrānas sev. No kreklu piedurknēm gatavoju spilventiņus, kuros sabāžu smaržīgas mētras.

Priekšauts no džinsenēm

Bez priekšauta es neķeros ne pie viena darba: vieglāk ir izmazgāt priekšautu, nevis cīnīties ar dažādas izcelsmes traipiem uz labajām drēbēm. Tā kā meklēju iespēju dot otro mūžu teju nenoplēšamajām zilajām kokvilnas biksēm, sašujot vien trīs vīles, samērā aši tiku pie labas skoteles. Kakla lenci pagatavoju no zīda kaklasaites, krūšu daļu – no bikšu staras apakšdaļas. Bikšu mugurpuse ir uz priekšu, priekškabatas aizšūtas un nogrieztas.

Cepures no kamzoļiem

Ja gadījies safilcēt kādu vilnas kamzoli, nevajag to izmest kā nekur nederīgu. Izgriez deserta šķīvja lieluma apli un taisnstūri, kas atbilst tavas galvas apkārtmēram un cepures augstumam. Sašuj sānu malu un tad iešuj cepures dibentiņu. Gatavs! Nav jēgas cīnīties ar malu apstrādi, jo safilcēts adījums taču neirst.

No savu laiku nokalpojuša kašmira džempera mugurdaļas ir pilnīgs nieks uzšūt dubultcepuri: izgriez gabalu, kas atbilst galvas apkārtmēram un divkāršam cepures augstumam. Nošuj vīli, apgriez uz otru pusi, savelc krokās galus, izveido dubultcepuri un izrotā ar pušķi.

Anitra Tooma
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 01/2017

Atbildēt